Šovakar gribas vienkārši sevi uzmundrināt, jo piezagusies sajūta “kāda velna pēc es vispār kaut ko daru”…. Tiktāl šis ir bijis neviennozīmīgs gads. Kaut kā nemanot esmu izlasījusi 50 grāmatas (un tas ir ļoti forši, malacītis!), bet tikai dažas ir spējušas mani aizskart dziļāk. Liekas, ka nekā patiesi laba nav, lai gan viss it kā patīk. Nē, patiesībā nav tik traki, man vienkārši piemeties pesimisms un neticība sev. Visi tik gudri, tik gudri….. Sievietēm ir kaut kādas mūža krīzes, jeb tikai vīriešiem ir tiesības uz tādu greznību?
Paldies visiem, kas iegriežas un komentē. Jūs man esat svarīgi, tik tiešām! Ja kāds baidās komentēt, jo ir jāievada e-pasts un kas tur vēl, tad gribu teikt, ka mani jūsu e-pasts neinteresē un WordPress arī nē, tas nekur tālāk netiek izpausts. Viss, protams, kamēr vien esat pieklājīgi. Kas attiecas uz manu Youtube kanālu, tad tas sākās nejauši un pagaidām visi video skaitās nerindoti, tas ir – nenonāk publiskā apskatē milzīgajā Youtube katlā. Baidos pat prasīt vai jūs tos gribētu publiskus un sekotu manam kanālam, jo pašai šķiet, ka neko labi tie nav. Tāpat kā viss šeit rakstītais…. Un te nu mēs nonākam atpakaļ pie pesimisma un man laiks aizvērties, jo es atceros visus labos vārdus no jums un milzīgs paldies par tiem 🙂
Ai, nu labi. Ja nu kādu interesē kā izskatās 50 grāmatas, tad te būs uzskates materiāls. Tā bez vāka ir Rutku Tēva “Mūkusalas brāļi”, pārējās, domāju, tāpat saprotamas. Kuras no šīm gada beigās varēšu ielikt savu mīļāko topā, vēl negribu lemt. Ar mani droši var nākt draudzēties Goodreads (mans profils), ir jauki redzēt, ko citi lasa.
Cik daudz jūs esat izlasījuši šogad? Varbūt ir kāda pavisam īpaša grāmata, kuru gribat ieteikt katram pretimnācējam?
Marii grāmatplaukts 
Tā “viss ir slikti” sajūta tik pazīstama – periodiski uznāk un pēc kāda mēneša pāriet, bet tieši par video gribēju teikt, ka vajadzētu tos padarīt publiskus, lai varētu sekot Tava YouTube kanāla jaunumiem.
Pašam ir bijusi vēlme likvidēt blogu, jo visi raksti šķiet draņķīgi, bet paškritika ir veselīga, turklāt, ja ir kas blogu lasa, tad jau tik slikti, kā pašam šķiet, nemaz nav. 🙂
PatīkPatīk
Es par to video publiskumu vēl mazliet padomāšu.
PatīkPatīk
Es jau komentēju visnotaļ cītīgi 🙂 Izlasījis esmu veselas 82 grāmatas. Un pretīnācējiem es vienmēr iesaku S. . “viss ir slikti” sajūta man uznāk katru pirmdienas rītu, bet blogošanā gan neko t’du sen neesmu novērojis.
PatīkPatīk
Ļoti atvainojos, ka S. vēl neesmu izlasījusi 😦 Ja tagad ir 82, tad jau pāri par 140 gada beigās būs.
PatīkPatīk
Es te mazliet par komentēšanu- es iegriežos regulāri, bet ar komentēšanu ir sūnaināk. proti, man nekādīgi nesanāk tajos wp blogos atstāt savu komentāru- ta pazūd, ta adresi nepaņem, ta vēl piektais sestais. Tāpēc arī biežāk klusēju. Vai logojos ar tviteri. Saprotu- vaina manā pusē.
P.S.
