Vecās fantastikas grāmatu sērijas

Latvijā padomju gados izdotās zinātniskās fantastikas grāmatu sērijas (nejaukt ar tagad tik populārajām grāmatu sērijām – viena autora vairākas grāmatas ar vienotu sižetu un varoņiem) man zināmā mērā ir jaunatklājums. Laikā, kad tās vēl nebija galīgi novecojušas un atstumtas bibliotēku tālākajos plauktos, lasīju bērnu literatūru, vēsturiskos un piedzīvojumu romānus, bet zinātniskā fantastika bija kaut kas mistisks priekš puikām.

Šo sēriju grāmatas var atpazīt pēc sērijas emblēmas uz grāmatas vāka. Skaidri atceros vien divas emblēmas – “Apvāršņa” (kultūrvēsturisku un populārzinātnisku darbu sērija) A burtu aplī un “Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi” nosaukumu ovālā ietvarā. Ekselenta ideja kā atpazīt grāmatu, jo visu garo sērijas sarakstu taču prātā paturēt nevar. Tieši tādā veidā es bibliotēkā uzdūros divām japāņu zinātniskās fantastikas rakstnieka grāmatām un sāku meklēt, kas tad vēl ietilpst sērijā “Fantastikas pasaulē”, kuru rotā kvadrāts ar noapaļotiem stūriem un stilizētu FP viducī.

Laikā no 1950. gadu beigām līdz 2000. gadam tika izdotas trīs ar zinātnisko fantastiku saistītas sērijas:

  • Piedzīvojumi un zinātniskā fantastika 1958. – 1966. gads, 35 grāmatas. Diezgan daudz padomju rakstnieku darbu.
  • Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi 1966. – 1999. gads, 89 grāmatas. Šī sērija būtībā turpina “Piedzīvojumu un zinātniskās fantastikas sēriju”. Te nu ir liels kiš miš – Arturs Lielais, Žils Verns, Džeims Fenimors Kūpers, Gunārs Cīrulis, Artūrs Konans-Doils un visādi man nepazīstami, bet noteikti tolaik padomju ideoloģijai derīgi rakstnieki.
  • Fantastikas pasaulē 1966. – 1998. 1982. gads, 52 49 grāmatas. Šī sērija izskatās visnopietnākā. Ir vairāki Bredberija darbi, Īzaks Azimovs, Artūrs C. Klarks, H.G. Velss, Staņislavs Lems un citi zināmi fantastikas rakstnieki.

Intereses pēc paskaitīju, cik esmu lasījusi no “Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi”. Sanāca 13 – “Bāskervilu suns”, “Bagātību sala”, “Brīnumainā Havaja”, “Pēdējais mohikānis”, “Kapteiņa Blada odiseja” un citi darbi ir rosinājuši manu bērnības iztēli. Vispār gaidīju, ka izlasītais cipars būs lielāks, jo šīs sērijas tematika atbilda manām tā laika interesēm. Varbūt iemesls ir pavisam prozaisks – es neatceros visu izlasīto grāmatu nosaukumus. Un zaļās burtnīcas ar izlasīto grāmatu sarakstiem sen nokurinātas…. No “Piedzīvojumi un zinātniskā fantastika” lasītas tikai “Oceola – seminolu virsaitis” un “Zvērkāvis”, jo man bija indiāņu periods.

Kāpēc vispār rakāties vecās grāmatu sērijās? Tāpēc, ka ir interesanti paskatīties, ko izdeva un lasīja ne tik senā pagātnē. Interesanti kāpēc fantāzijas darbi nebija cieņā? Var atklāt nezināmus un citur neizdotus darbus. Daļa no sērijās iekļautajiem darbiem ir sava žanra klasika, tāpēc vismaz daļēji var “ielikt pamatus” savā lasītāja pieredzē. Visbeidzot – vecām grāmatām ir savs īpašs šarms un neatkārtojama smarža, nodzīvota dzīve, raksturs, savs “stāsts”. Nezinu. Nemāku izskaidrot, kāpēc man tā patīk vecas un lietotas grāmatas.

Vai vērts lasīt sērijās iekļautos padomju rakstnieku darbus? Lūk kāds jautājums mani nomoka. Teiksim Gunāra Cīruļa “Biedrs Mauzeris” vai Alekseja K. Tolstoja “Inženiera Garina hiperboloīds” dara mani piesardzīgu. Skaidrs, ka arī no ārzemniekiem netika izdots nekas, kas būtu klajā pretrunā ar sociālisma idejām. Amerikāņu rakstnieks Rokvels Kents “Salaminas” pēcvārdā tiek slavināts kā padomju tautas draugs un sociālisma atbalstītājs. Pati grāmata ir par Grenlandi un domāju, ka nekā daudz no politikas tur nav, varētu lasīt.

Domāju lēnā garā no šīm sērijām šo un to palasīt. Visvairāk mani pašlaik interesē “Fantastikas pasaulē”. Viss sērijā iekļautais Bredberijs jau izlasīts, viens Sakjo Komacu romāns arī (drīz par to uzrakstīšu) un rindā gaida otrs. Tāpat jau sen gribu izlasīt Roberta Merla “Malvilas pili”.

