Jūgā. Ivande Kaija

Jūgā. Ivande KaijaLiesma 1992. gads, 317 lpp.
Latviešu grāmatu gadsimts: 1919. gads

Gadījās tā, ka aiznesu izlasītās grāmatas uz bibliotēku un tikai pēc tam sapratu, ka par 4 romāniem neesmu neko pierakstījusi. Rakstīšu pēc atmiņas un “Jūgā” ir pirmais eksperimentālais trusītis. Uzreiz gribu to nosaukt par mājsaimnieču romānu ar autores ambīcijām un vieglu naftalīna smaku, tomēr lasās raiti un patīkami.

Viegli saprast, kāpēc savulaik Ivandes Kaijas darbi bija diezgan populāri. Autore sarakstījās ar Aspaziju un cik var nojaust no viņas runām un citiem tekstiem (dažas ievietotas grāmatas beigās), atbalstīja sociālismu. Būtiska viņai bija sievietes loma sabiedrībā, kas ir viņas darbu un runu galvenā tēma. Ap 1920. gadu sievietes noteikti aizrautīgi lasīja “Jūgā”, jo romāns ir par viņām pašām.

Romāna galvenās varones ir diametrāli pretēji tēli, tomēr abas vienlīdz ierobežo sabiedrības normas un audzināšana. Viena vīra pakļautībā dzīvojošas sievas un mātes lomā redz savai dzīvei vienīgo jēgu un piepildījumu. Sauksim viņu par “pareizo”. Otra (“nepareizā”) nodrošinātā un ērtā laulībā, ar plašu rīcības brīvību, jūtas kā zelta būrī. Viņa alkst brīvības, mākslas, kaut kā cēla un nezināma. Starp šīm divām sievietēm ir sabiedrību mīlošs vīrietis – “pareizās” sievietes vīrs un četru bērnu tēvs, kuram flirts ar “nepareizo” dāmu pāraug kaislībā un ģimenes dzīve kļūst par nastu. Tipisks stāsts par to, ka “citur zāle zaļāka” un, ka paši nezinām, ko gribam. Žēl, ka autore tik maz pievēršas trešajai sievietei – “pareizās” māsai. Viņa ir izglītota, saprātīga un neatkarīga sieviete, kura nesteidzas nokļūt kāda vīrieša paspārnē. Viņa man šķita krietni interesantāka par abām iepriekš pieminētajām drostaliņām.

Šķiet, autore caur šo varoņu likteņiem vēlējās parādīt, ka nevajag ļauties kaislībām. Jūtams, ka ar “Jūgā” viņa vēlas risināt sociāli nozīmīgu dialogu, paust savus uzskatus, tomēr darbs nav klaji moralizējošs. Mani mulsina “pareizās” sievietes stāvoklis. Viņai ir aukle un guvernante, vēl arī kalpone, ģimene dzīvo dzīvoklī, nevis mājā, kas prasītu vairāk darba. Tomēr viņa ir tik ļoti pārpūlējusies, tik nošņurkusi, kas mani tas vienkārši šķiet savādi. Abi iemīlējušies varoņi ir neizlēmīgi līdz riebumam, diametrāli pretējas domas viņus piemeklē gandrīz katrā rindkopā. Tas kopumā atstāj tādu spānisku, bet vecmodīgu kaislību iespaidu. Mani interesēja kā viss beigsies un brīžiem jau nāca smiekli par varoņiem. Vienu iznākumu paredzēju, otras sievietes liktenis šķita pārāk dramatisks, bet varbūt priekš tā laika tas bija pieņemami.

Ja man ir jāatbild, kāpēc man romāns patika, pat īsti nevaru noformulēt. Lasīju to kā attiecību drāmu un romāns izrādījās interesantāks kā gaidīju.

Vērtējums: 3,5/5

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s