Cilvēka dvēseles inženiera stāsts. Josefs Škvoreckis

Cilvēka dvēseles inženiera stāstsApgāds Mansards 2014. gads, 896 lpp.

“Cilvēka dvēseles inženiera stāsts” ir nopietns un intelektuāls romāns gan apjoma, gan satura ziņā. Tomēr lai jūs nebaida ne viens, ne otrs. Romāns lasās viegli un raiti, ar dažiem izņēmumiem, bet tās vairāk ir individuālas problēmas.

Pirmais, kas nāk prātā, domājot par saturu un struktūru, – romāns ir kā lupatu deķis (pirmais tā laikam romānu apzīmēja Vilis). Sižets nemitīgi plūst un lēkā starp notikumiem un laika nogriežņiem apmēram 35 gadu garumā. Izklausās pēc saraustīta sižeta, tomēr tā nav – pārejas lielākoties ir nemanāmas. Stāsti ir šķietami spontāni, piesaistoši un kopā veido dzīvo organismu – kāda cilvēka un reizē visas tautas likteni. Domāju, ka pozitīva loma tajā ir viena stāstītāja skatu punkta izvēlei, kas ļauj romānu uztvert kā galvenā varoņa atmiņu plūsmu. Un kā paši zināt, atmiņām ir tieksme klejot un no viena notikuma novest pie, šķietami nesaistīta, cita notikuma. Vienā brīdī Danijs Smiržickis (literatūras profesors, patiesībā autors pats) klausās kā studenti analizē Konrāda “Tumsas sirdi”, bet nākamajā jau pārlecis atmiņās uz kādu notikumu no kara gadiem Čehijā, lai pēc tam plūstoši pārietu uz absurdi aizraujošu Dumjiņas ekspresīvo stāstījumu kādā Toronto krogā.

Lēkājot cauri laikam un notikumiem, autors ārkārtīgi daudz pastāsta par kara un pēckara gadiem Čehijā, padomju režīmu un trimdas dzīvi Kanādā. Vienā romānā ietverts vesels laikmets. Informācija un izpratne lasot vairāk nāk “caur rindiņām”, jo autors nenoņemas ar skaidrojumiem vai lasītāja izglītošanu. Viņš vienkārši raksta kā atceras un zina cilvēks, kas to visu piedzīvojis. Piemēram, par koncentrācijas nometnēm Danijs neko daudz nezina un kaut ko vēl var nojaust no bērnības draudzenes, ebreju meitenes retajām vēstulēm. Šāda pieeja sniedz kolorītu vēsturisko fonu, bet nenomāc ar faktu gūzmu. Ar ļoti lielu interesi lasīju par Danija jaunību Čehijā, interesantas bija arī trimdinieku sarunas un sadzīve, arī daļa vēstuļu. Kopumā daudz uzzināju par Čehijas vēstures daļu, kurai tik liela līdzība ar mūsējo.

Humors romānā ir diezgan daudz, bet tāds niansēts, ar skumju pieskaņu. Daudzās sarunas fabrikas atejā (Škvoreckis nebaidās no naturāliem skatiem, ja kāds varonis dirš, tad dirš un nav ko raukt degunu) vai trimdinieku starpā ir drīzāk traģikomiskas nekā optimistiski jautras. Pat spožajā ainā par koferiem un cūku caur smiekliem vīd kara traģika. Tomēr sižets nav smags, jo nekas patiesi briesmīgs ar Daniju nenotiek. Un viņam piemīt patīkams, sarkastisks skats uz dzīvi. Nu kā lai nepriecājas par šo: “vienlaikus konstatēju, ka laikam atkārtojas arī Kristus pirmais brīnums – viņa kuņģī ūdens, šķiet, pārvērtās vīnā”. Vai šo: “Apmierināts atskārtu, ka patiešām esmu liels cūka”.

Noteikti jau būsiet lasījuši, ka šis ir daudzslāņains romāns. Viens slānis, ko noteikti nesapratu, ir kāda literāra darba analīze katrā nodaļā un tā saistība ar pārējo nodaļas saturu. Brīžiem šķita, ka esmu uzķērusi pavedienu, bet tad to atkal pazaudēju. Varbūt šie literārie darbi jāskata visa sižeta kontekstā, ne tikai vienas nodaļas ietvaros. Te arī man jāpiebilst, ka literāro darbu analīze, kā arī daži pārspriedumi par marksismu-ļeņinismu palika man nesaprotami un bremzēja lasīšanu. Kāds bija autora mērķis tekstā iepinot tik augti intelektuālus fragmentus? Pašapliecināšanās vai vēl viens būtisks romāna slānis? Man ir savāda sajūta, ka ar apziņu šos teksta blāķus nesaprotot, tie tomēr zemapziņā man kopsummā kaut ko deva romāna izprašanai. Jūtos dumjiņa (nejaukt ar Dumjiņu).

Domāju, ka “Cilvēka dvēseles inženiera stāsts” pārlasot sniegtu jaunas nianses. Romānu varu ieteikt intelektuālas literatūras cienītājiem. Tas ir kā dzīve.

Dzīve ir dīvaina. Briesmīga. Un skaista.

Vērtējums: 4/5

Advertisements

2 thoughts on “Cilvēka dvēseles inženiera stāsts. Josefs Škvoreckis

  1. “Labs dzēriens. Aknām neder. Dvēselei der.”
    Par šito jau iekomentējos pie Sibillas un Asmo, tāpēc te vairs neatkārtošos. Vienīgi- uz šī fona tagad visiem intensīvi iesaku Tomāša Zmeškala “Mīlestības vēstules ķīļu rakstā”. Arī apmēram par to pašu.

    Publicējis 1 person

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s