Prometejs 2015. gads, 416 lpp.
Pastāv dažādi mīti un leģendas par valodu un vārdiem. Makss Berijs ir virtuozi izmantojis ideju par vārdu spēku, lai radītu aizraujošu psiholoģisko trilleri ar zinātniskās fantastikas un lingvistikas piedevu. Grāmatas anotācija izklausījās tik intriģējoša, ka “Leksikonu” gaidīju kā Ziemassvētkus. Nu labi, būsim godīgi, visas Prometeja izdotās grāmatas gaidu pat vairāk kā Ziemassvētkus, bet ne tur tā sāls.
“Leksikons” ir atjautīgi uzkonstruēts romāns, kurš sākas spraigi un īpaši nepalēnina gaitu līdz pat beigām. Dažās nodaļās galvenie varoņi ir atmiņu zaudējušais Vils un bijušais dzejnieks Eliots, citās topošā dzejniece Emīlija. Vēl ir fragmenti no interneta resursiem un fiktīviem ziņojumiem, kas tā vai citādi saistīti ar romānā notiekošo un mudina domāt, kā mediji un varas iestādes manipulē ar informāciju. Kāds bēg, kāds dzenas pakaļ un lasītājam pamazām pašam jāsalipina kopā puzles gabaliņi, lai saprastu, kas notiek un kāpēc notiek. O, tas ir lieliski! Vēl lieliskāka ir apjausma, ka viss nav gluži tā kā izskatās. Izsakos mīklaini, bet baidos atklāt pārāk daudz. Interesanti arī tas, ka Organizācijas dalībniekiem visiem tiek doti reālu rakstnieku un dzejnieku pseidonīmi. Vai autors ar to dod kādu papildus mājienu? Diemžēl neesmu lasījusi ne Eliotu, ne Jeitsu, ne Vulfu, un tāpēc šo mīklas slāni neatrisināju.
Manuprāt, romāns ļoti labi balansē uz realitātes (ar to es domāju mūsdienu pasauli) un zinātniskās fantastikas robežas, tāpēc varētu patikt arī tiem, kuri šī žanra darbus nelasa. Darbība risinās ne pārāk tālā nākotnē ASV un Austrālijā. Pasaulē, kur vārdi ir ieroči. Datu vākšana, segmentēšana un cilvēku profilu izziņa sasniegusi tādu līmeni, ka atliek vien precīzi noteikt indivīda segmentu, pateikt attiecīgos atslēgas vārdus un šis cilvēks darīs visu, ko vēlies. Izklausās fantastiski? Nemaz nē, ja to neuztver burtiski. Man tas izskatās pēc vienkārši krietni saasinātas mūsdienu mārketinga, socioloģijas, psiholoģijas un politisko manipulāciju pasaules. Palasiet kaut vai “Ieraduma spēku”. Ja klāt vēl piemet neirolingvistisko programmēšanu (ņemiet vērā, ka autora versija par šo tēmu ir izdomāta), tad paliek baisi, bet aizraujoši.
Autors nav radījis mīlamus varoņus, tomēr kādā brīdī sāku just līdzi gan Vilam, gan Eliotam un, jo īpaši, Emīlijai. Patīkami, ka šoreiz stiprā un drosmīgā varoņa lomā ir sieviete, kamēr Vils lielākoties uzvedas kā lupata. Jā, viņš mani tracināja, tomēr tā ir tikai mana problēma un tur ir viens dikti interesants psiholoģisks aspekts, kas atklājas grāmatas beigās.
Makss Berijs raksta īsi, koncentrēti, bez plašiem aprakstiem, tomēr kaut kā pamanās uzburt gandrīz taustāmu vidi. Vienīgais, kas man nepatika – pāris Holivudas bojeviku cienīgas ainas, kurās varoņi pļāpā tā vietā, lai rīkotos, un tas nebeidzas īpaši labi. Vēl man ir pāris jautājumu par beigu pavērsienu, bet varbūt kaut ko palaidu garām. Man vienkārši gribas zināt visu līdz pēdējam sīkumam, kas gadās, ja sižets mani nelaiž vaļā arī pēc grāmatas izlasīšanas.
