Mājās. Īsa privātās dzīves vēsture. Bils Braisons

Zvaigzne ABC 2013. gads, 520 lpp.

Bils Braisons mūs ved aizraujošā ceļojumā pa cilvēka komforta meklējumu vēsturi – no arhitektūras līdz elektrībai, no ēdienu konservēšanas līdz epidēmijām, no garšvielu tirdzniecības līdz Eifeļa tornim, no krinolīniem līdz tualetēm.

Reti kura grāmata man ir sniegusi tik daudz vērtīgu un aizraujošu informāciju viegli uztveramā veidā. Braisona ideja uzrakstīt šādu grāmatu ir tik lieliska, ka esmu gatava viņu par to sabučot. Ar “Mājās” piepildīju savu nelielo sapni iepazīt mūsu ikdienas vēstures sīkumus, jo mani neizsakāmi interesē tas, kā vienkāršie cilvēki agrāk dzīvoja, bet ir slinkums rakties cauri lielam kvantumam kultūrvēstures un vēstures grāmatu. Pie tam, uz akadēmisku tekstu lasīšanu mani galīgi vairs nevelk. Tāpēc Braisona “Mājās” ir īsts dārgums manās rokās (nonācis tur ar izdevniecības mīļu gādību).

Kā Braisons nonāca pie idejas rakstīt “Mājās”? Viņš ar ģimeni ievācās senā mācītājmājā kādā Anglijas ciematā un bēniņos pamanījis durvis, atvēra tās. Liels bija viņa pārsteigums, kad durvis atvērās uz nelielu jumta laukumiņu bez jebkādas acīmredzamas praktiskas nozīmes. Tā nu Braisons stāvēja uz savas jaunās mājas jumta, lūkojās tālumā un aizdomājās par māju būvniecību un iekārtošanu. Tā nu viņš staigā pa māju un apskata ar konkrēto telpu saistītus tematus pieturoties pie Rietumu pasaules vēstures. Virtuvē viņš raksta par ēdienu un galda piederumiem, savukārt vannas istabā plaši apspriež mazgāšanās, vai pareizāk būtu teikt nemazgāšanās, vēsturi un kanalizācijas tuneļu būvniecību Londonā. Braisons vēstures faktus apskata ar sev piemītošo asprātību un, tāpat kā es, mēdz pabrīnīties par visādām dīvainībām. Dažādu nāves cēloņu sarakstā pieminētie “zobi” un Braisona brīnīšanās lika man iespurgties.

Grāmatu lasīju pārsteidzoši ilgi, bet tas nav saistīts ar teksta sarežģītību. Tieši otrādi – teksts ir viegli uztverams un, manuprāt, kvalitatīvi iztulkots. Sapratu, ka “Mājās” nevaru lasīt lieliem gabaliem, jo gribēju atcerēties pēc iespējas vairāk, tāpēc dažkārt vienai nodaļai veltīju pat vairākas dienas. Lasot pierakstīju vairākas klades lapas ar faktiem un tikpat cītīgi tos stāstīju citiem (Lai raksts neizstieptos nejēdzīgi garš, šeit atturēšos no faktu pieminēšanas.) Nav jau tā, ka pirms lasīšanas neko nezināju, tomēr parasti mēs vienkārši zinām, ka ir tā, bet nezinām kāpēc ir tā. Tieši šo “kāpēc” Braisons cenšas atrast un izpētīt.

it viss, kas pasaulē notiek,  – viss, kas tiek atklāts, radīts vai izkarots bargās cīņās, – tā vai citādi galu galā beidzas mūsu mājās.

“Mājās” ir apjomīgs darbs. Ja Braisons pats personīgi rakās cauri izmantotās literatūras kalnam, tad tas viņam noteikti prasīja ļoti daudz laika. Tāpat viņš noteikti saskārās ar dilemmu – kurus faktus iekļaut un kurus nē, lai pārāk nenovirzītos no sākotnējās ieceres un tai pat laikā sniegtu pietiekoši plašu ieskatu apskatāmajā tēmā. Piekrītu Doronikei, ka reizēm viņš pārāk tālu aizklīst no mācītājmājas, tomēr lasīt bija interesanti, tāpēc par to pārsvarā neiebilstu.

Man nebūtu iebildumu pret divreiz apjomīgāku darbu, ja vien tiktu atbildēti visi jautājumi. Pēdējās nodaļas šķita sasteigtas. Daudzi svarīgi privātās dzīves jautājumi par guļamistabu un bērnistabu palika neatbildēti un tas mani nepatīkami pārsteidza. Bērnistabā viņš aizraujas ar biedējošu pantiņu citēšanu, bet vispār nepiemin bērnu rotaļlietas un vecmāšu profesiju. Nespēju iedomāties, ka tādas lietas būtu nesvarīgas. Un ja reiz grāmata ir par privāto dzīvi, kāpēc guļamistabā netiek runāts par izsargāšanās līdzekļiem, apakšveļu? Pat ģimenes hierarhija un laulāto savstarpējās attiecības tiek skatītas gandrīz kā garāmejot. Tā vietā viņš bēniņos iedziļinās Darvina sasniegumos un arheoloģisko pieminekļu aizsardzībā. Interesanti, bet nevajadzīgi priekš paša izvirzītā uzdevuma. Cilvēcīgi saprotu, ka tēma ir plaša un rakstāmā pietiktu vēl vienai grāmatai. Ja Braisons tādu uzrakstītu, es ar prieku lasītu.

Lai kādi būtu mani iebildumi, “Mājās” noteikti paturēšu savā grāmatplauktā un pēc gadiem pat varētu pārlasīt. Šo grāmatu droši var dāvināt zinātkāriem radiniekiem un draugiem. Ja puisis grib atstāt iespaidu uz meiteni, kura interesējas par vēsturi, tad ieteiktu vispirms pašam izlasīt un tad dāvināt meitenei. Būs par ko parunāt. Nu labi, es te dzenu jokus. Ja nopietni, “Mājās” ir ļoti laba izvēle, ja meklējat sakarīgu dokumentālo prozu (vismaz tādā plauktiņā grāmata atrodama izdevniecības mājaslapā) vai populārzinātnisko literatūru, vai grāmatu par vēsturi.

Vērtējums: 4,5/5