The Girl on the Train. Paula Hawkins

Riverhead Books 2015, 336 lpp.

Šķiet, ka, ar Gilianas Flinas ‘Neatrodamā” (“Gone Girl”) satriecošajiem panākumiem, mūs gaida neuzticamu varoņu stāstītu kriminālromānu popularitātes vilnis. Tagad “Neatrodamai” ir laiks pavirzīties maliņā, lai uz goda pjedestāla palaistu “The Girl on the Train”.

Romāns sākas ārkārtīgi nevainīgi – galvenā varone Reičela katru rītu un vakaru vēro gar vilciena logiem slīdošos dzīvojamos namus Londonas piepilsētās un domā, cik laimīgs ir kāds pāris, ko viņa bieži redz uz mājas terases. Pamazām atklājas dažādas nesmukas lietas par Reičelu un laimīgais pāris (Megana un Skots) arī nemaz tik laimīgi nav. Kad pazūd viena no varonēm, Reičela savā īpatnējā veidā iesaistās izmeklēšanā. Man patika, kā interese par noziegumu izrāva viņu no sevis žēlošanas purva. Viņas rīcība gan brīžiem vairāk atgādina ziloņa ielaušanos trauku veikalā. Fantastiski, cik daudz nepareizu lēmumu viņa spējīga pieņemt! Vispār varētu diezgan daudz runāt par romāna varoņiem, bet tad nāktos nomaitekļot sižetu. Piebildīšu vien to, ka neviens no varoņiem nav tā pa īstam simpātisks un līdzjūtību izraisošs un tas ir viens no iemesliem, kāpēc daļai lasītāju romāns nepatīk.

Romāna stāstījums konstruēts īpatnēji – pamīšus mainās trīs sieviešu balsis. Reičela un viņas bijušā vīra jaunā sieva Anna stāsta tagadnes notikumus. Savukārt Meganas stāstījums sākas apmēram pusgadu agrāk. Annas nodaļas man sākumā šķita liekas, bet uz beigām tās ieguva šokējoši jaunu perspektīvu. Īsti nejutu stilistisku atšķirību starp balsīm, bet to kompensē aizraujošais sižets un sajūta, ka tūlīt jānotiek kam sliktam, jo viss ir pārāk labi.

Nozieguma intriga izveidota atjautīgi. Lasot paspēju aizdomās turēt katru no grāmatas varoņiem. Tam lielā mērā jāpateicas autores spējai sajaukt pēdas ar puspatiesībām un maldinošiem mājieniem, un spēlei ar cilvēku tendenci pieņemt pārsteidzīgus, stereotipos balstītus secinājumus. Laicīgi tomēr atklāju īsto vainīgo un tas bija zināms šoks. Bez tam, autore ir parūpējusies par mazu rozīnīti beigās, kad viss jau liekas atrisināts un nokārtots. Manuprāt, beigas bija atbilstošas un labas.

“The Girl on the Train” liks aizdomāties kā uztveram citu dzīves, cik mānīgas ir “ideālas” attiecības un, ka ne vienmēr paranoja ir tikai paranoja. Romāns, kuru ar mokām spēju nolikt malā, lai laicīgi aizietu gulēt. Ja jums patika “Neatrodamā”, tad varu ieteikt izlasīt arī šo romānu. “Neatrodamās” sižets ir lēnāks, bet abus romānus vieno neērti, neuzticami varoņi, tumšas dziņas un aizraujoši sižeta pavērsieni.

Vērtējums: 5/5