“Leksikons” ir smalks brīdinājums nākotnei un liek aizdomāties, cik lielu varu ieliekam svešās rokās, bieži vien neapzināti sniedzot informāciju par sevi. Ja nu Facebook anketa, lai noskaidrotu, kurš “Game of Thrones” varonis tu esi, nemaz nav tik nevainīga? Šitā var iedzīvoties paranojā. Silti iesaku “Leksikonu” inteliģentu trilleru vai konspirācijas teoriju cienītājiem.
Vērtējums: 4,5/5
Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.
Marii grāmatplaukts 
Izklausās labi! Piestāvētu Snovdenam, par kuru šobrīd lasu 🙂
PatīkPatīk
Kā Snovdenam klājās? Par viņu ir grāmata?
PatīkPatīk
“The Snowden Files” – par pašu Edvardu tur daļēji, vairāk par visu to sāgu, kā tas iesākās un turpinājās. Tā kā grāmatu sarakstījis Guardian žurnālists, tad viņi cītīgi slavina sevi, savu varonību un ciešanas šajā procesā. Bet visumā diezgan labs notikumu kopsavilkums un interesantas detaļas par to, kā NSA un britu ekvivalents GCHQ valda pār internetu un špionē pa mūsu e-pastiem u.c. saziņu.
PatīkPatīk
Cik tam žurnālistam var ticēt? Es tagad esmu dikti aizdomīga pret info avotiem 🙂
PatīkPatīk
Tur jau nav tā īpaši, ko sameloties. Man vismaz nav ilūziju par to, ko attiecīgi dienesti par mums zina vai var uzzināt.
PatīkPatīk
Kaut ko var noklusēt, kaut ko sagrozīt, bet skaidrs, ka visa tā Snovdena brēka nav pa tukšo.
PatīkPatīk
Nu tādā ziņā jā. Izklausās ticami, bet, vai tas tā ir viscaur, zina tikai iesaistītās personas.
PatīkPatīk
Starp citu, ko Tu domā par uzskatu, ka fantastikas un fantāzijas literatūra nav nopietni ņemama un lasāma?
PatīkPatīk
Smiekli nāk. Tā runā tie, kurus fantāzija un fantastika kaut kāda iemesla dēļ neuzrunā, navsaprotama (normāli – katram savs nesaprotamais) vai pat biedē, bet pēcāk daži aiziet galējībās un bļaustās, ka tas ir sū, tikai tāpēc, ka kaut kas tur pašam nav pieņemams. FF žanrā ir brīnišķīgas grāmatas – gudras, aizraujošas, filozofiskas. Un ir arī virspusējas, dumjas un sū 😀 Un vispār jau – literatūras, mitoloģijas un tautas dzīvesziņas beisiks ir pasakas. Un kas ir pasakas, ja ne fantāzija? Tāpēc noliegt fantāziju ir nu IMHO diezgan dumji.
PatīkPatīk
Pilnīgi piekrītu 🙂 Visi taču bērnībā klausās vai lasa fantāziju, t.i., pasakas. Tikai izskatās, ka, cilvēkam pieaugot, šie pamati aizmirstas.
PatīkPatīk
Vai arī tik šausmīgi gribas izskatīties pieaugušam, ka jānoliedz viss, kas kaut vai attāli ar bērnību saistīts 🙂
PatīkPatīk
Tas ir skumji.
PatīkPatīk
Tiešām, izklausās labi. Un tomēr es vēl padomāšu vai lasīt. Nobijos no tā tava apzīmējuma – zinātniskā fantastika (nelasu).
PatīkPatīk
No tā nevajag baidīties. Šajā lauciņā romānu var ielikt tikai tāpēc, ka darbība notiek tuvā nākotnē un dažiem cilvēkiem ir īpašas iemācītas spējas. Arī tagad taču žurnālisti, politiķi, reklāmas ļaudis manipulē ar pareizi izraudzītiem vārdiem. Ja es zinātu tieši kāpēc nelasi fantastiku, tad varētu komentēt, vai šajā grāmatā tas ir vai nav.
