Top 10 Otrdiena – patīkamās vai kaitinošās lietas mīlas stāstos

Maz lasu to romānu kategoriju, ko dēvē par romantisko literatūru, dāmu romāniem, chick-lit un gan jau vēl kaut kā, bet iemīlēšanās un mīlestība ir atrodama gandrīz katrā daiļliteratūras darbā. Dažkārt pāru attiecības veidojas skaisti, dabīgi un ir sajūta “jā, viņi ir radīti viens otram”, bet reizēm ir pilnīgs facepalm, attiecības veidojas mākslīgi, un kļūst neērti autora vietā. Un tad vēl tās klišejas….

toptentuesday

Kā nojaušat, šoreiz otrdienas tēma ir “Top 10 lietas, kas patīk/ nepatīk mīlas stāstos”. Nav daudz lietu, kas man traucē un nepatīk mīlas stāstos, tomēr es labprāt mazāk vai nemaz neredzētu vairākus pārāk ekspluatētus sižeta elementus, kas sākās ar “Krēslu” un “Greja piecdesmit nokrāsām” un turpinās bezgalīgā spirālē. Kas par daudz, tas par skādi! Pie tā klāt piemetu divas “mūžīgās vērtības”.

Piecas lietas, kas man nepatīk romantisku attiecību portretējumā

  1. Mīlas trijstūri – parasti tas nozīmē lieku, bezjēdzīgu drāmu.
  2. Mīlestība no pirmā acu skatiena – nesaku, ka tas nav iespējams, vienkārši šis elements tiek pārāk daudz un klišejiski izmantots.
  3. “Slapjo biksīšu” efekts – nē, vienkārši nē, pietiek.
  4. Ziedlapiņas un sveču gaisma ar 3 lappušu garām mīlas ainām – protams, pārspīlēju, bet es vienkārši neesmu šo romānu auditorija.
  5. Pārāk vulgāri apraksti – daži autori pašmērķīgi cenšas šokēt lasītāju.

Ar patīkamām lietām ir savādāk. Ja man patīk galvenie varoņi un sižets, tad pa lielam viss ir kārtībā. Tomēr ir divas lietas, kuras īpaši augstu vērtēju.

Divas lietas, kas man patīk

  1. Humors, flirts un labas sarunas
  2. “Labāko draugu” sajūta – kopīgi piedzīvojumi, atbalsts un sapratne.

Trīs labi piemēri foršām pāru attiecībām: “Saga”, “Uz salas“, “Edge of Never“.

Mums katram ir sava gaume un izpratne par to, kas ir pieņemami un kas jau par daudz. Kādas lietas jūs kaitina vai tieši otrādi – sajūsmina literāro varoņu romantiskajās attiecībās?

Advertisements

10 thoughts on “Top 10 Otrdiena – patīkamās vai kaitinošās lietas mīlas stāstos

  1. Neesmu liels romantikas fans, bet patīk, ja tā mīlestība ir tāda ne līdz galam pabeigta un nedaudz saldsērīga – kā “Millennium” triloģijā vai “Čārlijā, malā stāvētājā”.
    Ļoti nepatīk Spārksa tipa romāni, kuros cukurs pa visiem galiem birst laukā.

    Like

  2. Paskat tik – tēma par romantiku, bet puiši vien komentē 🙂

    Mani kaitina divas lietas. Pirmais – ja visa romantiska līnija ir piešūta klāt ķeksīša pēc, plašākas auditorijas piesaistīšanai, bet pēc būtības stāstam neko nedod. Un otrs – mani besī seksa ainas kas pievienotas for shock value (tavs 5.punkts).

    Like

    • Jā, kur tad meitenes? 🙂

      Tevis pieminētā pirmā lieta arī mani kaitina, bet ne tik lielā mērā, kā pārējās piecas. Tādos gadījumos bieži iespaids par visu romānu kopumā pazeminās par kādu puspunktu vai vairāk. Pēdējā laika spilgtākais piemērs ir Jū Nesbē “Sikspārnī” Harija Hola aizraušanās ar sarkanmataino zviedrieti.

      Like

  3. Samērā maz lasu mīlas romānus, jo lielākajai daļai vnk…nezinu, pietrūkst kkas. Jau izlasot anotāciju vnk…neuzrunā. Lieta, kas man besī visvairāk – nereāli pārsaldināti, noņuņņāti vīriešu tēli, kas bārsta rožlapas, citē dzeju, veras viņas acīs, skauj viņu saulrietā un atražo visas pārējās 100x redzētās klišejas.
    Man patīk spēcīgi tēli un stāsti, kas manī kaut ko aizķer, kuros ir kkas interesants, savādāks. Un tiem stāstiem nav obligāti jābūt laimīgiem.
    Pret seksu nav iebildumu, bet tam ir jābūt normāli uzrakstītam, tā, ka…varētu teikt, ka pat patīkami lasīt(nevis pārrakstītam no ”porno sižeti iesācējiem”).

    Like

  4. Man mīlas romānos allaž prasās pēc kaut kādas pamatidejas, kas nav saistīta tikai ar abu varoņu attiecībām. ”The Edge Of Never” ir labs piemērs – varone patiesībā dodas sevis meklējumos un cīnās ar savu jaunības krīzi, un pārējais vienkārši atnāk pa ceļam.

    Par lietām, kas nepatīk – neciešu klišejas. Pat tad, ja romāns rakstīts pēc formulas ar tipisko ļaundari un/vai intriganti, kas iejaucas pāra attiecībās, un paredz laimīgas beigas ar kāzām un bērniem, man tomēr gribas sagaidīt, ka autors vecajiem trikiem pievienos arī kaut ko jaunu.

    Ak, jā, humors arī ir ļoti svarīgs. Man šķiet, tas piešķir tēliem cilvēcību.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s