Prometejs 2015. gads, 448 lpp. The Magicians #1
Tūlīt, tūlīt grāmatnīcu plauktos nonāks Leva Grosmana savdabīgās un aizraujošās fantāzijas triloģijas “Burvji” pirmā daļa ar tādu pašu nosaukumu. Man bija tas gods un iespēja grāmatu izlasīt vēl pirms tās izdošanas, un droši varu teikt, ka šis ir gards kumosiņš fantāzijas literatūras cienītājiem. Fantastiski laba fantāzija, fantastiski labs stāsts, kas nes sevī krietni vairāk kā sākumā izskatās.
Nepietiek kļūt par burvi, vēl ir jāpieaug – tādu mācību gūst “Burvju” galvenais varonis Kventins Koldvoters, kurš tiek uzaicināts kārtot iestājeksāmenus Breikbilas maģijas koledžā. Kventins ir nelaimīgs, nogarlaikojies, ar dzīvi neapmierināts jaunietis, kurš sajūsminās par Kristofera Plovera bērnu grāmatu fantāzijas zemi Filoriju. Lieki teikt, ka Kventinam nonākšana Breikbilā ir kā nonākšana Filorijā, viņš beidzot uz brīdi ir laimīgs, apgūst burvestības un iegūst jaunus draugus. Bet ko pēc tam? Ko darīt pēc Breikbilas pabeigšanas? Autors lielu grāmatas daļu liek meklēt atbildi uz šo jautājumu.
Zinu, ka “Burvji” tiek salīdzināti ar Hariju Poteru un Nārnijas hronikām, bet neapdaliet sevi tā. Nevajag katru burvju skolu salīdzināt ar Hogvartu un katru paralēlo pasaku zemi ar Nārniju. Ir līdzīgi elementi, bet Grosmans tos izmanto pa savam – varētu teikt, ka krietni reālāk un nežēlīgāk. Breikbilā nepietiek būt apdāvinātam, ir ļoti smagi un daudz jāmācās. Grosmana izveidotās pasaules maģija ir reāla un nepastāvīga, atkarīga no tūkstoš dažādiem faktoriem, apstākļiem un izņēmumiem. Cik smagi mācījušies, tik smagi jaunieši izklaidējas. Alkohols, sekss, narkotikas – gandrīz tipiska Ņujorkas jauniešu dzīve. Šajā vietā man gribas uzteikt Vili Kasimu par dzīvīgu tulkojumu, bez mēģinājumiem mīkstināt tos dažus potenciāli rupjos vārdus, kas pavīd tekstā.
Pirms lasīšanas mazliet baiļojos, vai man patiks galvenais varonis, jo reiz lasīju, ka viņš ir viens pretīgs un tracinošs džeks. Kādas muļķības! Kventins ir normāls jaunietis, kurš iedomājas sevi esam krutāku, gudrāku un labāku nekā īstenībā. Autors nepārspīlē viņa rakstura īpašības, tāpēc Kventina rīcība ir saprotama, nevis kaitinoša. Man Kventins patika, tāpat kā patika pārējie varoņi – klusā Alise, švītīgais Eliots, lecīgā Džanete un viltīgais Džošs. Kopā viņi veido ļoti interesantu grupu, kas man atgādināja zelta jaunatni, kas pati nesaprot, ko ar sevi iesākt.
Īstam burvim nav ļoti skaidri novilktas robežas starp lietām, kas ir viņa prātā, un lietām ārpus tā. Ko jūs vēlēsieties, tas piepildīsies. Ja ko ienīdīsiet, varēsiet to iznīcināt. Šajā ziņā meistarīgs burvis neko daudz neatšķiras no bērna vai ārprātīgā.
Manuprāt, Levs Grosmans ir ļoti gudrs autors, kurš nebaidās rakstīt tā kā pats grib. Savijot kopā reālo un pasaku pasauli, viņš ir radījis stāstu par mūsu ilgām pēc sapņu piepildījuma un izmisumu par dzīves garlaicīgo realitāti. Tāpat šis ir stāsts par pieaugšanu, gļēvumu un drosmi. Šis ir arī stāsts par nespēju samierināties ar pieaugušo pasauli. Ko jūs darītu, ja saņemtu uzaicinājumu uz burvju skolu? Kā rīkotos, ja jums būtu iespēja nonākt izsapņotā pasaulē? Vieni teiktu, ka tas ir bērnišķīgi, citi steigtu kravāt somas.
No janvāra “Burvji” būs skatāmi seriāla veidā un, ja nesabojās materiālu, tad tas būs viens ellīgi labs seriāls. To pieminu tāpēc, ka lasot man bija sajūta, ka skatos filmu. Nē, ne tā. Nevis skatos, bet esmu iekšā filmā, esmu viena no burvju koledžas studentiem. Kamēr notika mācības, viss pa lielam bija mierīgi, bet beigu daļa ir pārsteidzoša un skarba, pilnīgs pretstats sākuma idillei. Par to piektā zvaigzne. Pabeidzot grāmatu, man bija žēl, ka esmu to izlasījusi. Es gribu, kaut varētu to lasīt pirmo reizi vēlreiz.
Vērtējums: 5/5
Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.
Marii grāmatplaukts 
Kasimam neviens nav izsvītrojis vārdu “lietas”! Un vēl divreiz vienā teikumā! OMG!
