Zvaigzne ABC 2012. gads, 392 lpp.
Grāmata skaidro kā radusies plaisa starp bagātajām un nabagajām valstīm un kāpēc tā joprojām paplašinās. Iztirzātas dažāda veida ekonomiskās domāšanas un sniegti piemēri no vēstures.
Beidzot nolēmu saņemties un uzrakstīt par grāmatu, kuru lasot, nemitīgi cīnījos ar miegu un svešvārdiem. Ir pagājuši vairāki gadi kopš lasīju mācību literatūru par ekonomiku un šī grāmata bija labs, bet nogurdinošs treniņš smadzenēm. Savādā kārtā es jau nojautu vai biju izprātojusi vairākus valstu bagātības vai nabadzības iemeslus.
Autors liek lietā ekonomiskās teorijas un dažādus vēsturiskos piemērus, lai skaidrotu tematu, kas precīzi norādīts grāmatas nosaukumā: kā bagātās valstis kļuva bagātas un kāpēc nabagās paliek nabagas. Var just, ka autors ir globalizācijas pretinieks. Būtībā valstu ekonomisko stāvokli nosaka trīs lietas: bagātās valstis nedara to, ko māca nabagām valstīm; valstu specializācija; jauninājumi.
Ir skaidrs, ka bagātās valstis rīkojas savtīgu interešu vadītas un nabadzīgās valstis var izrauties no apburtā loka tikai, ja ievēro “nedari tā, kā angļi saka, dari tā, kā angļi dara”. Savulaik Anglija imitēja Venēciju un Holandi, respektīvi mācījās no bagātajiem, lai kļūtu par bagātu impēriju. Bagātām valstīm raksturīga augošā atdeve, ko sniedz industrializācija. Savukārt nabadzīgās valstis ņemas ar lauksaimniecību, kam ir dilstoša atdeve. Tātad bagātību sniedz preču ražošana no izejvielām, nevis pašu izejvielu eksports: briti vilnu pārvērš tekstilprecēs un tikai tad eksportē. Ir gan arī izņēmumi. Man būtu gribējies, lai šai brīdī autors pievēršas dažām bagātajām arābu naftas valstiņām, bet viņš drošāk jūtas Eiropā.
Mehanizācija palielina ražīgumu, kas savukārt palielina algas, kas palielina pieprasījumu, attiecīgi rodas jaunas darba vietas un tā uz riņķi. Veca patiesība. Autors gan ar piemēru palīdzību rūpniecības attīstības sakarā brīdina par diviem aspektiem: brīvo tirgu un jaunajām tehnoloģijām. Neapdomīgi plaši atverot brīvo tirgu, rūpniecība tādu šoku var nepārdzīvot (te viņš kā piemēru min Mongolijas rūpniecības sagrāvi). Kas attiecas uz jaunajām tehnoloģijām, tās var gan paaugstināt, gan pazemināt darba spēka kvalifikāciju, samazināt pievienoto vērtību un spiest pazemināt cenas un algas.
Ja gribam būt bagāti, tad ir jāspecializējas cilvēku radītās relatīvās priekšrocībās un jāaizsargā savs tirgus. Vēsture rāda, ka nedrīkst īpaši ievērot Pasaules Bankas konsultantu teikto, jo bagātajām valstīm ir izdevīgi, ka daļa valstu paliek nabagas. Šie konsultanti esot ieteikuši igauņiem slēgt universitātes, jo valsts relatīvās priekšrocības (daba?) neprasīs universitātes izglītību. Mjā.
Varbūt autors drusku par daudz iegrima vecu teoriju iztirzāšanā, tomēr kopumā grāmata sniedza daudz vērtīgas informācijas un bija interesanti. Miegu uzdzina garās teikumu konstrukcijas, kad beigās aizmirsti, kas bija sākumā un daudzās tulkojuma “pērles”. Piezīmēju tikai dažas briesmīgas frāzes: “sabiedrības determinants”, “lielas cenu fluktuācijas” un “perverso atplūdu efekti”. Jēziņ, nu kas tas ir?! Varbūt šaurā ekonomistu lokā sausā zinātniskā literatūrā arī lieto tādus vārdu savārstījumus (es gan šaubos), bet šis darbs tomēr vairāk velk uz populārzinātnisko pusi un domāts plašākām tautas masām.
Neskatoties uz grūto valodiņu, ieteiktu grāmatu izlasīt ekonomikas interesentiem un mūsu valsts ekonomiskai stūrei tuvu stāvošajiem. Vērtīgs materiāls arī studentiem.
Vērtējums: 3,5/5
Ļoti sakarīgs apraksts par šo grāmatu ir Asmo.
Marii grāmatplaukts 