Svētdienas ziņas ir mana versija par Caffeinated Book Reviewer radīto Sunday Post. Turpmāk svētdienās vai pirmdienu rītos, iespējams regulāri, bet varbūt arī nē (jo es to negribu pārvērst pienākumā), jūs sasniegs pļāpas par pagājušo nedēļu, ko taisos lasīt un varbūt kādi grāmatu jaunumi.
Kā man galīgi negāja ar lasīšanu 09. – 15.02.2015. Bet ir laba ziņa – par grāmatām tagad pļāpāšu arī Facebook. Kā atrast? Spied uz Marii grāmatplaukts.
Pieminēts: Mary Roach “Bonk”, Eriks Fosness Hansens “Vēstījumi par sargāšanu”, Rainis, Reimons Keno “Zazī un metro”, Laimonis Purs “Tālajos pilskalnos” un “Sūrābele pilskalnā”, Barbara Teilore-Laino “Mājās gatavota barība kaķiem un suņiem”, Rūta Šepetis “Papīra sapņi”.
Šoreiz man ir “tā” un “tātad” problēma. Atvainojos 😦
Marii grāmatplaukts 
Tagad tu varēsi blogā ieviest arī garšīgu un veselīgu suņu ēdienu recepšu sadaļu. 🙂
Jāatzīstas, ka to ķieģeli tev uzdāvināju es. Grāmata ir jauka, bet droši vien patiešām vajadzīgs atbilstošs nedaudz apcerīgs noskaņojums tās lasīšanai. Turklāt šī ir tikai pirmā daļa un turpinājums vēl nemaz nav uzrakstīts. 😀
PatīkPatīk
Kādu laiku baroju ar paštaisīto, bet tad sāku baidīties, ka nemāku sabalansēt un iedot visu vajadzīgo. Tāpēc ir interese papētīt šādu grāmatu.
Tu atbildēji uz manu neuzdoto jautājumu, jo samulsu, ieraugot, ka tā ir pirmā daļa. Laikam plānotas četras?
PatīkPatīk
Man ļoti interesē, ko tu teiksi par Zazī 🙂
Man savā laikā dikti patika, bet vispār jau riktīgi absurds un melns gabals.
PatīkPatīk
Es arī cierēju uz to dzīvnieku pārtikas grāmatu, paskatīšos, kā Tev ies ar testēšanu un varbūt arī paprovēšu savam suņam kaut ko. Gribas jau pēc iespējas dabīgāku to ēdmaņu, bet tiešām ir grūti pašam salikt visu vajadzīgo iekšā.
Klausījos, kā Tu stāsti par ”Papīra sapņiem” un māju ar galvu. Man ar to grāmatu šobrīd iet tieši tāpat. Mans ”nelasāmais” garastāvoklis jau ilgāku laiku neatstājas, bet kā sāku lasīt šo, tā slīd uz priekšu, ka pilnīgi prieks 🙂
PatīkPatīk
Ar ko tagad baro savu dāmu? Manējais ēd sausos Dogo čipšus izmērcētus ūdenī vai vistas buljonā. Pa šiem gadiem esam izmēģinājuši neskaitāmas sausās barības, vienu laiku arī pati viņam gatavoju, bet pašlaik esam apstājušies pie šī risinājuma, jo neviens pārtikas veids viņa alerģiju nemazināja.
“Papīra sapņi” ir ļoti patīkams romāns, negaidīju pat, ka tik viegli lasīsies.
PatīkPatīk
Šobrīd mana dāma ēd Advance sauso barību ar jēru un rīsiem un pa druskai arī no cilvēku pārtikas. Bet vispār jau ik pa laikam sanāk kaut ko nomainīt, jo apnīk. Man kādreiz gribētos pamēģināt kaut kādas eko barības vai ko tamlīdzīgu,
PatīkPatīk
Lasu tavu blogu jau vairākus gadus 🙂 bet nekad neko nekomentēju. Mani jau sen nodarbina viens jautājums: pa kuru laiku tu strādā? 🙂 Kā tu atrodi laiku lasīšanai?
PatīkPatīk
Prieks, ka lasi un prieks, ka beidzot arī komentē 🙂 Atbildot uz jautājumu – strādāju no 9:00 līdz 18:00 darba dienās. Ja varu pamosties, lasu no rītiem pirms darba. Ja nav citas steidzamas lietas, tad lasu pusdienslaikā, bet pārsvarā lasu vakarā kādas pāris stundas un arī ne katru vakaru. Visvienkāršāk laikam ir teikt – ja patīk tas, ko dari, tad tam vienmēr atradīsi laiku. Kādam patīk gatavot un tad liela daļa brīvā laika paiet rosoties virtuvē. Kādam patīk slēpot, kādam iet uz klubiem, nu un tā tālāk. Tam visam taču kaut kā cilvēki atrod laiku? Tāpat ir ar lasīšanu 🙂
PatīkPatīk
Esmu lasījusi R.Šepetis “Starp pelēkiem toņiem”, apriju vienā naktī. Labi,raiti lasījās – ideāla lasāmviela naktsmaiņai,laiks paskrēja nemanot. Prieks dzirdēt,ka arī šī,jaunā grāmata, lasās labi un ir interesanti. Nevaru sagaidīt,kad tikšu klāt! 🙂
Lasot komentārus sapratu,ka laikam jau ar mani viss kārtībā-neesmu vienīgā kurai uznākusi nelasīšanās fāze. Varbūt mūsu organismi ir tik izslāpuši pēc vairāk saules un siltāka laika,ka pat iemīļotā grāmatu lasīšana vairs nevedas? 😀
PatīkPatīk
“Starp pelēkiem toņiem” neesmu lasījusi, baida grāmatas tēma.
Varbūt pie vainas laika apstākļi, nezinu.
PatīkPatīk