Svešā ādā. Mišels Feibers

Svešā ādāZvaigzne ABC 2004. gads, 319 lpp.

Kāda sieviete katru dienu braukā apkārt un savā mašīnā uzņem stopotājus. Pamazām atklājas viņas darbības mērķis un stopotāju liktenis. Neparasti cilvēcīgs un vienlaikus baiss vēstījums par Homo sapiens būtību.

Mišela Feibera „Ziedlapiņas tumši sārtās un baltās” bija viena no pirmajām grāmatām, ko izlasīju, kad atsāku lasīt. Detaļām bagātais, sulīgais un viktoriāniskais stāstījums mani pilnīgi apbūra. Meklējot, ko vēl autors sarakstījis, atklāju, ka nekā daudz nav. No tā kas ir, ieinteresēja „Under the Skin”, bet nekādi nevarēju pie grāmatas tikt. Iedomājieties manu pārsteigumu, kad bibliotēkā nejauši atradu latvisko tulkojumu. Tikpat liels pārsteigums bija lasot, jo šis ir pavisam cits Feibers: cits stils, cits laiks un cits žanrs.

Viss sākas nevainīgi un garlaicīgi. Galvenā varone Iselija braukā pa Skotijas kalnieni un pēc kādiem sev svarīgiem parametriem izvēlas kuru stopotāju ņemt un kuru nē. Tas, kas notiek tālāk, sākumā izraisa neizpratni, pēc tam šoku, tad riebumu un beigās liek uz sevi kā cilvēku paskatīties no malas. Mēs dienu no dienas bradājam pa sev atvēlēto vietu kosmosā pilnīgā pārliecībā, ka esam radības kronis. Izrādās, mēs neesam vienīgie tādi iedomīgie…..

Lai kāda būtu āriene, dziļākajā būtībā mēs visi esam vienādi.

Feibers ir radījis sociālu alegoriju par to, ko nozīmē pasludināt sevi par cilvēku, visas pārējās radības uzlūkot kā objektus un nepieciešamības gadījumā vai prieka pēc izmantot tos bez žēlastības. Vienlaicīgi viņš pēta, ko nozīmē patiesa cilvēcība, saprašanās un tuvība. Par „Svešā ādā” ir ļoti grūti rakstīt, lai neatklātu pārāk daudz. Nevar rakstīt neko sīkāk par Iseliju. Nevar arī neko teikt par mašīnā paņemtajiem stopotājiem. Pat lasīšanas procesā radušos pārdomu izpaušana neizbēgami pateiks priekšā, kas īsti notiek. Pilnīgs trakums.

Man labāk patika Ziedlapiņu stils, arī sižets nav no tiem patīkamajiem, bet man ļoti patika ideja un smalkā pasmīnēšana par cilvēka diženumu. Ja Feibera vēsturisko romānu pielīdzina Dikensa darbiem, tad šoreiz jutu zināmu līdzību ar Bredberiju un Orvelu. Iesaku izlasīt, ja patīk šo autoru darbi.

Vērtējums: 4/5

3 thoughts on “Svešā ādā. Mišels Feibers

  1. pilnīgi iesaucos – wouw! jo tieši šobrīd, kad iznāks drīzumā filma ar Scarlett Johansson galvenajā lomā par šo grāmatu – biju plānojusi pārlasīt. piekrītu par visiem 100%, ka par šo darbu grūti rakstīt, lai saglabātu intrigu. pats apbrīnojamākais (lasīju ap 2007.gadu un angliski – arī esmu pāsteigta, ka tulkots latviski jau 2004.gadā – nezināju), ka man lasot, visu laiku bija tād nelāgas priekšnojautas sajūta un arī nervus kutinošs “suspense”. viens no pēdējo gadu pārsteidzošākajiem atklājumiem. nevaru vien sagaidīt filmu, tauta jau runā, ka esot aktrisei viens no labākajiem darbiem. paldies par šo post – made my day! sveicieni no Briseles, Signe

    Like

  2. Esmu grāmatai apmēram pusē, un nupat sāka nedaudz šķebināt. Bet Feiberu var atpazīt. Arī lasot ”Ziedlapiņas” nevarēju palikt vienaldzīga pret tekstu. Līdz galam noteikti izlasīšu un filmu arī gribēšu redzēt.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s