Ten Speed Press 2014, 207 lpp.
Atcerieties, ko mamma mācīja? “Meitiņ, neko nedrīkst mest ārā, var noderēt!” Gan jau tas pats tika teikts arī dēliem. Tā mēs pamazām apaugam ar mantām, jo var taču kādreiz noderēt. Krekliņš izstaipījies, bet pa māju būs labs diezgan. Ar šīm biksēm jau kauns uz ielas rādīties, bet rudenī taču braukšu sēņot, kā reiz derēs. Šo pirms 10 gadiem pirkto grāmatu lasīšu, kad būs vairāk laika. Vai, kāds labs trauciņš, nolikšu plauktā, var noderēt! Kā nu metīšu ārā tos zābakus, vēl jau var staigāt, tikai rāvējslēdzējs jāsalabo…. Atpazināt sevi?
Skarbā patiesība ir tāda, ka visbiežāk neizmestās mantas tikai aizņem vietu, krāj putekļus un liek justies slikti. Ja kādu lietu neizmanto ikdienā, tad vai tiešām tā ir vajadzīga? Protams, latvietim-praktiskajam izmest it kā vēl derīgas lietas ir grūti. Ja meklējat motivāciju beidzot izmest piecus gadus nevilktus, “gandrīz kā jauni!” svārkus, tad japānietes Marie Kondo metode varētu palīdzēt. Es piekrāvu 5 maisus ar izmetamām drēbēm, goda vārds. Un skaidri zinu, ka palikušās drēbes vēl ir retināmas, bet man blakus nestāv miss Kondo, tāpēc neiet tik raiti. Pirms nebiju sākusi, nezināju, ka man ir TIK daudz drēbju. Viens plaukts skapī, viena neliela skapja sadaļa ar karināmām drēbēm un virs tās šaurs antresols. Nav taču daudz?! Vēl jāizšķiro grāmatas, papīri un dažādi sadzīves sīkumi, bet viņa iesaka sākt ar drēbēm, jo no tām šķirties esot visvieglāk.
We should be choosing what we want to keep, not what we want to get rid of.
Savā grāmatā “The Life-Changing Magic of Tidying Up” Marie Kondo iepazīstina ar savu sakārtošanas metodi (KonMari Method). Viņa sniedz konkrētas pamācības un pamatlikumus kā atbrīvoties no lietām un sakārtot savu dzīves vietu. Ļoti svarīgi ir pareizi izvēlēties, ko atstāt un ko izmest. Lai būtu kārtība, būtībā ne mazāk svarīgi ir arī kur un kā glabāt atstātās mantas. Kārtīgā japāniete, šķiet, ir izmēģinājusi pilnīgi visu sakārtošanas lauciņā, lai mēs pārējie varētu mācīties no viņas kļūdām. Piemēram, viņa ir pārliecināta, ka dažādu uzparikšu pirkšana, kas ļauj gudrāk glabāt mantas, ir zemē nomesta nauda un tikai dod ilūziju par kārtību. Toties kurpju kastes gan var izmantot dažādos noderīgos veidos. Tāpat neesot jēgas no “nelielas piekārtošanas katru dienu”, jo tas ir vāveres ritenis, nevis uzvara pār krāmiem.
Vismaz reizi gadā pārskatu drēbes un kādu daļu izmetu, bet nekad man nav bijuši tādi rezultāti. Kā man tas izdevās? Izmantojot KonMari izvēles kritēriju – prasīju sev “vai šī lieta rada prieku?”. Izklausās mazliet jocīgi, bet tas strādā. Otrs likums, ko ļoti centos ievērot: nekādu “mājas drēbju”. Nedrīkst sākt daudz domāt un analizēt. Šajā brīdī ir ļoti svarīgi, lai neiejaucas mamma vai kāds cits tuvs cilvēks ar “tu taču šito nedomā mest ārā?”. Nākamais kritiskais brīdis ir, kad izmetamās lietas pako maisos un nes ārā. Tas ir jādara ātri un nedomājot, citādi piezagsies žēlums. Kad tas padarīts, atliek atstātās mantas smuki salocīt un nolikt pa vietām. Pameklējiet jūtūbē “marie kondo folding” un sapratīsiet, ko es ar to domāju.
