Dārza māja. Kārlis Zariņš

Daugava 2002. gads, 287 lpp.
Latviešu grāmatu gadsimts: 1930. gads

Frāze “dārza māja” asociējas ar ko romantisku, mazliet noslēpumainu un vasarīgu. Kārļa Zariņa romāns ir viss cits, tikai ne meitenes romantiska fantāzija. Guntis Berelis šo romānu slavēja latviešu literatūras vēstures grāmatā un viņš nav samelojies. Tiesa, ne visiem romāns patiks.

“Dārza mājā” aprakstītie notikumi ārēji šķiet sīki un nenozīmīgi, tomēr parāda vairāku cilvēku nozīmīgus liktens pavērsienus. Autora stils, personāžu psiholoģiskie portreti un idejiskais konflikts atgādina Dostojevska prozu. Tie ir dzīvi varoņi, daži pat nepievilcīgi savā attieksmē un rīcībā, bet viņi nevar savādāk rīkoties, tas nebūtu viņu dabā, un tā ir viņu traģēdija. Dārza mājā dzīvo lepnā atraitne Anna Jūlija Paulāne un nikni sargā pagātnes noslēpumu. Ielas mājā dzīvo viņas dēls dakteris Paulāns – stīvs, ārēji laipns, tomēr nesabiedrisks un iedomātā aristokrātiskā godā sastindzis cilvēks. Viņiem pilnīgi nepieņemama šķiet no Krievijas atbraukušā radinieka Ādama Lamberta vaļīgā rīcība. O, šis Lamberts ir dikti interesants tips. Gan jau būsiet tādu dabā sastapuši – sirsnīgs, naivs plātīzeris, kurš cenšas, bet nekas nesanāk. Tad ne tos draugus satiek, tad ne tajā vietā nokļūst, katru reizi nabadziņam ir kāds attaisnojums. Vēl ir koķetā Marta un nopietnais Lamberta dēls, bet viņi lai paliek kā interesants pārsteigums.

Zariņam interesēja eksistenciāli jautājumi, kāds dzinulis liek cilvēkam rīkoties tā vai citādi. Tāpēc vieni viņa varoņi ar zobiem turas pie iedomāta goda, pagājušiem tikumiem un likumiem, kamēr citi traucas līdzi laikam kā prot. Viņš, kā garāmejot, tomēr spilgti pieskaras starpkaru zudušai paaudzei, kas naktīs klīst pa Rīgas kāpņutelpām un apreibinās ar morfiju, kamēr laukos puišiem cieņā kokaīns. Tā ir jauna paaudze ar citiem ideāliem un morāli, kurā ne Paulāniem, ne Lambertam īsti nav vietas.

Savādi tā teikt, bet, izstāstot, šis romāns šķiet maznozīmīgāks un neinteresantāks, nekā lasot. Gandrīz kā dzīve – esi pavadījis vairākas patīkamas dienas, kas no malas citiem izskatās pēc garlaicīgas ikdienas. Tāds “klusais” romāns bez izcakinājumiem, bet arī bez pārlieka pesimisma. Pietiekami kvalitatīvs, lai to varētu lasīt arī pēc tik daudziem gadiem.

Vērtējums: 3,5/5