Pašpublicēta 2014. gadā, ebook (manā lasītājā rādīja 173 lpp)
“Karstā Ziema” ir piedzīvojuma dienasgrāmata, kurā stāstīts par 3 latviešu jauniešu ceļojumu ar velosipēdiem pāri Indijai. Autors ir viens no viņiem. (no oficiālās anotācijas)
Kasparam un Unai sāku sekot, kad viņi Indijas ceļojumu bija gandrīz pabeiguši. Apbrīnoju šo trīs jauniešu drosmi un uzņēmību, tāpēc nekavējoties izmantoju iespēju tikt pie viņu Indijas dienasgrāmatas. Tie, kuri visu laiku sekojuši līdzi viņu braucienam, vai cītīgi lasa kasparsmisins.lv, grāmatā neko jaunu laikam neuzzinās, tomēr es izvēlējos lasīt piedzīvojumus sev ērtākā veidā – neskatoties datora ekrānā stundām ilgi.
Viss, protams sākas ar vairāku mēnešu gatavošanos. Te nu jāsaka, ka daļu sīkumu varēja izlaist, jo tie šķiet vairāk rakstīti sev pašiem vai radiem. Tomēr pamazām autors “ieskrienas” un beigās vairāk kā 5300 km pa Indiju palido gar acīm ļoti ātri. Brauciens sākas Deli, turpinās kalnu virzienā uz Shimla un tad lejā uz Indijas tālāko dienvidu punktu, lai gar otru krastu brauktu uz augšu un beigtos Chennai.
Vienlaicīgi, nenogurdinot ar pārlieku daudz faktiem vai gariem aprakstiem, tiek parādīta Indija kādu viņi to redzēja savām acīm un beigās lasītājs iegūst daudz informācijas, ja pats vēlētos tādu ceļojumu veikt. Kā braukt, kā atrast nakšņošanas vietas, kādas ir ēšanas iespējas un cik sarežģīti ārzemniekam tikt pie Indijas SIM kartes. Pārsteigums gan viņiem, gan man un domāju vēl daudziem, ir ceļu labais stāvoklis. Arī valsts izrādās krietni drošāka nekā to rāda masu mediji. Tomēr Indija ir lielu kontrastu zeme un varbūt ceļotājiem vienkārši paveicās ceļojot pa Indijas “labo” pusi. Satiksme gan ir pilnīgs vājprāts, bet laikam jau ar laiku pie visa var pierast.
Kopumā feins gabals par trīs mūsu drosminieku ceļojumu pa Indiju. Sākumā šķita, ka par Indiju un indiešiem varēja būt vairāk informācijas, tomēr beigās “fakti pret velobrauciena ikdienu” balanss izrādās pareizs. Prātā paliek gan piedzīvojums, gan svarīgākie fakti par eksotisko zemi. Šī varētu būt must read visiem, kuri taisās līdzīgā ceļojumā. Vienīgi mazliet žēl, ka e-grāmatā nav bilžu, kas ilustrētu piedzīvoto un pieredzēto. Ceļojumu aprakstos vienmēr gribas bildes.
Vērtējums: 4/5
Ja ir vēlme pēc pamatīgāka ieskata Indijas kultūrā, vēsturē, sadzīvē, tad var palasīt Lato Lapsas grāmatu. Tagad gan nākas secināt, ka viņš ir vairāk skatījies uz bēdīgo un bīstamo Indijas pusi, tomēr grāmata ir nenoliedzami interesanta un tik lielā zemē iespējams ir viss.
Marii grāmatplaukts 
Es tiešām gribēju pamēģināt, taču mājaslapā pieejamais ievads man likās bārāk blog-veidīgs, lai lasītu tālāk.
PatīkPatīk
Jā, ievads tāds ir. Tālāk paliek labāk, lai gan jāņem vērā, ka tā ir dienasgrāmata nevis profesionāla ceļojumu literatūra. Domāju, ka daudz kas dublējas ar rakstiem Kaspara mājas lapā un valodas stils ir tas pats.
PatīkPatīk
Paldies par viedokli!
PatīkPatīk
Paldies par apskatu! 🙂
Bildes beigu beigās neieliku tieši melnbalto e-grāmatu lasītāju dēļ. Vai tajos no tām ir liela jēga? Cik pats esmu lasījis Kindle, bildes vienmēr bijušas maz.
Tomēr, ir labā ziņa – būs atsevišķs publisks bilžu apkopojums, par kuru papildus paziņošu arī visiem, kas iegādājušies grāmatu.
PatīkPatīk
Tā jau ir un pilnībā saprotu tavu izvēli bildes nelikt. tomēr tas neliedz vēlēties 🙂
PatīkPatīk
Bet par Lato Lapsu. Man patīk viņa ceļojumu grāmatas. Esmu lasījis vairākas, bet ne to, kas ir par Indiju un Pakistānu. Viņš ir profesionālis. Viņš zina, kas cilvēkiem patīk un kā maksimāli labi piesaistīt uzmanību. Līdz ar to, rakstot šādi, var arī atbilstoši izvēlēties tās tēmas, uz kurām vairāk koncentrēties, stāstot par konkrēto valsti. Tāpēc, ja ir patiesa interese zināt vairāk, piemēram, par Indiju, nevajag vienu grāmatu uztvert kā īsto un patieso vēstījumu. Bet tas jau, manuprāt, ir pašsaprotami 🙂 Tas tā ir ar visu informāciju.
Es domāju, ka arī mans stāsts būtu citādāks, ja es to rakstītu kādu laiku pēc Indijas pamešanas nevis kā tas bija šoreiz, kad vairākumu uzrakstīju jau ceļa laikā. Mēs aizbraucām uz Malaiziju, uzreiz sajutāmies kā nākotnē par aptuveni 100 gadiem un visiem bija sajūta: Wtf, kur mēs bijām šos 5 mēnešus? Kādā bedrē?” Bet, lai vai kā – tur nebūt nav tā, kā daudzi domā, zinot par Indiju tik vien kā to, ko dzird un lasa medijos.
Un, kas par pieredzi, un rūdījumu pēc šāda ceļa 🙂 Tas tā, piebilstot, cik ļoti bija vērts būt šo laiku šajā vietā. Kādreiz noteikti jābrauc vēl.
PatīkPatīk
Man arī patīk viņa ceļojuma grāmatas. Tās viņš prot rakstīt.
Vai par Malaiziju arī rakstīsi grāmatu?
PatīkPatīk
Šobrīd par to neesmu domājis. Iespējams, ka stāsts par Malaiziju būs kā daļa no kaut kā vairāk. Redzēs, kur un ko es darīšu, piemēram, pēc 2 mēnešiem.
PatīkPatīk
Liels paldies arī no manis! 🙂
PatīkPatīk
Nav par ko 🙂 Grāmatai ir trūkumi, bet uzskatīsim, ka pirmie kucēni jāslīcina.
PatīkPatīk