Ziemassvētku suņi. Viljams Brūss Kamerons

Ziemassvētku suņiZvaigzne ABC 2013. gads, 288 lpp.

Džošam mājdzīvnieku nekad nav bijis un, kopš viņu pametusi draudzene Amanda, viņš vientuļi dzīvo kalnu namiņā. Viss mainās, kad kaimiņš lūdz pāris nedēļas pieskatīt suni. Kopā ar suni Lūsiju, Džoša dzīvē ienāk bariņš kucēnu un dzīvnieku patversmes darbiniece Kerija. Kamēr Džošs pierod pie jaunās suņu saimnieka lomas, mainās arī viņa personīgā dzīve.

“Ziemassvētku suņi” šķita ļoti laba izvēle suņu mīlim Ziemassvētkos, tāpēc ar izdevniecības gādību tiku pie sava grāmatas eksemplāra. Es neesmu lasījusi citas šī rakstnieka grāmatas par suņiem, jo, godīgi sakot, parasti izvairos no grāmatām un filmām, kur galvenais varonis ir suns vai kāds dzīvnieks, jo parasti viņiem liek ciest un to es nevaru izturēt.

Šajā grāmatā nekas ārkārtīgi slikts un ciešanu pilns, par laimi, nenotiek. Ir skumji brīži un priecīgi brīži un viss kopā savijas tādā gaišā un cerīgā noskaņā. Kaimiņš Raiens uzgrūž suneni Lūsiju Džošam, vēlāk Džoša pikapā tiek atstāti tikko dzimuši kucēni, bet tas viss notiek tikai uz labu. Paralēli Džoša iepazīšanās ar dzīvnieku patversmes darbinieci Keriju liek viņam novākt bijušās draudzenes bildes un izrauties no dzīvošanas pagātnē.

[…] es tiešām, tiešām ticu, ka viena no mācībām, ko, tik intensīvi mūs mīlot šajā īsajā laika posmā, suņi liek mums apgūt, ir dzīves svinēšana, kamēr mums tā ir.

Man personīgi grāmatas foršākā daļa šķiet cilvēka-suņa attiecības, jo autors tiešām saprot suņus. Džoša ņemšanās kā cāļu mātei ar Lūsiju un vēlāk ar kucēniem man šķita ļoti mīļa. Tas kā Džošs sarunājas ar suņiem, notiek tik dabiski (nu vismaz priekš manis, jo es pati sarunājos ar suņiem kā ar cilvēkiem). Tāpat es labi sapratu Džoša pārdzīvojumus, kad kucēni bija jāatdod jaunajiem saimniekiem. Attiecībā uz suņiem, man nepatika patversmes risinājums meklējot saimnieku vienam no kucēniem. Autors noteikti to izdomāja, lai piešķirtu papildus melodramatismu stāstam, bet man tas šķita nevajadzīgi, jo domāju, ka jebkuram lasītājam uzreiz būs skaidrs, ka nevajadzēja darīt tā kā izdarīja Kerija.

Attiecības ar suņiem atainotas dabiskas un bez neveiklības, bet dialogi cilvēku starpā diemžēl šķita drusku samocīti. Šo iespaidu lielā mērā rada Džoša tēls, jo viņš ir labs puisis, tikai kautrīgs un mazliet neveikls sarunās ar daiļo dzimumu. Kerija viņu ķircina un mulsina, kaut ko pasaka, Džošs nesaprot, ko viņa domā, un jūtas paliek neizteiktas līdz nākamai reizei. Līdzīgas sarunas noteikti dzīvē notiek simtiem un tūkstošiem reižu, bet grāmatā es cerēju uz labāku izpildījumu.

Decembrī Zvaigzne ABC dāvina “Ziemassvētku suņus” katram, kurš adoptēs suņuku no dzīvnieku patversmes Līčos un tas ir ļoti jauks žests. Domāju, katram jaunajam suņa saimniekam šī grāmata dāvās papildus prieku un siltumu sirdī. Grāmata patiks arī tiem, kuri meklē vieglu, ātri lasāmu un sirsnīgu lasāmvielu Ziemassvētku laikam.

Vērtējums: 3,5/5

One thought on “Ziemassvētku suņi. Viljams Brūss Kamerons

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s