Stāstu tornis Cēsīs

20130903_15372620130903_153741

Šovasar Cēsīs Stacijas laukumā tapa neparasts objekts – Stāstu tornis. Tā ir brīvdabas lasītava un grāmatu apmaiņas punkts. Kā vēsta informācijas plāksnīte, tornis ir 5 metrus augsts un to veidojuši cilvēki no Rīgas Tehniskās universitātes Starptautiskās vasaras skolas.

Man konstrukcija šķita ļoti vienkārša un tai pašā laikā simpātiska. Grāmatas ir droši pasargātas no lietus, viegli pieejamas. Vienīgi pārskatot plauktus, dažas grāmatas aizkrita aiz plaukta un nokrita zemē. Sīki nepētīju, bet kaut kur blakus esot arī videokamera, tā ka šaurām pierītēm noteikti samazinās vēlme uzdarboties.

20130903_154804

Grāmatu ir diezgan daudz. Lielākā daļa gan padomju gadu romāni, dokumentālā literatūra, sērija “Ievērojamu cilvēku dzīve”, brošūras par Dieva atrašanu. Pa starpām gadās arī kādas pērles. Teiksim Stendāla “Sarkanais un melnais”, mācību grāmata par neorganisko ķīmiju, padomi kā pašam salabot televizoru un ļoti intriģējošā triju autoru sarakstītā “Atklāti par laulības dzīvi”. Cik pašķirstīju, tur bija arī par seksu. Pēc ilgām pārdomām atļāvos sev paņemt Henrija Fīldinga “Stāsts par Tomu Džonsu Atradeni” (1983.g.) un L. Zālītes “Galda kultūra” (1973.g.). Fīldingu neesmu lasījusi, savukārt vecas pavārgrāmatas, virtuves un galda klāšanas padomu grāmatas ir interesanta lasāmviela. Mājās pāršķirstot, iekš “Galda kultūras” atradu “bonusu”: kāds no avīzes rūpīgi izgriezis Rietumu baseina zivju realizācijas pārvaldes reklāmrakstu par jaunu produktu – sīko garneļu olbaltuma pastu “Okeāns”, kas ne tikai ļoti vērtīga kunģa slimniekiem,  neaizstājama bērnu uzturā, bet lieliski noder arī svētku galdam.

Nezinu, no kurienes grāmatas nākušas, bet pieļauju, ka lielākā daļa ir no Cēsu bibliotēkas. Aizvedīšu atpakaļ apmaiņā pret divām paņemtajām grāmatām kādas no sava plaukta.  Vai Stāstu tornis ir īslaicīga instalācija pilsētvidē? Nezinu. Nekādu plašāku informāciju neatradu.  Man patiktu, ja šādi punkti attīstītos, bet neesmu pārliecināta, vai sabiedrība ir tam gatava un vai tas ir vajadzīgs. Vai esam pietiekami godīgi, nesavtīgi, devīgi, uzticēties spējīgi? Es laikam neesmu gatava (grāmattārpa skopums) šādā punktā atstāt jaunu grāmatu (kas maksā ap 10 Ls….) nezinot, ka to kāds ne tikai paņems, bet arī lasīs. Ko domājat jūs?

 

5 thoughts on “Stāstu tornis Cēsīs

  1. Bildēs tornis izskatās dikti glīts un iederīgs Cēsīs. Un Stacijas laukums arī ir forša vieta: var paķert kādu grāmatiņu pa ceļam palasīt, līdz Rīgai ilgs brauciens, ja brauc arī atpakaļ, varbūt pat izkāpjot jau var nolikt atpakaļ izlasītu. Es šitā citiem nevajadzīgas grāmatas paņemu vai aizņemos un reizēm arī pati kaut ko atstāju ēkā, kur ir b-ka un vēl dažas pašvaldības iestādes, tur ir speciāls galds. Galīgi jaunās gan ne, tās drīzāk aiznesu bibliotekārēm, lai labums tiek lielākam ļaužu lokam. Starp citu, man ir aizdomas, ka no tā galda skolēni makulatūras vākšanas akcijās aizstibī visu prom, nepievēršot uzmanību tam, ka tur arī gadās šis tas brīnišķīgs.

    Like

    • Es arī jaunās nesu uz bibliotēku ar tādu pašu domu – lai labums tiek daudziem. Tādi speciālie galdi ir labi. Valmierā arī tāds ir augstskolas hallē. Varbūt uzreiz ne tik pamanāms, jo atrodas nostāk nost no ieejas bibliotēkā.

      Like

  2. Jā, grāmatu tornis Cēsīs ir jauks. No ārpuses varēja būt pievilcīgāks, bet iekšā ir patīkami.

    Kā ideja grāmatu apmaiņas punkti man patīk, bet man nav trūkst uzticības tiem. Pat ja zinu, ka kādu grāmatu noteikti vairāk nelasīšu un neredzu īstu jegu viņu turēt mājās, negribas to pamest likteņa varā. Kas zin, kurš to paņems, kas ar to notiks, vai pie labiem cilvēkiem nonāks?

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s