2013. gada grāmatu ceļojums

Vēl viens gads ir aizsteidzies gandrīz nemanot un laiks kopsavilkumam. Godīgi varu teikt, ka 2013. gads bija ļoti labs, aktīvs un interesants. Pēc 2012. gada 75 grāmatām, nolēmu 2013. gadā sevi izaicināt izlasīt 80 grāmatas. Pašai par pārsteigumu, es mērķi sasniedzu jau oktobrī un beigās 2013. gadu noslēdzu ar 100 izlasītām grāmatām. Daži darbi gan bija pavisam īsi, bet bija arī diezgan daudz biezu grāmatu un Goodreads man saka, ka kopā sanākušas 31577 lapas (2012. gadā – 26599 lapas). Žanros kā vienmēr pilnīga eklektika, divas grāmatas saņēma 1 zvaigzni, bet vairums tomēr izrādījās labas un ļoti labas. Lasīšana ir pamatīgi aizsteigusies priekšā rakstīšanai un kādas padsmit grāmatas vēl gaida savus aprakstus. 2013. gada sākumā izvirzītos mērķus izdevās sasniegt gandrīz visus.

Sibilla un vēl citi tā skaisti izceļojušies ar grāmatu palīdzību. Kur tad es biju un ko piedzīvoju? Sāku ceļojumu ar pastaigu gar Lietuvas robežu, tad apceļoju Anglijas, Skotijas un Īrijas ciematus, izgāju ļoti nogurdinošas militārās apmācības kopā ar Bēru Grillu, ilgi dreifēju okeānā kopā ar tīģeri, līdz man sāka rādīties dažādi fantastiski un erotiski sapņi. Laimīgā kārtā tiku līdz Francijas piekrastei, Parīzē satiku Hemingveja sievu un, kafejnīcā sēžot, noklausījos vairākus aizraujošus stāstus par jauniešu pirmo mīlestību, kādu savādu planētu, 12 krēsliem un zēnu, kurš izglābs cilvēci. Tad man blakus apsēdās Klarksons un sāka burkšķēt par britu dzīves nejēdzībām. No Parīzes pārcēlos uz bāku pie Austrālijas krastiem, bet tur man diezko nepatika, tāpēc devos ceļojumā pa Mitago mežu. Pēc garās pastaigas, paēdu ar grieķiem vakariņas, padiskutēju par makroekonomiku un iepazinos ar vīru, kurš pastāstīja par savu māti un viņas mīlestību uz grāmatām. Šis vīrs mani iepazīstināja ar meiteni, kura daudz lasa fantastiku un fantāziju un tic fejām. Ar kādu gruzīnu iedzērām vīnu un pamodos Indijā tieši mango sezonas laikā. Tur bija pārāk karsts, tāpēc lidoju uz Somiju un savādā kārtā nonācu atpakaļ pagātnē. Mēģinot tikt laukā no padomju zonas iemaldījos maģiskā cirkā un attapos uz neapdzīvotas salas. Ar jahtu nokļuvu Amerikā un, sekojot Braisona piemēram, devos tai cauri ar auto. Pa ceļam sastapu dažādus ļaudis (nolaupītu meiteni, sirēnas, slepkavas…..), iemaldījos mistiskā kalnu ciematā, kur viss šķita pārāk labi, tāpēc braucu tālāk uz Kanādas mežiem meklēt Zilo pili. Pa ceļam iebraucu Tarā pie Skārletas O`Hāras, bet viņa bija devusies jauna vīra “medībās”. Piestāju kādā ciematā izlasīt trīspadsmit stāstus un vietējie pastāstīja par māju, kurā dzīvo divas slepkavnieciskas māsas un mirušajiem, kas atgriežas. Tas mani sabiedēja un nolēmu atgriezties vecajā, labajā Eiropā. Iekūlos Dānijā tieši uz vairāku nežēlīgu slepkavību izmeklēšanu, tāpēc ļoti nopriecājos, kad piezvanīja Murakami, pastāstīja par skriešanu un piedāvāja atbraukt ciemos uz Japānu. Viņš gan nepateica, ka tā būs 17. gs. Japāna un nekur tālāk par Dedžimu netikšu. Dedžimā satiku Borisu Akuņinu, kurš pētīja kapsētas. Viņš laipni piedāvāja aizvest mani uz Angliju. Anglijā man apnika mūžīgais lietus, tāpēc pārcēlos uz Grieķiju, kur tiku ierauta noslēpumainā mistera Končisa spēlītēs: vienu brīdi šķita, ka atkal esmu uz neapdzīvotas salas, citu brīdi tvarstīju narkomānus Oslo ielās, kuri pārvērtās par apdāvinātiem noziedzniekiem cara laika Krievijā, redzēju savādus vāciešus ar vadiem galvās, melanholisks vampīrs pastāstīja par savu dzīvi un pēkšņi attapos 18. gs. Skotijā, mukdama no angļu karavīriem ieskrēju viesnīcā, kur mani apbūra sarkanmatains vīrietis. Kā tiku no tā visa laukā, vairs neatceros, bet paspēju laikā uz Ziemassvētkiem. Lūk tā man gāja.

Kā jau gada beigām pienākas, gribu pieminēt tās grāmatas, kas šogad palikušas atmiņā.

Manas mīļākās grāmatas 2013. gadā (bez konkrētas secības)

1. John Green “The Fault in Our Stars”
2. Bear Grylls “Dubļi, sviedri un asaras. Bēra Grilla autobiogrāfija”
3. Orsona Skota Kārda “Endera spēle”
4. Haruki Murakami “О чем я говорю, когда говорю о беге”
5. J.A. Redmerski “The Edge of Never”
6. Tracey Garvis-Graves “On the Island”
7. Erinas Morgensternas “Nakts cirks”
8. Margaretas Mičelas “Vējiem līdzi”
9. Džona Faulza “Burvis”
10. Patrika Rotfusa “Vēja vārds”
11. Diānas Gabaldones “Svešzemniece”

Vēl pavisam subjektīvi gribas pieminēt:
Labākais kriminālromāns – Jo Nesbo “Phantom” un Jusi Adlera-Olsena “Vēstule pudelē”
Labākais vēsturiskais romāns – Deivida Mičela “Jākoba de Zūta tūkstoš rudeņi” un Lisa See “Snow Flower and the Secret Fan”
Labākais YA romāns – John Green “The Fault in Our Stars” un Sarah Dessen “Along for the Ride”
Labākā klasika – Margaretas Mičelas “Vējiem līdzi” un Shirley Jackson “We Have Always Lived in the Castle”
Labākais latviešu autora darbs – Kārļa Skalbes “Ziemas pasakas” un Ieva Melgalve “Mirušie nepiedod”
Labākais non-fiction – Imanta un Rimanta Ziedoņu “Leišmalīte” 
Foršākā Ziemassvētku grāmata – E.T.A. Hoffmann “The Nutcracker”
Gada pārsteigums – Īana Tregillisa “Rūgtās sēklas” un Tessa Mellas “Lungs Full of Noise”
Gada vilšanās – Tracey Garvis-Graves “Uncharted” un Jean Rhys “Wide Sargasso Sea”
Jaunatklāti autori, kurus gribu lasīt vēl – Shirley Jackson, Sarah Dessen, Jo Nesb0. Ak, nu būtībā visi, kuri iekļuvuši mīļāko sarakstā.

Sanāca ļoti gari, bet tik grūti pieminēt vienu un nepieminēt citu, tāpat jau daudzas 4 un 5 zvaigžņu grāmatas palika “aiz borta”. Jaunā gada plāni nākamajā rakstā.