Tas ”kāda velna pēc es vispār kaut ko daru” ir mērķēts uz blogu vai neblogu?
PatīkPatīk
Wp tevi nemīl, par ko žēl. Man ir dzīves mini krīze, kas attiecas pilnīgi uz visu, bet bez panikas, tas ir pārejoši.
PatīkPatīk
Skaidrs, ka pārejoši. Sievietēm bieži ir minikrīzes un maksikrīzes 🙂 Un tās visas pāriet. Man mājās ir trīs sievietes un kaķene. Zinu, ko runāju 🙂
PatīkPatīk
Izsaku Tev līdzjūtību 🙂
PatīkPatīk
Visiem cilvēkiem ir krīzes, bez tām mēs būtu dārzeņi. Man arī šad un tad uznāk vēlme blogā pajautāt, vai sajūta “es viens tāds muļķītis” ir vēl kādam pazīstama.
50 grāmatas – tas ir labi. Man vēl nav 50 :(, tikai 45.
PatīkPatīk
Līdz gada beigām vēl ir kāds laiks, visu paspēsi 🙂 Kaut kur lasīju, ka tikai muļķi nešaubās par sevi.
PatīkPatīk
Ak, slavenā “viss ir slikti” sajūta! Bezkaunīgi piemeklējusi arī manu iecienītāko video apskatu veidotāju! 🙂
Bet, pavisam nopietni, Tu savu blogu esi izveidojusi kā milzīgu iedvesmu tādai atrunu un slinkošanas speciālistei kā man – bez Tavas apbrīnojamās mīlestības pret grāmatām, es lasītu pāris reizes mazāk (šogad izlasītas apmēram 30 grāmatas).
Iesaku Tev to, ko labu laiku plānoju pati – pārlasīt kādu bērnības klasiku (metu acis uz Poteriem vai Nārnijas hronikām), un atgriezt sevī to neviltoto bērna prieku par katru labu grāmatu. Lai izdodas!
PatīkPatīk
Es Tevi slikti iespaidoju, tas man patīk 😀 Ne Poters, ne Nārnijas hronikas nav lasītas. Zinu, tas ir šaumīgi. Lēnām virzos uz šo grāmatu pusi.
PatīkPatīk
Tiešām vēl kāds nav lasījis Poteru? Domāju jau, ka esmu tāda vienīgā. 🙂
Man šķiet, ka uz Potera lasīšanu tā kārtīgi jānobriest. Vismaz es briedu ļoti ilgi, bet tagad veiksmīgi lasās un pat izrādās, ka man ļoti patīk.
PatīkPatīk
Nu ”kāda velna pēc es vispār kaut ko daru” tak ir normāls jautājums, ko ik pa laikam sev uzdod jebkurš domājošs cilvēks. Bet ar Tavu blogu no malas viss izskatās kārtībā – ir gan jaunas idejas, gan izmaiņas pasniegšanas formā. Protams, ne vienmēr sanāk laika par visu uzrakstīt komentārus, bet droši turpini darīt iesākto. 🙂
Un skaidrs, ka nevar gribēt, lai visas grāmatas būtu izcili šedevri, bet kā nu ir, tā ir. Ar to kaut kā jāsadzīvo. 🙂
Statistikai – izlasītas ir mazliet vairāk nekā 50 grāmatas, bet blogā esmu aprakstījusi mazāk par pusi. Jā, un tikai viena no tām salauza manu sirdi.
PatīkPatīk
Neslinko, raksti vairāk 🙂
PatīkPatīk
Tā, tā, tā…lūdzu nekur nepazūdi, jo arī man Tu esi vienkārši kapitāls iedvesmas avots, un ne tikai lasīšanas lauciņā:) Re kā sanāk – gribēju Tev pateikties par video pievienošanu, bet kaut kā noslinkoju. Ļoti patīk Tavas svēdienas ziņas. Pat piesēdos ar kafiju, lai tās noskatītos.
