Sieviete būrī. Jusi Adlers-Olsens

Zvaigzne ABC 2011. gads, 392 lpp. Afdeling Q #1

Kamēr kāda cietumniece gadiem bezcerīgi cenšas nesajukt prātā, Kopenhāgenas izmeklētājs Karls Merks tiek iecelts par jaunas īpašās nozīmes lietu nodaļas Q vadītāju. Par jaunās nodaļas pirmo lietu kļūst politiķes Merētes Lingordas pazušana pirms pieciem gadiem. Sākumā viss liecina par to, ka lietas izmeklēšana ir lieka laika nosišana, tomēr izmeklēšanas gaitā rodas aizvien vairāk neskaidru jautājumu. Patiesība izrādās daudz baisāka par visiem minējumiem.

Izskatās, ka beidzot esmu ielēkusi skandināvu kriminālromānu vilcienā. Jusi Adlers-Olsens ir tik pamatīgi piesaistījis manu uzmanību, ka pēc “Vēstule pudelē” izlasīšanas uzreiz gribēju ķerties pie sērijas par Q nodaļu pirmajām divām grāmatām. Tagad arī “Sieviete būrī” izlasīta un “Fazānu slepkavām” jau pavērti vāki.

Tātad “Sieviete būrī” ir pirmais romāns par Q nodaļu. Viss sākas ar Q nodaļas izveidošanu, kas top gandrīz nejauši. Politiķi vēlas uzspodrināt savas spalvas, savukārt slepkavību izmeklēšanas nodaļas priekšniekam kaut kas steidzami jādara ar nīgro komisāru Karlu Merku, kurš pēc apšaudes ir zaudējis interesi par darbu un kļuvis neciešams saskarsmē ar kolēģiem. Kur nu vēl labāk, kā iecelt Merku par jaunas nodaļas vadītāju un iedalīt viņam telpas pagrabā. Sākumā neviens neņem nopietni šo projektu un Karls netaisās pat pieskarties kaudzē saliktajām vecajām neatrisinātajām lietām. Tad negaidīti uzrodas jauns palīgs sīrietis Asads ar “doktora grādu gumijas cimdu un plastmasas spaiņu nozarē”. Izrādās, viņš vienkārši veselu mēnesi gājis pie Karla priekšnieka vietnieka un diedelējis darbu! Vārds pa vārdam, viena nejauša darbība noved pie nākamās un drīz jau abi vīrieši pilnā sparā mēģina atklāt kas patiesībā notika 2002. gadā, kad pazuda daudzsološā jaunā politiķe Merēte Lingorda.

Ir pagājuši pieci gadi un visi domā, ka Merēte izdarījusi pašnāvību vai arī uz prāmja noticis nelaimes gadījums. Kolēģi lietu izmeklējuši pavirši un nekāda acīmredzama motīva nav, lai gan ne vienam vien politiķe bija kā dadzis acī. Visu apgrūtina tas, ka viņas brālis Ufe pēc bērnībā piedzīvotās traumas nav īsti pieskaitāms un nerunā, tātad nevar neko pastāstīt. Karls ar Asadu jau gandrīz liekas mierā, bet tad atklājas, ka kāds cilvēks nav tas, par ko uzdodas. Kas ir šis cilvēks? Kāpēc bojā gājuši vēl vairāki? Un kas galu galā noticis ar Merēti?

Mūžīga gaisma bija simt reižu ļaunāka par mūžīgu tumsu. Gaisma atklāja viņas nožēlojamo dzīvi.

Atšķirībā no izmeklētājiem, lasītājs jau no sākuma var nojaust, ka Merēte ir dzīva, lai gan paiet zināms laiks, līdz top skaidrs kur viņa atrodas. Man patika, ka Merēte ir cīnītāja, nevis vienkārši asaraina gaudotāja, lai gan to ir grūti aptvert, kā nesajukt prātā piecus gadus sēžot spiediena kamerā un gaidot nāvi. Šīs nodaļas ir skarbas, skumjas, neticamas ļaunprātības un sīku nepatīkamu ieslodzījuma detaļu pilnas. Tas ir smags psiholoģisks pretstats sarkasma un viegla humora pilnajai Q nodaļas ikdienai. Interesants salikums un romāns no tā pilnīgi noteikti tikai iegūst. Vispār es diezgan daudz smējos, kas varētu šķist jocīgi, jo tas taču ir kriminālromāns par ārkārtīgi nežēlīgu un necilvēcīgu noziegumu, bet Karls ar Asadu reizēm ir vienkārši rēcīgi.

Lai gan autors pārdomāti pasviež informācijas druskas un pat cenšas maldināt, tomēr es vainīgo uzminēju pirms to saprata Karls Merks. Tas mani mazliet saskumdināja. Vainīgo rīcība šķita pamatota, tomēr tā kā pārspīlēta savā ļaunumā, bet var uzskatīt, ka darīšana ar psihopātiem, tāpēc viss ir iespējams. Man ir sajūta, ka trešais romāns kaut kādā mērā ir labāks par pirmo.

Protams, mani interesēja noziegums (šķiet oriģināls), tomēr galvenais iemesls, kāpēc ķēros pie sērijas sākuma bija vēlme uzzināt, kā radās Q nodaļa. Par Asadu vairāk jautājumu nekā atbilžu, bet par Merku man tagad skaidrs kāpēc viņa draugs Hārdijs ir paralizēts un pašu Merku piemeklē panikas lēkmes. Pēc visa spriežot Roza abiem vīriešiem pievienosies “Fazānu slepkavās”. Nevaru vien sagaidīt. Domāju, ka tas varbūt tā tikai vienā romānā, bet izskatās, ka autors nolēmis radīt reālistisku izmeklēšanas nodaļas vidi, kur tiek izmeklēti vairāki noziegumi vienlaicīgi. Šoreiz Karla kolēģi no trešā stāva izmeklē kāda velosipēdista slepkavību, kamēr cits departaments cenšas atrast tos, kuri šāva uz Karlu un diviem viņa kolēģiem. Tāds interesants piegājiens. Man patīk. Līdz šim lasītajos krimiķos visa uzmanība tika pievērsta tikai vienam noziegumam un ir forši, ka rakstnieki mēģina atrast jaunus piegājienus šai diezgan vienveidīgajā jomā.

Kopumā man bija ļoti interesanti, lai gan manas dedukcijas spējas izrādījās labākas par Karla dedukcijas spējām 🙂 Ja gribat lasīt Jusi Adleru-Olsenu, tad iesaku sākt ar šo romānu. Vismaz atkritīs daži jautājumi par Q nodaļu un būs iespējams pamazām iepazīties ar galvenajiem varoņiem.

Vērtējums: 4/5