Sen nav bijis neviens otrdienas tops, vai ne? Šīs otrdienas tēma ir grāmatas par grāmatām, grāmatu tirgotājiem un grāmatu lasītājiem. Neesmu lasījusi nesen izdoto “Lavandu istabu” (ļoti izjustu atsauksmi uzrakstījusi Anda) un “Grāmatnieks, kurš atrada dzīvi” (Kurpjukastes atsauksme), kas šajā topā labi iederētos, bet piedāvāju jums citas jaukas grāmatas. Izvēlējos tādas, kuras pati esmu ar prieku lasījusi un kurās grāmatām ir liela loma. Visas, izņemot vienu, ir pieskaitāmas daiļliteratūrai.
Top 10 grāmatas par grāmatām un grāmatmīļiem
1. Markusa Zusaka “Grāmatu zagle” – par meiteni kara un nacistu plosītajā Vācijā, kura mīl lasīt un izmanto katru iespēju tikt pie jaunas grāmatas.
2. Karlosa Ruisa Safona “Vēja ēna” – romāns, kurā daudzu dzīves ir atkarīgas no grāmatām; galvenais varonis ir cieši saistīts ar retu grāmatu tirdzniecību un uzņēmies aizbildniecību par kādu noslēpumainu grāmatu.
3. Diānas Seterfīldas “Trīspadsmitais stāsts” – galvenā varones tēvam pieder grāmatu antikvariāts un kādu dienu viņa saņem vēstuli no populāras rakstnieces, kura vēlas izstāstīt savu dzīvesstāstu.
4. Dan Simmons “Drood” – par diviem draugiem: Vilkiju Kolinsu un Čārlzu Dikensu un Dikensa apsēstību ar noslēpumaino Drūdu.
5. Lūsijas Modas Montgomerijas “Zilā pils” – vēl viena galvenā varone, kurai patīk lasīt un grāmatas ilgu laiku ir viņas vienīgais mierinājums.
6. Jo Walton “Among Others” – galvenā varone ir kaislīga (galvenokārt fantastikas un fantāzijas) grāmatu lasītāja.
7. Žanīnas Buasāras “Ģimenes gara” sērija – ne tik daudz par grāmatām, kā par meiteni, kura vēlas kļūt par rakstnieci un pieraksta savas ģimenes ikdienu.
8. Will Schwalbe “The End of Your Life Book Club” – reāls atmiņu stāsts par dēlu un māti, kuri pavada daudz laika sarunās par grāmatām un gatavojas neizbēgamai viņas nāvei.
9. Josefa Škvorecka “CIlvēka dvēseles inženiera stāsts” – par čehu rakstnieku un koledžas profesoru trimdā Kanādā, daudz arī par čehu literatūru.
10. Roald Dahl “Matilda” – par mazu meitenīti, kura ir daudz gudrāka par pieaugušajiem un viņas vienīgais prieks ir grāmatas.
Aiz strīpas palika dažas grāmatas, kuras man tomēr gribas pieminēt:
11. Žoela Dikēra “Patiesība par Harija Kebēra lietu” – šoreiz izdomāts slavens rakstnieks kā galvenais varonis; rakstniekam neiet, viņu apsūdz slepkavībā.
12. Umberto Eko “Ķēniņienes Loanas mistiskā liesma” – grāmatu antikvariāta īpašnieks zaudē atmiņu, atgriežas bērnības mājās un pavada laiku rokoties pa vecām grāmatām, komiksiem, platēm, mēģinot atgūt savu dzīvi.
13. Reja Bredberija “Fahrenheit 451” – pasaule, kurā grāmatas tiek dedzinātas un ugunsdzēsējs, kurš nolemjas pretoties sistēmai.
14. Paula Makleina “Parīzes sieva” – par Hemingveju un viņa pirmo sievu
15. John Green “The Fault In Our Stars” – par diviem smagi slimiem jauniešiem; viena no sižeta līnijām ir sajūsma par kāda ekscentriska rakstnieka darbu un došanās viņu apciemot.
Labprāt uzzināšu jūsu iecienītākās grāmatas par grāmatām, grāmatu lasītājiem un izdomātiem (vai reāliem) rakstniekiem.
Marii grāmatplaukts 
Sarakstā labi iederētos Stīvena Kinga “Mizerija” un Gabrielas Zevinas “Grāmatnieks, kurš atrada dzīvi”.
PatīkPatīk
Neesmu lasījusi ne vienu, ne otru. Tev patika abas minētās grāmatas?