Par to krīzes sajūtu… Nu tā jau laikam mums visiem brīžiem uznāk, jo ne par velti esam tādi “sociālie dzīvnieciņi”, kuriem apkārtējo reakcija/nereakcija tomēr kaut ko nozīmē.
Un par to īpašo gramatu, ko ieteikt katram pretimnācējam. Tur jau laikam nav nekā universāla, bet mani šogad dikti uzrunāja Matt Haig “The Humans”. Laikam vienkārši īstā grāmata mani satika tajā īstajā brīdī, kad pašai sev gribējās jautāt “A gdje ja, a kto ja?”. Prieks par Tavām izlasītajām 50 grāmatām. Ko tur teikt – cepuri nost. Pati es bremzēju vienkārši karaliski ar šo pasākumu. Kardināla dzīvesvietas un dzīvesveida maiņa tomēr ieviesa savas pārmaiņas.
Nu gan sanāca palags, piedod:)
Sveicieni no saulanās Džakartas, un turpini, turpini, turpini darīt to, ko Tu dari!
PatīkPatīk
Nepazudīšu, nesatraucies. Man nav tiesību pazust, kad ir tādi lasītāji 🙂 The Humans izskatās interesanti. Vai Džakartā ir labāk kā pie arābiem?
PatīkPatīk
Varu tikai pievienoties visiem 🙂 Tu iedvesmo arī mani 🙂 Pirmkārt, jau lasīt, tad domāt un tad kaut kad cerams arī blogot aktīvāk 🙂 Viss ir slikti piemeklē visus par to nu tā kā esam tikuši skaidrībā 😉 Bet tikai drosmīgākie, atvērtākie, atklātākie (un godīgākie may be) atver savu sirdi un to arī pasaka. Diemžēl vienotas receptes pret to nav, bet vislabākais citāts, ko izlasīju un kas mani katru reizi pie “viss ir slikti un ko es vispār daru” situācijas iedvesmo bija par to, ka “to be happy is a very hard/difficult job” (precīzu citādu neatceros, bet savā vienkāršībā, tas man “atvēra acis” vai arī vienkārši uzrunāja un lika padomāt – ka tā vieglā happy sajūta, kad viss iet no rokas un sokas un rādās košās krāsās ar cerību un grandioziem plāniem un aizrautību – īstenībā ir smaga darba rezulāts – un arī pesimisma mirkļu veiksmīgas pārdzīvošanas rezulāts 🙂
Esmu strādājusi tik ļoti, ka izlasīts ir nenormāli maz (maz tas ir – nav pat pāri 10). Varu vienīgi palepoties, ka esmu pieķērusies studiju laika obligātajai literatūrai un šobrīd uzmanīgi un ar rūpību studēju pa nodaļai uz priekšu Kissinger “Diplomacy”. Lasu anglski un pie viena arī taisu sev nezināmo terminu glossary (izrādās, ka ka katrā trešajā lapā atrodas pa kādam – lai arī uzskatu sevi par bilingual sorry trilingual ;))) Jāteic, ka tā ir grāmata pie kuras atgriežos ik pa laikam un šobrīd esmu pie nodaļām par WW I sākšanos. Tas mans personīgais tribute šīgada jubilejai, ja to tā vispār to var saukt. Sorry, par palagu, bet šķita svarīgi padalīties, lai sajūti, kā mēs visi te esam viena riktīgi forša kompānija un tas ir pateicoties tam, ko Tu dari 🙂 Merci again and again, S
PatīkPatīk
“to be happy is a very hard/difficult job” atcerēšos. Paldies!
