Tikai tāda doma

Reizēm taču ir tā, ka ar prātu saproti visas tās kļūdas un vājās vietas, un ka tā nav nekāda augstā plaukta literatūra, bet ar sirdi tu lasot esi izpriecājies kā bērns un guvis tādu baudījumu, ka visi prāta apsvērumi “pie kājas”. Arī tādām grāmatām ir jābūt! Domāju un turpināšu domāt, ka lasīšanai ir jāsagādā prieks. Tāpēc ir tiesības pastāvēt dažāda veida literatūrai un katram ir tiesības priecāties par to, kas viņam patīk. Tas gan nekādi neizslēdz nopietno lasīšanu sevis izglītošanas nolūkos, jo tāpat kā nevar visu laiku ēst putukrējumu – kādā brīdī sagribas rupjmaizi, – tāpat vieglai daiļliteratūrai pretējos svaru kausos ir jāliek klasika un nopietni augsta līmeņa literārie darbi, lai notiktu prāta un gara attīstība.

12 thoughts on “Tikai tāda doma

  1. Šo Tu skaisti esi uzrakstījusi.🙂
    Nesen par mūziku rakstīju līdzīgi – pēc Nirvanas, Džonija Keša, Radiohead un The Verve man vajag Oliju Mērsu, Šerilu Kolu un Avicii.😀
    Par to, ka lasīšanai ir jāsagādā prieks, pilnībā piekrītu, tāpēc īsti nesaprotu tos, kuri sevi bezmaz vai ar varu spiež lasīt “Ulisu”, jo tas skaitās forši un traki intelektuāli, kaut gan vairumam tā grāmata ir kā zobu sāpes.

    Like

  2. Skaisti uzrakstīts.🙂
    Pedējā laikā kkā iekritis acīs, ka daudzi pēc grāmatas izlasīšanas secina, ka tā neizraisa pārdomas par dzīvi, dzīves jēgu, un uzreiz to noraksta par nevērtīgu. Man, protams, ir svarīgi, lai grāmata man kaut ko dod- zināšanu vai izjūtu ziņā. Katram jau sava vērtību skala, bet dzīves jēgu es laikam grāmatā nevarētu atrast..

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s