Lieta Nr. 64. Jusi Adlers-Olsens

lieta nr. 64Zvaigzne ABC 2015. gads, 448 lpp. Afdeling Q #4

1987. gads. Nete Rozena ir pārliecināta, ka visi pārdzīvojumi palikuši pagātnē. Līdz kādu dienu uzrodas vīrs no pagātnes un draud izpostīt Netes laimi. Tomēr Nete neļaus sevi atkal ievilkt šausmu murgā, viņa negrasās vēlreiz būt par upuri… 2010. gads. Detektīvs Karls Merks pēta Ritas Nilsenas, eskorta firmas īpašnieces, pazušanu. Izmeklēšanā atklājas, ka Ritas nozušana ir nevis atsevišķs gadījums, bet gan cieši saistīta ar noziegumiem, kuri aizsākušies pirms vairāk nekā divdesmit gadiem un turpinās joprojām.

Iepriekšējo Q nodaļas piedzīvojumu iepriecināta, ar nepacietību gaidīju šo romānu. Pēc izlasīšanas jāsecina, ka, it kā viss ir un tomēr kaut kā nav. Autors ir paņēmis nesmuku Dānijas vēstures epizodi un uz tās uzbūvējis noziegumu ķēdi, paralēli tam turpinot risināt pneimatisko āmuru slepkavnieku lietu. Tik skumjš stāsts par sievietēm un večiem, kuri iedomājas sevi dieva vietā. Kas gan var noiet greizi?

Nevar īsti teikt, ka Jusi Adlers-Olsens būtu “sabojājies”, tomēr šoreiz nesaņēmu ne spriedzi, ne smieklus kā pirmajās trīs daļās. Romāns gluži vienkārši neaizrāva. Tā vien šķiet, ka autoram sakāpuši galvā žilbinošie Q nodaļas sērijas pārdošanas apjomi un viņš ir steidzies “uzcept” nākamo romānu. Varbūt pie vainas ir trīs dažādie skatpunkti – Karls, ļaundaris, atriebējs. Romāns sanācis saraustīts, ar lēnu sižeta virzību un strauju nobeigumu.

Ja iepriekšējos romānos Q nodaļas darbā dzirkstīja humors, tad šoreiz no tā ir palikusi tikai vāja atblāzma. Mazliet dzīvības ienes Asada izdarības, bet tas arī viss. Atriebējas lomā esošās sievietes dzīves stāsts bija traģisks, tomēr kā tēls viņa galīgi neaizkustināja. Vai viņas rīcība ir ticama? Ir dzirdēti vēl trakāki stāsti par to kā cilvēki ieciklējas pagātnē un nespēj piedot. Savukārt ļaundaris reāli tracināja. Nelaimīgas sagadīšanās dēļ, romāns ir iznācis neilgi pēc tam, kad daži mūsu politiķi pamatīgi nokaitināja ar savu vēlmi grābstīties gar sieviešu dzemdēm. Tāpēc man ļaundara nodaļas vienkārši riebās. Kārtējais aptaurētais tēviņš, kurš iedomājas, ka var lemt pār sievietēm un viņu tiesībām dzemdēt! Nezinu, vai autors šo tēlu ir balstījis uz reālu vēsturisku personu, bet neglītā Sprogē salas epizode gan Dānijas vēsturē ir bijusi un tas bija vienīgais, kāpēc spēju sižetu “sagremot”. Te nu nonākam līdz tam, ka lielā mērā manu nespēju izbaudīt “Lietu Nr. 64” nosaka mana attieksme pret romānā paustajiem sakāpinātajiem nacionālisma un šovinisma uzskatiem. Pilnīgi ticams, ka citiem romāns patiks krietni labāk.

Noliekam malā manu personīgo nepatiku, un pāri paliek šokējošs sižets, kurš tomēr ātri pabāl no atmiņas. Atceros Sprogē salu ar tur ieslodzītajām meitenēm, bet pārējais jau pagaisis. To pašu nevaru teikt par “Sievieti būrī”, vai “Vēstuli pudelē”, vai pat par “Fazānu slepkavām”, kurš, manuprāt, bija vājākais no pirmajiem trijiem romāniem.

Q nodaļas cienītājiem romāns ir noteikti jālasa, jo atklājas šis tas interesants par Asadu un Rozi, un ļoti aizdomīgs pavērsiens notiek pneimatisko āmuru slepkavu lietā, kas ož pēc daža laba nepatīkama atklājuma nākotnē. Protams, ka lasīšu nākamo daļu. Kopumā kriminālromānu sērija ir interesanta, uzrakstīta viegli lasāmā stilā un noziegumi nav viegli atrisināmi.

Vērtējums: 3/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.

Advertisements

2 thoughts on “Lieta Nr. 64. Jusi Adlers-Olsens

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s