Liesma 1978. gads, 108. lpp. Sērijā “Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi”
Latviešu grāmatu gadsimts: 1978. gads
Marģeris Zariņš stāstīja, ka ideju romānam radis no nejauši noklausītas ziņģes par veco Taizeli. Katrā ziņā tā viņam krietni rosinājusi fantāziju un pavisam plānajā grāmatiņā satilpināts traki raibs un piedzīvojumiem bagāts jūrasbraucēja mūžs.
Galvenie varoņi ir kolorīts lībiešu pāris Didriks Taizels un Pankoku Ōna. Pāris viņi lielāko romāna daļu ir tikai nosacīti, jo lubu bildīšu gleznotāja Ōna sēž mājās un uzticīgi gaida mīļoto, kamēr Didriks klīst pa pasauli. Sākumā viņu notur par nežēlīgo pirātu Lipu Tuliānu, pēc tam viņš daudzus gadus kuģo gar Dienvidamerikas krastiem, un nokļūst visādos citādos piedzīvojumos. Arī mājās viņam nav miera – jāslapstās no sievas, lai aizšmauktu uz krogu. Varoņu psiholoģiskie portreti gan ieskicēti ļoti virspusēji, jo galvenais ir piedzīvojumi.
Berelis Marģeri Zariņu min kā pirmo latviešu rakstnieku, kurš parādīja, ka literatūra var būt spēle un ievieto viņa darbus postmodernisma plauktā, gan ar piebildi, ka Zariņa darbi kvalitātes ziņā ir stipri nevienmērīgi. Zariņš bija ekstravagants komponists un domāju, ka šī nodarbošanās radusi atskaņu viņa prozā – viņš spēlējas ar vārdiem, stiliem un sižetu raisot asociācijas ar krāšņu muzikālu teātra izrādi. Šajā romānā nodaļas ir nosauktas par “bildēm”, tās ir sižetiski sevī noslēgtas anekdotes un nostāsti diezgan naivā stilā. Autors izmantojis sulīgi vecmodīgu valodu, iepinot tajā daudzus lībiešu vārdus. Lībiešu vide un valodas spēles rada īpatnēju, bet patīkamu akcentu stāstījumā.
Jāsaka, ka lasīt bija patīkami. Man īpaši patika jau pieminētā lībiskā vide un valodas lietojums. Stāstījumu caurvij viegls, sarkastisks humoriņš. Romāns atgādina tādu krogus stāstu stilu, kad vīri sasēžas ap alus kausiem un stāsta aizvien fantastiskākas lietas vienkāršā, savas nodarbošanās un dzīves vietas (šajā gadījumā jūrnieku un lībiešu krasta) iezīmētā, valodā. Ja ir vēlme palasīt kaut ko no vecās “Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi” sērijas, tad droši var ņemt šo pekstiņgabalu, kurā ļoti precīzi apvienojusies sērijas būtība. Pie viena uzzināsiet, kas ir “kala mied”.
Vērtējums: 4/5
Jā!!! Beidzot vēl kāds dalās manā sajūsmā par latviešu piedzīvojumu bojeviku un Õni, kura “dzīvo [Miķeļtornī] viena pati un pa tirgiem braukāt vairs nejaudā, labi, ja divas trīs reizes pa vasaru līdz Šauļiem aizkuļas”
PatīkPatīk
Ōna ir tiešām dikti jauka un interesanta kundzīte 🙂
PatīkPatīk