Speak 2008, 352 lpp.
Šogad man pēc anotācijām bija ļoti grūti izvēlēties grāmatas ar Ziemassvētku tematiku. Uz “Let It Snow” skatījos jau labu laiku. Goodreads atsauksmes pārsvarā ir ļoti labas, krājumā ir Džona Grīna stāsts un vispār bija cerības, ka stāsti būs asprātīgi, bet ne pārāk salkani.
Tātad, krājumā ietverti trīs Ziemassvētku stāsti jauniešiem, kurus vieno darbības vieta un laiks. Visu trīs stāstu varoņi pazīst vai zina viens otru un dzīvo vienā apvidū. Ir Ziemassvētki un plosās sniega vētra. Ceļi aizputināti, gandrīz neizbraucami un pat vilciens iestrēgst uz sliedēm. Neviens prātīgs cilvēks tādā laikā ārā degunu nebāztu. Tomēr dažādu iemeslu vadīti vairāki jaunieši to dara.
“The jubilee express” by Maureen Johnson – galvenās varones ar neparastu vārdu – Jubilee – vecāki tiek arestēti un viņa ar vilcienu dodas pie vecvecākiem. Vilcienā viņa satiek Džebu un 14 karsējmeitenes. Vilciens sniega dēļ iestrēgst netālu no nelielas pilsētiņas un jaunieši pamazām pārvācas uz pāri ceļam esošo Waffle House. Tur Jubileja satiek vietējo puisi Stjuartu un dodas viņam līdzi uz mājām. Viņa skumst pēc sava drauga Noa un pamazām sāk aizdomāties, kāpēc Noa ir tik ļoti aizņemts un nevar ar viņu parunāties.
Šī stāsta lielākais mīnuss – notikumi šķita mākslīgi virzīti un tā ņemšanās ar kaut kādu Ziemassvētku ciemata mājiņu kolekciju – pārspīlēta (lai gan nevar noliegt fanošanas un hobija milzīgo ietekmi uz cilvēka veselo saprātu).
“A cheertastic Christmas miracle” by John Green – Tobina vecāki sniega vētras dēļ netiek mājās no Bostonas un viņš ar draugiem JP un Djūku (Djūks, starp citu, ir meitene) Ziemassvētkus pavada, skatoties Džeimsa Bonda filmas. Tā tas ir līdz brīdim, kad viņiem piezvana vēl viens draugs no Waffle House un pastāsta par karsējmeitenēm. Draugi nolemj doties turp, tikai viņus kavē dziļais sniegs un slidenās ielas. Viņiem ir jāsteidzas, jo pie karsējmeitenēm tiks ielaista tā komanda, kura pirmā nokļūs galamērķī. Seko visādi traki piedzīvojumi.
Stāsts īsteni Džona Grīna stilā – asprātīgs un ar reālistiskiem jauniešiem. Es smējos un jutu līdzi viņu trakajam sprintam cauri pilsētai uz Waffle House. Vienīgi drusku pietrūka Ziemassvētku sajūtas.
Something about me has always liked the drama and inconvenience of bad weather. The worse the better, really.
“The patron saint of pigs” by Lauren Myracle – Adija Ziemassvētkus pavada čīkstot un raudot par šķiršanos no Džeba. Ne par ko citu viņa nespēj domāt. Kad Džebs neierodas, lai salīgtu mieru, viņa nogriež matus un nokrāso tos rozā. Draudzenes mēģina viņu pārliecināt, ka viss varbūt nav tik slikti un vispār viņai nevajag tik ļoti koncentrēties uz sevi. Tā iespaidā Adija piesakās no zooveikala paņemt draudzenei pasūtīto mini cūciņu. Tas neizrādās tik vienkārši kā plānots. Stāsta beigas sasaista kopā visu trīs stāstu varoņus.
Ļoti čīzīgs stāsts, kuru vēl čīzīgāku padarīja beigas. Adija šķita vienkārši muļķe, kura pārskatījusies romantiskās filmas un viņai vajaga, lai puisis uz katra soļa pierāda, ka viņu mīl. Pamazām gan palika labāk un beigās viņa šo to arī saprata, bet tie brīži, kad viņai “atausa gaisma” bija tādi nereāli. Īsāk sakot – švakākais stāsts no visiem trim.
Ak, kopumā esmu vīlusies, lai gan man patika, ka stāsti ir sasaistīti kopā un ja nebūtu tik atšķirīga kvalitāte, tad grāmata šķistu vairāk kā romāns. Skumjākais, ka pirmā un trešā stāsta sižetam būtībā nav nekāda vaina, bet izpildījums varēja būt labāks. Tādus stāstus es pati varētu rakstīt un tas patiešām nav vajadzīgs. Manuprāt, šo grāmatu vērts paņemt rokās tikai Grīna stāsta dēļ, bet jauniešiem varbūt patiks labāk.
Vērtējums: 2/5 (Grīnam 4/5)
Marii grāmatplaukts 