2014. gada februārī tika noteikts Latvijas iedzīvotāju mīļāko grāmatu TOP 100. Pēc tam no šī simtnieka līdz aprīļa beigām iebalsoja TOP 21. Novembrī no TOP 21 balsojot tika noteiktas TOP 5 mīļākās grāmatas, un 16. novembra vakarā no šīm piecām kā pati mīļākā telefonbalsojumā tika noteikta Kārļa Skalbes pasaka “Kaķīša dzirnavas”.
Par visām simts grāmatām izteicu savas domas jau pavasarī. Top 21 ir interesants un prieks, ka tās ir labas grāmatas dažādām gaumēm un dažādām vecuma grupām. Top 5 īpaši nepārsteidz šī brīža patriotisma uzplūdu un valsts svētku kontekstā (nepārprotiet, tas ir labi un cerīgi), ja nu vienīgi Remarks izskatās pēc melnā zirdziņa starp latviskiem tautudēliem. No top 21 man ir dažas nelasītas grāmatas, bet top 5 esmu lasījusi un savulaik ar prieku izbaudījusi visus darbus.
TOP 21
Paulu Koelju “Alķīmiķis”
Sūzena Kolinsa “Bada spēles”
Vizma Belševica “Bille”
Jānis Klīdzējs “Cilvēka bērns”
Dens Brauns “Da Vinči kods”
Aleksandrs Grīns “Dvēseļu putenis”
Kolīna Makkalova “Dziedoņi ērkšķu krūmā”
Šarlote Brontē “Džeina Eira”
Imants Ziedonis “Epifānijas”
Džīna Vebstere “Garkājtētiņš”
Aleksandrs Dimā “Grāfs Monte-Kristo”
Džefs Kinnijs “Grega dienasgrāmata”
Kārlis Skalbe “Kaķīša dzirnavas”
Vladimirs Kaijaks “Likteņa līdumnieki”
Antuans de Sent-Ekziperī “Mazais princis”
Mihails Bulgakovs “Meistars un Margarita”
Stīgs Lārsons “Meitene ar pūķa tetovējumu”
Anna Sakse “Pasakas par ziediem”
Ērihs Marija Remarks “Trīs draugi”
Margareta Mičela “Vējiem līdzi”
Alans Aleksandrs Milns “Vinnijs Pūks un viņa draugi”
TOP 5
Aleksandrs Grīns “Dvēseļu putenis”
Ērihs Marija Remarks “Trīs draugi”
Kārlis Skalbe “Kaķīša dzirnavas”
Vladimirs Kaijaks “Likteņa līdumnieki”
Imants Ziedonis “Epifānijas”
Atjaunināts: Latvijas Nacionālā Bibliotēka 17. novembra vakarā publicēja šo:
Marii grāmatplaukts 
Mani topa favorīti bija “Epifānijas” un “Dvēseļu putenis” – abi iekļuva TOP5. Prieks, ka tik daudz lielisku latviešu darbu visā sarakstā iekļuvuši.
Kādas ir Tavas domas par šāda projekta atkārtošanu labākā līmenī? 🙂 Uzskatu, ka ideja ir interesanta, ja vien tiks uzlabots tās “caurspīdīgums” un lasītājiem nevajadzēs bažīties par dažādām kļūdām un sarežģījumiem.
Tāpat jāpadomā par aptauju reprezentativitāti, jāmēģina atrast pieeju dažādiem lasītājiem gan telefoniski, gan caur internetu vai laikrakstiem.
PatīkPatīk
Ēēē, vēlreiz? Īsti neredzu tam jēgu. Vai tiešām ir tik svarīgi, kura grāmata ir pirmajā vietā? Lai tas būtu pilnīgi ticami, tad būtu jāaptaujā pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji. Domāju, ka atkārtojot, rezultāti būs +/- tādi paši. Nu varbūt kāda grāmata nebūs topā, bet būs kāda cita. Bet varbūt esmu palaidusi garām kādu milzu sazvērestību?
Pašā procesā mani mulsināja divas lietas:
1) korekcijas top 100, kas parādījās vēlāk (tur laikam mainījās viena vai divas grāmatas)
2) beigu balsojums, kurā par galveno tika izvirzīts telefonbalsojums, nevis kopā saskaitīts telefon + internetbalsojums. Bet organizētāji atsaucas uz Lielbritānijas noteikumiem un tie taču ir svēti.Ja nopirkta licence uz tādu pasākumu, neko nevar mainīt.
PatīkPatīk
Nē, personīgi uzskatu, ka pirmās vietas noskaidrošanai jēgas nav.
Taču gribētu šādu pasākumu atkārtot tā, lai tas patiesi būt noderīgs un vērtīgs, atspoguļotu galvenās tendences un popularizētu lasīšanu kā brīnišķīgu laika pavadīšanas veidu. Pirmkārt, apkopojot gan jauniešu, gan bērnu, gan pieaugušo, gan cilvēku gados viedokli dažādos raidījumos, kā arī iesaistot cilvēkus aktīvi līdzdarboties, sacensties, rīkot konkursus un rosināt būt ieinteresētiem, diskutēt.