The key is to store things standing up rather than laid flat.
Kreisajā stūrī – krājas kaudze ar izmetamām drēbēm. Labajā stūrī – kastē smuki sakārtojas vasaras kleitas. Lejā – plaukts pēc lielās tīrīšanas.
Marie Kondo padomi ir pārsteidzoši vienkārši, bet pat tādā it kā elementārā lietā kā sakārtošana ir savs “know how”, par to tagad esmu pārliecināta. Viņa apgalvo, ka kārtība mājā novedīs pie pārmaiņām cilvēka dzīvē un labi pamato, kāpēc tas ir iespējams. Grāmatā vienīgi mazliet klibo “savas astes celšana”, atkārtošanās un tulkojums vietām ir pastīvs. Var laist gar ausīm daļu tīri japānisku sadzīves īpatnību un aprunāšanos ar māju, bet kopumā šī ir viena no retajām tiešām noderīgajām pašpalīdzības grāmatām.
Vērtējums: 4/5
Marii grāmatplaukts 
Man vienmēr ir žēl drēbes izmest, jo ir doma, ka tās atgriezīsies modē. Tāpēc cenšos pieturēties pie klasiskām vērtībām, lai var valkāt arī tad, kad mode mainās.
Laukos drēbes, kuras ikdienā nevalkāju, lieti noder darbam dārzā, mežā vai uzkopjot lauku māju, turklāt, ja ir labs materiāls, tad no nevajadzīgajām drēbēm sanāk labas grīdas lupatas.
No grāmatām gan šķiros daudz vieglāk.
Negribas apaugt ar mantām, lai tad, kad vajadzētu pārvākties, nenāktos kost pirkstos un staipīt n-tās kastes ar mantām.
PatīkPatīk
Man tas pats žēlums un lauku/meža/makšķerēšanas noderīgums bija novedis līdz pārlieku lielam drēbju daudzumam.
PatīkPublicējis 1 person
Man bija viena cita iedvesmojoša grāmata – Kārena Kingstona “Kā atbrīvoties no krāmiem ar fen-šui”. No fenšui tur bija gan diezgan maz, bet mājas atkrāmošanai iedvesmoja, tādēļ drēbes, man šķiet, es tīru diezgan regulāri. Nupat varen patīriju dziju krājumus (pēc principa – kas gadiem stāv un vairs pilnīgi neiedvesmo). Grāmatas ir jau vairākas kastes, bet no tām īstenībā ir tikt vaļā visgrūtāk – pie atkritumiem gluži neizmetīsi.
PatīkPublicējis 1 person
Vietējā bibliotēka neņem pretim?
PatīkPatīk
Es sarakstu biblenei aizsūtīšu, bet, cik zinu, Rīgā nav liela entuziasma, tādēļ uz īpašu atsaucību neceru. Šodien šķiroju ievārījuma burkas :), pirms pāris gadiem kāds ir pārāk ieskrējies.
PatīkPatīk
Tās gan man nav jāšķiro 😀 Labi, ka vēl pāris ir aizķērušās.
PatīkPatīk
Mans drēbju skapis arī jau labi sen uzprasās uz pavasara tīrīšanu, taču vecie labie radineki sentiments un nostaļģija nelaiž vaļā 🙂 Mūžīgais ”atceros, ka šo vilku tad un tad” vai ”atceros, ka šo pirku tam un tam” vai vēl trakākais ”tas nemaz nav valkāts, kā gan to var mest ārā…”
Jāsaņemas reiz tā gara stingrība un jāķeras klāt. Kaut gan man šķiet, ka psiholoģiski vieglāk man būtu apģērbu kaut kur ziedot vai atdāvināt, ne izsviest ārā. Nesen H&M redzēju akciju, ka pie šiem var nodot drēbes otrreizējai pārstrādei, tikai neesmu lietas kursā, vai tas attiecas uz visu apģērbu vai tikai uz to, kas pirkts pie viņiem.
PatīkPatīk
Reiz mēģināju atdot kaut kādā trūcīgo palīdzības biedrībā, bet drēbju esot pietiekoši. Sapratu, ka tikai velti tērēju laiku.
PatīkPatīk