Wanderlove. Kirsten Hubbard

WanderloveDelacorte Books for Young Readers 2012, 338 lpp.

Vēlmē tikt skaidrībā ar sevi un pierādīt citiem, ka viņa ir spējīga ceļot, Bria piesakās organizētā ceļojuma grupā uz Centrālameriku. Grupa ar pusmūža tūristiem galīgi neder sevis atklāšanai, tāpēc, kad viņa satiek divus par sevi pārliecinātus individuālos ceļotājus, Bria pamet grupu un dodas iekšā piedzīvojumos, mēģinot atstāt pagātni aiz sevis.

Nav noslēpums, ka man patīk grāmatas par ceļojumiem. Šoreiz tas ir izdomāts ceļojums, bet autorei pašai patīk ceļot pa eksotiskām vietām ar mugursomu plecos, tāpēc kaut kādā mērā romānā atspoguļota viņas pašas pieredze.

Galvenā varone Bria tikko beigusi vidusskolu, vairs nezīmē, jo draugs pametis viņu mākslas dēļ un īsti nesaprot, ko ar sevi iesākt. Arī sapnis par kopīgu ceļojumu pa Eiropu izkūpējis gaisā. Vecāki ir uz šķiršanās robežas un nepievērš viņai īpašu uzmanību. Vienu vārdu sakot – diezgan tipiskas problēmas. Tad Bria nolemj visiem pierādīt, ka spēj viena doties ceļojumā un piesakās Global Vagabonds grupā uz Gvatemalu. Tie, kuri ceļojuši organizētā tūristu grupā apmēram saprot, kas sagaida Briu un tas nav tas, ko viņa gaidījusi.

Don`t take anything for granted when you`re in another country.

Kad viņa iepazīstas ar “mugursomniekiem” Starlingu un Rovanu, viņas ceļojums negaidīti mainās. Ne viņa pati, ne pārējie īsti netic, ka viņa ir spējīga ceļot patstāvīgi, tomēr viņa piekrīt doties līdzi jaunajiem draugiem. Kad Starlingai negaidīti jāatgriežas darbā, viņa ceļojumu turpina divatā ar Starlingas brāli Rovanu, kuru apsolījusies pieskatīt, uz nirēju salu Belizā. Pagātnē viņš kopā ar džeku, kas viņam iemācīja nirt, izdarīja šo to nelegālu un māsa uztraucas, ka tas atkal atkārtosies. Lieki teikt, ka Rovans nav sajūsmā par šādu pagriezienu, tomēr pamazām viņi sadraudzējas. Viņi runā par visu, tikai ne par savu pagātni. Bria sākumā ir šo to samelojusi un tikai beigās spēj puslīdz atzīties gan Rovanam, gan sev kā tur īsti bijis ar bijušo draugu. Arī Rovans negrib runāt par pagātni, bet viņš no kļūdām ir mācījies. Meitenei gan vajadzīgs ilgāks laiks, lai saprastu, ka nav jēgas vainot citus, ka pati izdomāja atteikties no zīmēšanas un mēģināja būt, kas viņa nav. Ceļošana abiem lielā mērā ir bēgšana no pagātnes. Ar laiku gan top skaidrs, ka tas nepalīdz, ar pagātni ir “jānokārto rēķini”, jāatrod mērķis dzīvē un jātur ciet to, kas patiešām svarīgs. Grāmata ir arī par pašapziņu, ka nevajag pārāk ņemt vērā citu spriedumus par sevi.

Jaunieši ceļo ar autobusu un laivu, naktis pavada hosteļos, iet pārgājienā uz ūdenskritumiem un bauda, ko nu dzīve sniedz mazāk attīstītā valstī. Informācijas nav tik daudz, lai lasot varētu iepazīt vietas, pa kurām viņi ceļo (tas tomēr ir romāns, nevis ceļojuma atmiņas), tomēr virspusēju ieskatu var gūt. Savādi, bet man atmiņā visvairāk palicis Gvatemalas iegruvums (reāls notikums 2007. gadā, kad plūdu un apakšzemes notekūdeņu sistēmas rezultātā kādā pilsētas daļā izveidojās liels caurums ieraujot sevī vairākas mājas un nogalinot divus cilvēkus), ļoti netīrās vai neesošās labierīcības un omāru svētki.  Nevajadzētu gan tās informācijas druskas pieņemt par neapgāžamu patiesību.

Viss bija labi, bet vietām mani Brias tēls nepārliecināja. Protams, jaunībā mēs esam dikti jūtīgi, mēdzam rīkoties dažādu iedomu vārdā, tāpēc es neko nesaku par viņas pārdzīvojumiem un lēmumiem. Tomēr viena lieta šķita dikti stulba: Bria atsakās peldēt, jo aizvedusi bijušo uz savu mīļāko pludmali, tur zaudējusi nevainību, bet draugam tā vienkārši sakot tā pludmale pie kājas. Nu un viņa to nevar pārdzīvot. Tas šķita TIK drausmīgi pārspīlēti! Tad vēl radās sajūta, ka autore tā kā brauc pa virsu, pieturoties pie nenoteiktības gan attiecībā uz Brias raksturu, gan galveno varoņu pagātni. It īpaši tas attiecas uz Rovana pagātni, kur viņa veikli izvairās konkrēti uzrakstīt par ko viņš nokļuva Hondurasas cietumā. Ja viņa to izdarītu, tad visticamāk Rovans būtu jāpadara vecāks, jo diez vai knapi divos gados būtu paspējis gan izceļoties, gan cietumā pasēdēt kaut kādā saistībā ar narkotikām. Bet varbūt es kļūdos.

Pēc nelielās paburkšķēšanas gribu teikt, ka kopumā man romāns patika. Tas bija viegli un ātri lasāms, patīkami uzrakstīts. Fons pietiekoši eksotisks un interesants, lai apslāpētu sīkās nepilnības. Ir kaut kas vilinošs tai nepārtrauktā ceļošanā, klīšanā apkārt, aizvien jaunu iespaidu meklēšanā, ko Rovans formulē kā “wanderlove”. Tādas kārtīgas ceļojumu literatūras cienītājiem šis romāns nederēs, bet vieglai, vasarīgai palasīšanai nav ne vainas.

Vērtējums: 4/5

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s