PatīkPatīk
Hi there, just became aware of your blog through Google, and found that it’s truly informative. Im gonna watch out for brussels. I will appreciate if you continue this in future. Many people will be benefited from your writing. Cheers! dfbedkagffek
PatīkPatīk
Jau nodomāju, ka neko nerakstīšu, ka gan jau te ir pietiekami pateikts viss iespējami labais. Tomēr, pēc mirkļa, jūtu, ka jāuzraksta. Neesmu blogotāja, tik vien blogu patērētāja, pierakstījusies, lai jaunie ieraksti nāk uz e-pastu. Un tas vienmēr ir patiesi iepriecinājis, ka ieraksti top, ka mazajā Latvijā (mēdzu tomēr tā nodomāt) ir cilvēki, kas rada, dod pasaulei to labo, ko viņi spēj, katrs kaut ko savu, nav obligāti censties līdzināties un salīdzināt sevi ar kādu citu sevis šķautni vai, pasarg dies, citiem. Varu atzīties, ka esmu visai depresīvi noskaņots, mūžīgu kaut kādu sagurumu jūtošs eksemplārs, un ar gadiem nekur tas nepazūd, vienkārši jāturpina eksistēt, jo neko citu iesākt nevar, un arvien, katru dienu no jauna un no jauna, bez mitas, jāatrod kaut kas, kas rada tomēr ilūziju vai atziņu, viss tikpat kā viens, ka būs jau labi. Jēga tāpat kā laime, jāpiekrīt kaut kur jau izskanējušajai frāžainībai, laikam tiešām nav tāda konstanta parādība, tie ir mirkļi, un tur neko nevar lielā mērā grozīt, jo tāda ir dzīve, te nu atgadās kāds pacilājošs brīdis, te savukārt grimstoša sajūta, un tā uz riņķi. Bet ir taču arī labais dzīvē, kam nu kas tieši, bet mēs taču mēdzam arī smaidīt kādreiz, vai ne, tātad ir arī kaut kas dēļ kā vērts. Un ir taču kaut kas, ko mēs, cilvēki, iespējams, ko nu kurš pieprot, bet ir taču, pasaulē turpina rasties ieraksti blogos, uzņemties skaistas fotogrāfijas, sarakstītas grāmatas, radītas gleznas, izgatavotas stabilas un kvalitatīvas mēbeles, nomakšķerētas zivis, gūtas uzvaras sportā un vēl daudz kas cits. Pasaule ir dzīva, līdz mielēm, bet arī skaista un dzīvošanas vērta. Tāpat mūsu rīcība un sajūtas, tādas kādas nu ir, bet īstas un nenoliedzamas, jo kaut kur arī labas. Paldies par ierakstiem! Man ļoti patīk! Vēlot izturību un dzīvesprieku!
PatīkPatīk
Kaut kur lasīju, ka visas nelaimes nāk no salīdzināšanas un laikam tā ir taisnība. Reizēm sāk šķist – tagad tik ļoti cenšamies kultivēt laimes kultu, ka mazliet nepieklājīgi kaut uz brīdi justies nelaimīgam. Tas ir skumji, ja visu dzīvi jācenšas pārvarēt depresīvas izjūtas un tāpēc novēlu Tev izturību un vairāk priecīgu brīžu. Paldies, ka neklusēji. Mani interesē, kas ir tie klusētāji, kas lasa manis rakstīto 🙂
PatīkPatīk
Pai, pai. Pret “viss ir slikti” palīdz dziesmas, draudzenes (un draudzeņu draudzenes), naksnīgas sarunas, grāmatas 🙂 , “Cono Sur” baltvīns, koši nagi, jauna veļa, žēlošanās utt. Tas ir neizbēgami, bet tas pāriet. Raudāt ir labi.
Ar “es esmu muļķītis” sajūtu mokās visi man zināmie visgudrākie cilvēki, tātad baisāk būtu, ja tā nepiemeklētu.
Nezinu, cik grāmatu esmu šogad izlasīju, bet 50 noteikti ne. Katram pretimnācējam nevienu ieteikt negribu, tāda sajūta man rodas ļoti reti, bet Tu varētu de Lintu palasīt, viņš ir piratizēts biezā slānī, ja kas.
PatīkPatīk
Tik tiešām, reizēm vienkārši vajag piedzerties vai aiziet šopingā. De Lintu papētīšu sīkāk, paldies par ieteikumu. Radiohead tik sen nebiju klausījusies! Try the best you can, the best you can is good enough.
