Prometejs 2015. gads, 392 lpp. Silo #3
Skumji, bet ar atvieglojumu no elevatoru dziļumiem izniru pēc ceriņiem smaržojošā pasaulē. Hjū Hovijs prot lasītāju “ieraut” stāstā tik ļoti, ka sāc elpot to pašu gaisu un izcīnīt tās pašas cīņas, ko Džūla, Lūkass, Šarlote un pārējie. Elpot patiesībā šoreiz ir bīstami, jo notikumi ir tādi, ka katrs elpas vilciens var būt pēdējais. Ne “Vilnā”, ne “Maiņā” dzīve elevatoros nebija pastaiga rožu dārzā, tomēr triloģijas noslēdzošajā daļā spriedze ir vēl lielāka.
“Putekļos” notikumi turpinās no vietas, kur beidzās “Maiņa”, un risinās strauji. Reizēm pat gribējās, lai autors piebremzē un ilgāk “padzīvojas” ar konkrēto personāžu vai notikumiem, nevis steidzas visu atrisināt. Šī īpatnība gan patiks tiem, kuriem iepriekšējās daļas šķita mazliet par lēnu. Romānā ir viens brīdis, kad sižets varēja pagriezties citā virzienā, bet autors izvēlējās ātrāku atrisinājumu. Tas nav mazāk loģisks vai iespējams, tomēr mazliet kremt, jo izlec laukā no līdz šim ļoti pārdomātās varoņu rīcības. Norakstīšu to uz varoņu laika trūkumu, jo notikumi risinās drīzāk pa stundām, nevis dienām un nevienam nav daudz laika apdomāties. Lai nu kā, kopumā man atrisinājums ļoti patika un šķita atbilstošs. Beigas ir noslēdzošas, atstājot pietiekošu vietu lasītāja iztēlei, ja ir vēlme savā prātā notikumus paturpināt.
Vai autors sniedz visas atbildes? Jā un tomēr nē, jo pēc atbildēm un beigu notikumiem man radās atkal jauni jautājumi. Reti tik daudz domāju par kādu pasauli, bet elevatori un viss ar tiem saistītais man nedod mieru. Kā darbojas tas, kā iespējams šis, kas būtu, ja būtu, kas notiks, ja… un tā joprojām. Un visi tie cilvēki… Ir monstri, ir naivie un tie, kuri pielāgojas visam bez liekiem jautājumiem, un tad ir tie, kuri paliek viņi paši pat pašos briesmīgākajos brīžos. Šī triloģija ir vairāk par cilvēcību un cerību, mazāk par nākotnes tehnoloģijām un tāpēc jo saistošāka.
Kopumā “Putekļi” ir lieliskas fantastikas triloģijas ļoti labs noslēgums, kas man atstāja mazuma piegaršu, jo es nespēju tik vienkārši atteikties no Hovija izdomātās, reālistiskās un šausminošās pasaules. Ja jums patīk fantastika, bet vēl neesat lasījuši “Elevatora” triloģiju, tad ir pēdējais laiks sākt.
Vērtējums: 5/5
Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.
Marii grāmatplaukts 
Kādā intervijā Hovijs minēja, ka Elevatoru pasaulei viņš ir licis nevis punktu, bet daudzpunktu, un ir doma kādreiz taja vēl atgriezties, ar vismaz daļu no šiem pašiem varoņiem.
PatīkPatīk
Tas būtu forši, jo domāju, ka tur ir liels potenciāls, vēl daudz stāstu varētu sanākt. Es cerēju, ka Sand ir vismaz daļējs turpinājums, bet nekā.
PatīkPatīk
Nu nezin, man par to ir dalītas jūtas. Grūti būs latiņu noturēt un tāpēc varbūt labāk nevajag.
PatīkPatīk
Arī taisnība. Vai esi lasījis vēl kaut ko no Hovija?
PatīkPatīk
Vēl nē, bet plauktā jau stāv Sand.
PatīkPatīk