Sastādot sēriju sarakstus, balstījos uz LNB Digitālo katalogu, tomēr neesmu pilnīgi pārliecināta, ka saraksti ir 100% precīzi. Ja jums ir interese, paskatīšos, vai nevaru tos kādā dokumenta formātā ielikt blogā vai uztaisīšu atsevišķu bloga lapu.

Advertisements

17 thoughts on “Vecās fantastikas grāmatu sērijas

  1. Es ar esmu iegrimis šajā sērijā- nolēmu parevidēt bibliotēkā plauktus un atgriezties bērnībā. Tik viena bēda- biblenē šī sērija vairs nestāv vienā plauktā, bet ir izmētāta pa visiem plauktiem pēc hrens viņu zin principiem. Pirmajā reizē dabūju Marko Polo brīnumainie ceļojumi un savu tā laika top grāmatu- Fregašu komandieri. Drīz (pēc kanādiešu nobelistes) iegrimšu bērnībā :).

    Like

  2. Visu šo sēriju sarakstus vari droši publicēt savā blogā. Būs noderīgi.
    No padomju autoriem droši vari lasīt Strugackus un Lemu. Par pārējiem vari pakonsultēties ar tiem, kas bērnību izlasīja visas šīs sērijas. 🙂
    Dažas sci-fi grāmatas tolaik tika izdotas ārpus šīm sērijām, piemēram, Jaunības bibliotēkā ir atrodami to pašu Strugacku un Lema darbi. Tāpat gana daudz sci-fi autoru stāsti tika publicēti tikai žurnālos, bet daži iekļauti arī Pasaules Bērnu sērijas stāstu krājumos.

    Like

    • Interesanti, ka tolaik zinātniskā fantastika bija cieņā, bet tagad tiek uzskatīta par kaut kādu nišas produktu. Ok, apmēram zinu, kur konsultēties 😉
      Sarakstus publicēšu, bet droši vien ne ātrāk kā nākamajā nedēļā, ja viss būs ok.

      Like

  3. Andris pareizi raksta, Fantastikas pasaulē beidza izdot 1982. gadā ar tavu dārgo Japānas nogrimšanu. Saskaņā ar Vikipēdijas sarakstu ir izdota 51 grāmata. (1994.-1998.g. izdeva trīs grāmatas sērijā (it kā) Fantastikas pasaule.)
    Man šķiet, ka fantastikas sērijas bija tik populāras tieši tāpēc, ka diezgan maz atspoguļoja padomju ideoloģiju vai vismaz paveica to tādā utopijas stilā, kas žanram piestāv. Piemēram, Salamina man ļoti patika, ideoloģija tur ir priekšvārdā.

    Like

    • Varbūt man LNB katalogs melo. Saka, ka Fantastikas pasaulē sērijā pēc Japānas nogrimšanas ir vēl 3 darbi: 1994 Nerūsējošā tērauda žurka Harrison, Harry
      1997 Kaķis, kas staigā cauri sienām Heinlein, Robert A.
      1998 Brīnumu vajājot Cordy, Michael

      Par Salaminu man jau bija tādas aizdomas, tas labi 🙂

      Like

      • LNB katalogā vispār nav korekti norādīts, jo atšķirība ir garumzīmē – F. pasaulē un F.pasaule. Skaties pirmo šeit http://lv.wikipedia.org/wiki/Fantastikas_pasaul%C4%93
        Nebiju agrāk pamanījusi, ka izdevējs ir Zinātne, tagad viņi pavisam citādas grāmatas izdod :). Interesanti, kāpēc sērija beidzās 1982. gadā, varēja jau turpināt.
        Man ir tā dīvaini sanācis, ka daļu es neesmu lasījusi, bet daļu esmu lasījusi vairākas reizes un pat detaļas varu atstāstīt. Katrā ziņā Fantastikas pasaulē ir tāda neliela, patīkama sērija, kuru var turēt piemiņai kā kolekciju; Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi gan sen jau izrevidēta, tāpat kā Apvārsnis un Stāsti par vēsturi.

        Like

  4. Inženiera Garina hiperbolīds nemaz nav peļama grāmata. Jā, tas ir nedaudz sociālismu propogandējošs darbs, bet ir arī labas lietas. Aelita arī ir interesants darbs.

    Būs man kaut kur jādabū saraksts ar šīm sērijām un jāsaskaita cik īsti esmu no tām izlasījis. Vissas iespējams nebūšu, bet kādus 80% gan. Man no padomju laika siltā atmiņā vēl ir Zinātniskās fantastikas antaloģija, krievu valodā pāri pa divdesmit sējumiem.

    Like

  5. Atpakaļ ziņojums: baltais runcis Latvijas blogāres apskats #7 (14.07.-20.07). | baltais runcis

  6. Atpakaļ ziņojums: Uz musonu krastiem by Arturs Lielais | … zivis kraulā nepeld …

  7. Atpakaļ ziņojums: Kā savākt visas „Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi.” sērijas grāmatas | … zivis kraulā nepeld …

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s