Zvaigzne ABC 2015. gads, 176 lpp.
Manās un mana suņuka ķepiņās ir nonākusi neparasta pavārgrāmata “Mājās gatavota barība kaķiem un suņiem. 75 receptes garšīgai maltītei dažāda vecuma kaķiem un suņiem”. Ja jums rūp sava mīluļa ēdienkarte, šo grāmatu būtu vērts papētīt. Jā, rūpnieciskās sausās barības it kā nodrošina visas vajadzīgās barības vielas, tomēr to sastāvā parasti vairāk nekā puse ir graudaugi, bet mājdzīvnieki būtībā ir gaļēdāji un graudaugi veido tādu kā balastu, ko pēc tam “izmest”.
Grāmatā ir plaša informācija, kas ļauj saprast, kādām barības vielām būtu jābūt suņa vai kaķa uzturā. Autore sniedz ieskatu mājās gatavotas barības priekšrocībās, stāsta kā sabalansēt maltītes, ņemt vērā konkrētā mājdzīvnieka īpatnības, kā plānot maltītes, no kādiem produktiem izvairīties un kā pakāpeniski pāriet uz paša gatavotu barību. Skaidri un saprotami ir izklāstīta informācija par barības sastāvdaļām (gaļu, taukiem, kalciju, olām, sēklām u.c.). Kad esam iepazinušies ar teoriju, varam pāriet pie prakses izmēģinot 75 dažādas receptes. Daļa no tām ir gatavojamas lielākos apjomos vairāku dienu izbarošanai, daļa ir ātri pagatavojamas un tūlīt pasniedzamas. Receptes ir vieglas, ātri sagatavojamas, daļa arī ilgi uzglabājamas.
Pirms šīs grāmatas lasīšanas man jau bija zināma pieredze un zināšanas par mājās gatavotu barību. Savulaik cītīgi pētīju ārzemju forumus par franču buldogu ēdināšanu. Manam suņukam, misteram H., ir 11 gadi un visu mūžu briesmīga alerģiska reakcija uz velns viņu zina ko. Pāris gadus izmēģinājām visādas sausās barības un tad kādu laiku gatavoju pati. Īpaši labāk nebija un pārgājām atkal uz sauso, jo baidījos, ka nespēju viņam sniegt sabalansētu maltīti. Žēl, ka tad man šī grāmata nebija. Vai tagad pāriesim pilnībā uz mājās gatavoto? Ideālā pasaulē jā. Strādājošam cilvēkam, kam pa rokai nav ekoveikals un gaļas bode, tas nav tik viegli. Tomēr es ik pa laikam no šīs grāmatas gatavošu un pasniegšu kā atsevišķu maltīti, vai piedevu sausajai barībai, jo drīkst kombinēt.
Tagad neliels vizuāls ieskats kā mēs testējām divas receptes: dārzeņu novārījumā gatavotas auzu pārslas un ceptu vistu stilbiņu sotē ar rīsiem.
Misters H. bija pilnīgā sajūsmā un ēda tik ātri, ka normāli nobildēt nebija iespējams. Vēlāk problēmu ar vēderu un izsitumiem uz ādas nebija.
Ļoti pozitīvi, ka receptes ir kombinējamas un grāmatas sākumā sniegtā vispārīgā informācija ļauj aizstāt vienus produktus ar citiem un izdomāt jaunas receptes. Piemēram, lapu kāpostus aizstāju ar spinātiem. Jāatzīstas, ka esmu no šīs grāmatas “aizņēmusies” pāris receptes “divkājaiņiem”. Ceptu vistu stilbiņu sotē ar rīsiem bija lielisks ēdiens vakariņās mums un gardas brokastis misteram H. Lieliskas brokastis sanāca arī no cukīni ar olām, suns dabūja tikai pasmaržot.
Beigās jāpiebilst, ka acis priecē skaistas bildes, kvalitatīvs papīrs un labi sastrukturizēta informācija. Vienīgais mīnuss – tas, ko saucu par “amerikāniskā pamācīšana/reklamēšana ar smaidā atieztiem zobiem”, kas līda laukā no tulkojuma. Nu tāds stiliņš autorei. Atliek vien iekārtot bioloģisko saimniecību un pēc šīs grāmatas gatavot ēdienu arī sev. Ja bez jokiem, tad liela daļa informācijas ir vērtīga un izmantojama.
Vērtējums: 3/5
Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.