PatīkPatīk
“Mizerija” ļoti patika – tāds vairāk trilleris, ne šausmu romāns, bet tur ir stāstīts par rakstnieku, kurš radījis romānu sēriju, kuru kāda psihopāte un galvenā varoņa darbu fanāte gramatu sēriju iemīl tik ļoti, ka rakstnieku nolaupa no avārijas vietas, lai viņš rakstītu par Mizerijas atgriešanos.
“Gramatnieks, kurš atrada dzīvi” ir jauka grāmata – man nedaudz par romantisku, bet ļoti patīkama atslodzes lasāmviela ar neskaitāmām atsaucēm uz dažādiem literārajiem darbiem.
PatīkPatīk
Par Grāmatnieku lasīju labas atsauksmes pirms to izdeva latviski, bet tā arī nav sanācis izlasīt.
PatīkPatīk
Es šādā topā noteikti liktu Diānas Seterfīldas “Trīspadsmito stāstu”
PatīkPatīk
Jā, arī manā topā ir šis gotiskais romāns. Skaisti uzrakstīts, man ļoti patika.
PatīkPatīk
Rakstnieks ir galvenais varonis arī S. Veronēzi romānā ”Pagātnes spēks”. Un par lasīšanu un stāstu nepieciešamību cilvēka dzīvē ir viena forša non-fiction grāmata ”The Storytelling Animal” by Jonathan Gottschall.
PatīkPatīk
Tas non-fiction izklausās tieši kā grāmatmīļiem domāts 🙂
PatīkPatīk
Man vēl gribētos pievienot R.J. Ellory “A Quiet Belief in Angels”, kas man rakstības stilā atgādināja Zafona “Vēja ēnu” – kad teikumā nav neviena lieka vārda gluži kā perfektā horeogrāfijā nav nevienas liekas kustības. Vairāk stāsts par pieaugšanu pagājušā gs. 40-tajos gados, par dzīvi mazā kopienā, kur visi visus zina, visi par visiem runā, un tomēr – kurš ir atbildīgs par mazo meiteņu slepkavībām? Grāmata ir “es”formā, un autors pats kļūst par rakstnieku, un viņa stāstījums par viņa personiskajiem un apkārtējiem notikumiem ir ļoti, ļoti paņemošs.
PatīkPatīk
Paldies, Austra! Izklausās ļoti saistoši. Neesmu šo grāmatu nekur redzējusi, dzirdējusi, bet ja patrāpīsies, lasīšu.
PatīkPatīk
Es tam autoram uzklīdu pirms dažiem gadiem Bookdepository bodē, LV neesmu manījusi viņa darbus
PatīkPatīk
Ja skaitās arī grāmatas par rakstniekiem un grāmatu rakstīšanu, tad man topā noteikti būsu Ērvings ar savām “Garpa pasauli”, “Atraitni uz gadu” un “Last night in twisted river”.
Ja no bērnu grāmatām, tad bērnībā ļoti patika “Bezgalīgais stāsts”.
P.S. Tā kā nesen lasīju, tad varu teikt diezgan droši, ka “Matildi” tu gan esi aiz ausīm šajā topā ievilkusi 😛
PatīkPatīk
Neaiztiec “Matildi”!!! 111 Tāds žiperīgs meitēns, īsts brīnumbērns, kura četru gadu vecumā pati iet uz bibliotēku. Man patika 🙂
PatīkPatīk
“Prinstonas universitātes absolvēšanas priekšvakarā diviem studentiem gandrīz izdodas atklāt noslēpumus, ko glabā «Hypnerotomachia Poliphili» – renesanses laikmeta teksts, kas gadsimtiem ilgi licis velti lauzīt galvu neskaitāmiem zinātniekiem. Piecsimt gadu vecā «Hypnerotomachia Poliphili» ir kļuvusi slavena kā grāmata, kas iegūst hipnotisku varu pār katru, kas mēģina to pētīt.”
Tas tā- citāts iebarošanai no anotācijas. Runa ir par Iana Koldvela un Dastina Tomesona “Četru likumu” (Ian Caldwell, Dustin Thomason. The Rule of Four)
PatīkPatīk
Hmm, šķiet tāds labs kumosiņš. Nojaušu, ka esi lasījis?
PatīkPatīk
Jā, šis man ir plauktā. Teksta mīklas, mājieni, noslēpumi, atšifrēšana, apsēstība… + dzīve universitātes pilsētiņā, visādi pagrabi un slēgtās telpas, kas priekš studentiem nemaz nav slēgtas 🙂 Varbūt druscītiņ tā kaut kas no “da Vinči koda” sugas.
PatīkPatīk
Izklausās dikti kārdinoši 🙂
PatīkPatīk