Kā vēlāk noskaidroju, Miegupes taka (jeb Miegupītes taka) sākas (vai beidzas) pie Pekas kalna, tomēr mēs to atradām pie tiltiņa pāri Miegupei pirms Miegupītes ciemata. Pie tilta zīmes atstutētas kārklu krūmā, pie atpūtas vietas mežacūkas zīmi vispār izcēlušas un to kāds atstutējis mežā pie koka, kā rezultātā reiz iekārtoto atpūtas vietu atradām gandrīz nejauši un ne tur, kur rādīja zīme. Pati atpūtas vieta jauki iecerēta, bet jau diezgan briesmīgā stāvoklī. Skatu uz upi aizsedz latvāņi. Aiz atpūtas vietas virzienā uz Pekas kalnu taka pazuda pavisam zem sagāztajiem kokiem un vairs nemēģinājām lauzties tiem cauri. Norādes zīmē minēto Pieguļnieku akmeni varbūt atradām, bet varbūt arī neatradām, jo zīmes pie liela, zem sūnām un krūmiem maskēta akmens nebija. No tilta uz Mūrmuižas pusi taka izskatījās tikpat aizaugusi un neatrodama. Ar riteņiem tur nav ko meklēt.
Miegupes taka no Pekas kalna līdz Mūrmuižai tagad izskatās pamesta, bet neņemos to pilnībā apgalvot. Taka ir apmēram 10 km gara, ved gar upi un veidot to sāka vairāki entuziasti 2006. gadā, pamazām no brikšņiem atkarojot kādu takas posmu un uzstādot tiltiņus. 2011. gadā takas veidotāji un uzturētāji taku apzīmējuši kā grūti ejamu. Domāju, ka mēs kādā citā laikā mēģināsim to iziet, bruņojušies ar gumijas zābakiem un pienācīgu apģērbu.
Marii grāmatplaukts 