Marii grāmatplaukts 
Ēdieni izskatās vienkārši un garšīgi. Ja tu ieviestu blogā suņu ēdienu recepšu sadaļu, pieļauju, ka tā kļūtu diezgan populāra. 🙂
Deviņdesmitajos gados, kad nebija daudz citu iespēju, sunim daudz gatavojām mājas ēdienu no sērijas – sulīgs govs tesmeņa sautējums ar pašu audzētiem kabačiem vai liellopu testikulu risoto, bet bija diezgan ķēpīgi un nebija pārliecības, ka tas lops tiek barots pareizi.
PatīkPatīk
Ja tas kļūs par regulāru pasākumu, tad jau varētu. Tik vien kā vajadzīga gaļas maļamā mašīna un normāls fotoaparāts.
Agrāk un vēl tagad daudz kur laukos tādu sauso barību neviens suns nebija redzējis. Un neko, dzīvo. Skaidrs, ka sausā barība ir ērts un labs risinājums, bet ne vienīgais.
PatīkPatīk
Kā tur izskatās ar barībām kaķim? Es uz šo grāmatu skatījos, bet man bail, ka mēs no savas pūkainās neražas esam uztaisījuši tādu izlaideni, ka viņa mums vnk neko, kas nav firmīgs, neēstu. Bet man prātā sēž tā doma, ka varbūt varētu izmēģināt… es nezinu.
PatīkPatīk
Būtībā tāpat kā suņiem. Ir tikai dažas nianses produktos. Arī receptēs autore raksta, ja kaķiem vajag ko savādāk. Protams, jāņem vērā dzīvnieka īpatnības un gaume. Tā kā manējais gadiem uzskata, ka mēs ēdam viņa ēdienu un tie čipši nav viņa cienīgs ēdiens, tad es nešaubījos, ka viņam patiks 🙂
PatīkPatīk
Izskatās garšīgi, nav brīnums, ka suņam šķīvis ātri tukšs 🙂 Manējā arī uzskata, ka cilvēku pārtika ”is the real deal” un sauso ēd pienākuma pēc, ik pa laikam gaidot īstas barības piedevas. Mums no ēdienkartes droši vien izkristu vista, (jo alerģija) un rīsi (jo negaršo), bet vispār 75 receptes izklausās gana daudz, lai varētu kaut ko piemeklēt.
PatīkPatīk
Vai tik nav tā, ka visi franči savās sirsniņās ir cilvēki 🙂 Alerģija no vistas ir skarbi. Arī vistu kakliņus, sirdis utml. nevar, vai ne? Tur daļa recepšu balstās uz vistas “izstrādājumiem”. Bet arī diezgan daudz zivs un var jau vistas vietā lietot citu gaļu receptēs.
PatīkPatīk
Katrā francī pa vienam mazam, spītīgam cilvēkam 🙂 Par vistas citām ”daļām” neesmu aizdomājusies, pamanījām tikai, ka pašu gaļu nepanes. Kādreiz varbūt būs jāpamēģina.
PatīkPatīk
šāda ēdiena gatavošana mājdzīvniekam liek saimniekam justies labi par to , ka tik daudz pūles velta savam draugam. Bet patiesībā, mūsu suņi un kaķi daudz vairāk iegūtu, ja mēs tos barotu ar sugai atbilstošu BARF (svaigas, jēlas gaļas, kaulu + nedaudz dārzeņu) barību. gaļa jāvāra būtu tikai dažos gadījumos, kad dzīvnieks slimo ar smagām slimībām.
PatīkPatīk
Ar ko pamatots šis viedoklis? Jautāju, jo ir dzirdēts arī pretējs viedoklis, ka jēlu gaļu nedrīkst dot, tā ir viegli jāapvāra un arī kauli ir tikai graušanai, nevis kā barība.
Suņu barošanā (tāpat kā cilvēku diētās) laikam vienprātība nav un nebūs. Vienu brīdi ar putām uz lūpām daudzi slavēja sauso barību, tagad vetārsti sāk runāt par to, ka labāk ir pašu gatavotā.
Personīgi es domāju, ka ļoti jāskatās pēc konkrētā suņa labsajūtas un veselības īpatnībām. Attiecībā uz konkrēto grāmatu – iesaku pieiet kritiski, tāpat kā jebkuram informācijas avotam, un paņemt no tās to, kas piemērots konkrētai situācijai.
PatīkPatīk