Marii lasa #6

Vesels mēnesis 07.09. – 05.10.2015. un veselas 9 grāmatas (es mazliet saputrojos ar skaitu, hahaha).

Grāmatas, kurām jau ir rakstiskas atsauksmes: Čaklā, Vācieša un Ziedoņa dzeja, Kalpones stāsts, The Martian, Zem mākslīgām zvaigznēm.

17 thoughts on “Marii lasa #6

  1. Deviņas grāmatas diezgan nopietns rezultāts. Man kaut kā dzejas krājumi nevelk, no tiem, kas nav skolā obligāti jālasa, esmu lasījis tikai Raiņa kopotajos rakstos atrodamos (padsmit gadus atpakaļ).

    Tu arī marsietī vīpsnāji par vēja spēka pārspīlējumu?🙂

    Kalpones stāsts mani arī dikti paķēra, no vienas puses labi, ka izlasīju. No otras puses par vienu grāmatu noīsināju, savu izcilo bet vēl nelasīto grāmatu plauktu.

    Dreižei vēl ir jāpaaugas, bet potenciāls ir, gan jau pēc gadiem desmit būs arī pavisam labi darbi.

    PS. Dikti smuka kleita.

    Like

  2. ir skaļi teikts, ka es nespēju lasīt hard sci-fi, tomēr viena cilvēka stāstā par Robinsonu Kruzo/ Makgaiveru uz Marsa man tiešām pietrūka substances un jebkādas sižeta intrigas.

    Par Makabri – tajā tukšumā, kurā tev pazuda vārds, man prasās likt bērnišķīga/naiva, kas nav slikti, un pareizajai auditorijai tas acīmredzami netraucē.

    Pievienojos par kleitu, tā bija pirmā doma, ieslēdzot video – kāda jauka kleita🙂

    Like

    • No Tava iepriekšējā komentāra sapratu, ka tieši tehniskās detaļas Tevi atgrūda. Attiecinu to tikai uz konkrēto grāmatu, atvaino, ja ne tā sapratu. Tavs komentārs man vienkārši lika saprast, ka ne visiem scifi cienītājiem Marsietis būs lasāms.
      Jā, bērnišķīga/naiva derēs, paldies. Negribas jau aizvainot autori, jo viņa cenšas un ticu, ka pamazām aug un vēl augs meistarība.

      Like

  3. Cik atceros, tad Pļaukas sākumdaļa pārsvarā sastāvēja no galvenās varones garderobes aprakstiem un banāla stāsta, kā piedabūt vīrieti, lai tak viņu apprec. Pēc tam varbūt arī ir kaut kas jēdzīgs, bet tik tālu netiku, jo bija garlaicīgi un diezgan grafomāniski uzrakstīts.
    Ja Atkinsone līdz šim nav lasīta, tad Dzīve pēc dzīves varbūt nav piemērotākais darbs, ar kuru viņu sākt iepazīt. Šī ir ļoti Atkinsoniska grāmata. Ne visiem viņa patiks.🙂

    Like

    • Pļaukas otrā daļa esot smagāka, laikam par Sibīriju. Nezinu tikai, vai tik tālu tikšu un vai maz gribu tikt.
      No Atkinsones pasen lasīju Lietu vēsturi. Neko neatceros, tikai zinu, ka patika🙂

      Like

      • Nea- vot akurāt par Sibīriju Pļaukā nekā nav. Ir čekas cietums līdz aizvešanai un tad dzīve Latvijā pēc atgriešanās. Atceros, ka toreiz par avīzes publikāciju bija sazvērestības teorija, ka par Sibīriju nav ļāvuši drukāt, bet patiesībā tas stāsts tur nekad nav bijis iecerēts.

        Like

  4. Pļauka… nu, nezinu, kā liktos tagad. Šobrīd plaukts, kur tā stāv, vēl ir dikti tālu, bet gan jau aizlasīšos. Toreiz, kad tā parādījās pirmoreiz, tas bija kaut kas tāds- uh! Sāka publicēt avīzē, ja pareizi atceros, tad “Cīņā”, to biš “Neatkarīgajā”, bet varbūt arī “Padomju Jaunatnē”. Tad nu avīzes slejas tika izgrieztas un pārlasīšanai kaudzē krātas. Sākumā varbūt var likties, ka tas tikai tāds kārtējais ‘love story’, un pa daļai jau ir arī, bet nu- palasiet vien tālāk. Katrā ziņā ‘pļauka’ ir pavisam kāds cits tēls (vai varbūt jāsaka- notikums?) nekā sākumā varētu šķist.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s