PatīkPatīk
So true. 😉 Es reizēm to atgādinu pati sev.
PatīkPatīk
Paldies un atvainojiet par tādu grumpy cat brīdi! Viss būs labi. Nekur nepazudīšu.
PatīkPatīk
Tu esi baigais malacis – Tavus apskatus lasīt ir bauda. Es tik vien gribēju tādu filozofisku jautājumu pacelt – kāpēc izlasītās grāmatas vispār ir jāskaita? Nav taču sports, kur jāiekļaujas laika vai kvantitātes rāmjos. Vai tā sev nenozogam lasīšanas baudu – skaitot un salīdzinot ar citiem izlasīto grāmatu skaitu? 😉
PatīkPatīk
Paldies. Šogad man tā ir tikai interesanta statistika. Bauda no tā nezūd. Nebūtu nekāda nelaime, ja neizlasītu 50. Bet pagājušā gada mērķis ar 100 grāmatām gan bija sports, kas beigās nogurdināja. Gribējās sevi pārbaudīt vai tiešām spēju izlasīt tik daudz.
PatīkPublicējis 1 person
Uz ”viss ir slikti” laikam neklājas atbildēt ar pliko ”būs jau labi”, bet būs! Dažreiz vienkārši sanāk sakost tos zobus un sagaidīt labākos laikus. Bet pēc bloga nudien nepateiksi, ka ”viss ir slikti”. Es allažiņ ar interesi ielūkojos un priecājos, ka ir kas jauns, ko palasīties. Tā kā no manas puses novēlējums – keep up the good work! 🙂
Par grāmatām – es savā Goodreads izaicinājumā joprojām esmu lielā kaunā, šogad izlasītas tikai knapi pāri divdesmit. Sāku domāt, ka jāpāriet no plānotajām 55 uz 50…
PatīkPatīk
Uzliec mērķi 30 grāmatas un atvelc elpu 🙂 Sasniegsi 30, pārsniegsi un būs gandarījums.
PatīkPatīk
Teorētiski jā, bet patiesībā jau es zināšu, ka blēdījos 😀 Iepriekšējā gadā izlasīju 50, šogad bija tāda naiva cerība par progresu. Neko darīt, gads jau vēl nav beidzies. Kas zina, varbūt vēl atvērsies mana lasāmā čakra.
PatīkPatīk
Man ir sajūta, ka es noteikti šogad atkal nepabeigšu savu to goodreads izaicinājumu. Gads jau sāk vilkt uz otru pusi, bet man tur līdz beigu skaitlim vēl ir ko lasīt 😀
”Viss ir slikti” sajūta man ir pazīstama. Man noskaņojumi tā arī mainās, kā zebrai svītas – no ”viss ir slikti” uz ”viss ir ļoti labi” un tad atkal atpakaļ.
Katrā ziņā, noteikti nemet malā blogošanu, jo es šeit regulāri iegriežos un visu izlasu, apskatu video un sev sarakstā piefiksēju kādas grāmatas, ko varētu kādreiz izlasīt( es, starp citu, pieķēros ”Code name Verity” 🙂 ). Turklāt, Tu esi tāda pozitīvā iedvesma, ka LV vēl arī ir tādi cilvēki, kas aktīvi lasa grāmatas, apmeklē bibliotēkas utt.
Diezgan nodrāzti, bet vienalga, gribas pateikt – galvu augšā! Neatceros, kurā no video, bet vienā, dzirdēju par atvaļinājumu – izbaudi to kārtīgi, atpūties no visa, uzkrāj pozitīvas emocijas un tad jau ”viss ir slikti” varbūt pamazām arī izgaisīs.
PatīkPatīk
Man jau ir “viss ir labi” fāze, bet tik un tā paldies par uzmundrinājumu 🙂 Ceru, ka patiks “Code name Verity”.
PatīkPatīk