Pēc manām domām, ideja pati par sevi nav peļama, bet tās pasniegšanas veids gan. Šādā formātā Lielo Lasīšanu redzēt negribu, jo tā lasīšana, šķiet, izpalika. Citi organizatori un pamatīgums – varbūt tas uzlabotu situāciju.
PatīkPatīk
Nu tādā kontekstā jā. Tās sarunas (vismaz pirmajos raidījumos, tālāk neskatījos) šķita pārāk tukšas. “Slavenības” nepārliecināja, ka tiešām lasījušas to, par ko runā.
PatīkPatīk
Tieši tā! 🙂 Sarīkot īstu, pamatīgu masveida lasīšanas akciju Latvijā vairāku mēnešu garumā dažādu lētu šovu vietā būtu noderīgi un aizraujoši.
PatīkPatīk
Šovs kā tāds bija visnotaļ traģisks, taču pati balsošana par grāmatām bija feina padarīšana.
Un par top 5 – es tiešām varu noticēt, ka tas ir statistiski vidējais latviešu mīļāko grāmatu tops.
Un runājot par lasīšanas popularizēšanu – nesen bija publicēts pētījums, ka +/- puse cilvēku ir lasījusi un joprojām lasa, vienalga cik tas populāri vai nepopulāri skaitās, tā ka uz to tiešām nav jēga īpaši iespringt.
PatīkPatīk
Piekrītu.
PatīkPatīk
Iedomājos, ka neesmu manījis nekādus pārspriedumus par Lasīšanas finālu, bet re, ka atradu!
Godīgi sakot, Top 5 drusku pārsteidza gan. Nezinu, varbūt no masu gaumes gaidīju kaut ko vairāk “popkultūriskāku”, vai. Tomēr, ja būtu izvirzījušies visādi burvji, vampīri, slepkavnieki, sazvērestības u.tml., tad nāktos žēloties par gaumes trūkumu un vērtību pagrimumu 🙂 tā ka- ar mūsu sabiedrību laikam “pa lielam” viss ir kārtībā … tikai … nu… drusku ir šaubas, vai tās piecas,- nu labi, vismaz divas-trīs no piecām,- tiešām ir mīļākās grāmatas, vai arī iebalsotas tādēļ, ka “tā pienākas; kas es par letiņu, ja nebalsošu par Dvēseļu puteni” un tā kautkā. Vai tiešām Kaķīša dzirnaviņas visiem ir tik mīļas, tiešām, tiešām? OK, klasika, zelta fonds, nopietna manta, vērtīga manta utt., bet- mīļa? Lai gan- no otras puses- tas baltais kaķītis jau arī tāds caurmēra letiņš vien ir. Godīgs,strādīgs, bet ja nāk virsū pārspēks- ko tu padarīsi? Jāatkāpjas un jāiet prom. Pat paša meitām savu vērtību sistēmu nav varējis ieaudzināt, ko tad vairāk… Atliek paļauties uz labo ķēniņu, kuram varbūt izdosies atvērt acis uz notiekošo. Tikai kur gan tagad tāds labais, skumjais ķēniņš sēž?
Bet nu labi- man pieder, nē- es piederu trim melniem runčiem, tā ka balto kaķīšu jautājumos galīgi neesmu eksperts 🙂
Starp citu- no manām piecām trīs bija TOP 100, divas- TOP 21 un viena- TOP 5, tā ka es laikam arī esmu tāds pats vien caurmēra letiņš.
PatīkPatīk
Domāju, ka uz balsojumu nostrādāja pašreizējais patriotiskais noskaņojums. Būtu interesanti redzēts, kāds Top 5 sanāktu pirms gada vai diviem un nevis uz valsts svētkiem, bet pavasarī. Varbūt būtu tāds pats, bet varbūt tomēr nē. Skaidrs, ka daudzi balsoja pēc Tevis minētā principa. Kad veidoja top 100 un top 21, es dažas grāmatas izvēlējos apzināti tieši tāpēc, ka tā bija latviešu klasika. No top 21 jau gan balsoju par to grāmatu, kas man patiešām mīļa un godīgi jāsaka, ka tas nebija latviešu autoru darbs. Domāju, ka top 100 un vēl arī top 21 parāda “patieso” mīļumu, bet top 5 – “pareizo” mīļumu. Uhh, kāda ažiotāža sāktos, ja top 5 būtu kaut kas no “lētā” gala.
PatīkPatīk
Nu, mans jau arī bija vienīgais ārzemnieks. Lai gan parakstītos arī zem Epifānijām.
Ja līdzīgu pasākumu atkārotu- nez, varbūt vajadzētu kaut kā padalīt vairākus finālus pa žanriem vai kā. Lai gan iespējams, ka tādas robežas nemaz nav nepārprotami novelkamas.
PatīkPatīk