Liriskai atkāpei – ja pirms 20. gadiem mums stāstītu par pašreizējām tehnoloģijām, mēs teiktu, ka tā ir zinātniskā fantastika 🙂 Fantastika ir ļoti plašs lauks un šis romāns ir no paša vieglākā gala. Man ir ļoti žēl, ka kādā brīdī kaut kādu iemeslu dēļ fantastika un fantāzija sākta uzskatīt par prastu, bezvērtīgu literatūru. Būtībā abi žanri atspoguļo mūsu reālo pasauli, mūsu labākās un sliktākās īpašības, aizspriedumus, bailes, varaskāri, sapņus, mītus, iespējas, pagātnes skumjas un nākotnes cerības. Modelē kā būtu, ja būtu. Visa mūsdienu nopietnā un “labā” literatūra ir izaugusi no fantāzijas. To vislabāk ir paskaidrojis Prečets.
PatīkPatīk
Ja godīgi, pat nezinu, kādēļ nelasu. Nesaista un viss. Gribēju mainīt viedokli izlasot ”Tumsas kreiso roku”, bet neuzrunāja. Man tas pašai šķiet dīvaini, jo fantāzija gan man patīk 🙂 Domāju, ja es saņemšos lasīt šo, tad tur būs nostrādājis vārda spēks. Jo vārdi tiešām ir ierocis.
Un kā gan kāds var noteikt, ka šis vai tas ir ”augstā” un ”labā” literatūra, bet tas – sēnalas? Kādam varbūt arī šobrīd topā esošais ”Belašs” ir augstas klases literatūra. Bet to, ka fantāzija tiek norakta, jo nav reāla, diemžēl esmu dzirdējusi no ļoti daudziem cilvēkiem. Un tādos brīžos arī man paliek skumīgi.
PatīkPatīk
Tumsas kreisā roka varbūt nebija tas labākais sākums. Ļoti, ļoti labs romāns, bet īpatnējs un jau no hard sci-fi gala. Labāk sākt ar ko mūsu realitātei tuvāku. Kaut vai tām pašām jauniešu distopijām. Varbūt Orvela “1984” arī varētu būt labs sākums.
Pārsvarā jau literatūrkritiķi ir tie, kuri iedala vērtīgajā un bezvērtīgajā. Arī rakstnieki paši vainīgi, radot zemas kvalitātes izklaidējošus romānus par šaudīšanos kosmosā (viens no ne-lasītāju stereotipiem ir tāds, ka fantastika ir tikai par to, vismaz ar to vienmēr esmu saskārusies sarunās) vai ko tamlīdzīgu. Tajā pašā laikā tiek radīti tik daudzi kvalitatīvi un augstvērtīgi romāni, kas krietni interesantākā veidā un mazliet no cita skatu punkta skar tos pašus jautājumus, kas bieži vien parādās tā sauktajā “augstajā” (bet garlaicīgajā) literatūrā. Varbūt cilvēkiem nav iztēles, varbūt viņi baidās pazaudēt saikni ar savu pelēko dzīvi. Nezinu.
PatīkPatīk
Lūk, labs Signes (žurnāliste Austrālijā, raksta par zinātni, skeptiķe) viedoklis kāpēc viņai patīk fantastika un kāpēc fantastiku ir vērts lasīt http://www.signecane.com/2014/09/18/three-reasons-to-love-sci-fi-day-33/
PatīkPatīk
Jau pirms tam ļoti gribēju šo izlasīt, pēc Tavas atsauksmes gribu vēl vairāk 🙂 Tas balanss starp fantastisko un reālo izklausās dikti labi. Ja vēl tajā visā iemaisīts vārda spēks – vispār konfekte.
Pilnīgi piekrītu liriskajai atkāpei, par to, ka fantāzija un fantastika nepelnīti tiek asociētas ar kaut ko niecīgāku kā ”augstā,” literatūra. Visas tās pašas problēmas tāpat tiek iepakotas arī šajos žanros, tikai pats ietinamais papīrītis aizraujas ar neparastāku domu lidojumu un plivinās pāri ierastās pasaules robežām.
PatīkPublicējis 1 person
Man pat liekas, ka fantāzijas un fantastikas žanros drosmīgāk un vairāk runā par to, ko tagadnē izvairāmies neredzēt.
PatīkPatīk
Izklausās interesanti un intriģējoši 🙂 Būs jāmēģina bibliotēkā nozvejot.
Sasmaidījos par to piezīmi par facebook testiņiem 🙂
PatīkPatīk
Un ja nu tiešām visiem tiem joku testiem ir mērķis vākt datus? Jauna konspirācijas teorija rokā 😀
PatīkPatīk