Par šito grāmatu es kādreiz domāju, bet, lasot atsauksmes par turpinājumiem, vēlme kaut kā noplaka.
PatīkPatīk
Kas vainas “lietām”?
Man paskaidroja, ka “Burvji” sākumā autors sarakstījis bez domas par turpinājumu. Pārējām daļām atsauksmes neesmu lasījusi, bet arī “Burvjiem” tās nav viennozīmīgas. Daļa ir nezko meklējusi un gaidījusi un tad apvainojusies, ka autors uzrakstījis kaut ko citu. Otra daļa ir tikpat sajūsmināta kā es.
PatīkPatīk
Tas šeit nav īsti literāri pareizi vārds, jo galvā “lietu” nav (un runāt par “lietām” tādā, vispārīgā nozīmē vispār neskaitās labais stils) + kāda vārda atkārtošana vienā teikumā/rindkopā bez ļoti lielas vajadzības arī ir drusku tabu. Pieņemu, ka runa iet par to 😉
Un “Burvji” man šķiet tīri labi lasāma arī bez turpinājumiem – bet tad laikam vajadzētu apstāties pirms pēdējās daļas… vai varbūt to uzskatīt par Kventina sapni.
PatīkPublicējis 1 person
Exactamente. Nezinu ne oriģinālu, ne kontekstu, bet, iedomājoties sevi redaktores lomā, es piedāvātu pirmās “lietas” mainīt uz “to”. Un tad izsvītrot, piemēram, pēdējo “to”.
PatīkPatīk
Tikko sāku domāt, ka ar attiecīgu izglītību, vienkārši lasīt kļūst krietni grūtāk 🙂 Kamēr ar Lasītāju nesākāt spriest par “lietām”, man viss tajā tekstā šķita normāli – nu tā, kā cilvēki ikdienā mēdz runāt.
PatīkPatīk
haha, es šeit patiesībā diezgan ilgi domāju par tām “lietām” (par atkārtošanos mazāk, ritms jāatstāj), bet attaisnoju ar to, ka naratora balss ir ļoti sadzīviska.
PatīkPatīk
“…lasīt pirmo reizi vēlreiz”- ak dies’, cik pazīstama sajūta! Man tā bija ar Laika ceļotāja sievu. Nujā- otrā lasīšana vairs tik žilbinoša neizvērsās, tāpēc atliek turpināt nožēlot, ka lasīt pirmoreiz divas reizes nav iespējams 🙂
Jāpiefiksē, kad parādīsies bibliotēkā, un jācer, ka kāds nenospers no jaunumu plaukta, kā tas viņiem gadījies ar Ēnu vīru (vai tas nozīmētu, ka arī tas ir ko vērts?).
PatīkPatīk
Kādam noteikti Ēnu vīrs ir vērtīgs, ja jau paņēma 🙂
PatīkPatīk
Burvji sanāca tūlīt pēc Sarkanās sacelšanās, tādēļ nemitīgi iztēlojos Kventinu ar Derova pirkstiem. Nu, viņam tie būtu noderējuši.
Nepalika gluži skaidrs, ar ko tie burvji tur nodarbojas principā. Nu labi- daži strādā skolās, bet ko dara pārējie, izņemot, ka pāris sliņķiem tiek nodrošināta kamuflāža? Ne ta īsti paralēlā pasaule kā Poterā, ne ta iepludināšanās reālajā vidē kā misterā Norelā vai Šokolādes krūzē.
Otrs neizstrādātais motīvs šķita tas veltenis, ak nē,- velters. Pirmkārt jau tīri redaktoriski būtu derējis izravēt atkārtotu laukuma aprakstu praktiski vienādiem vārdiem. Ja jau Kventins to vienreiz bija atradis un nopētījis, tad otrajā reizē būtu pieticis ar vienkāršu – Ā, es te reiz atnācu, bet neko nesapratu- kas tas ir? Un tad kāds varētu īsi un saprotami izskaidrot spēles noteikumus, kas arī joprojām ir tumša bilde. Ja nu vienīgi tā ir aste, kas sasiesies kādā no turpinājumiem. Visas pārējās daudz maz sasējās.
Vai Plovers ar savām Filorijas grāmatām ir izdomājums vai realitāte- kurš zina? Citādi- gribi vai negribi- nu stipri jau atgādina Nārniju. Tā kā tie bērni tur arī ieleca vairākas reizes dažādos laikos, tad kāds tur brīnums, ka starplaikos ielekuši arī citi?
Ja tu kaut kur jūties neiederīgs, nešaubies- tā būs visur.
PatīkPatīk
Man šķiet, ka Grosmans spēlējas ar mūsu galvās sēdošo Nārnijas un Harija Potera idilli. Pieļauju, ka turpmākajās daļās varētu būt atbildes uz Taviem jautājumiem.
Atbildot uz jautājumu vai Plovers ar Filorijas grāmatām ir realitāte, jāsaka, ka nē. Tas ir izdomāts autors un izdomātas grāmatas: http://www.huffingtonpost.com/2014/10/23/fictional-books-within-bo_n_6024472.html
Tev varētu interesēt, kādus mājienus un atsauces uz citiem literārajiem darbiem autors ir saslēpis tekstā: http://www.tor.com/2011/08/11/a-brief-guide-to-the-hidden-allusions-in-the-magicians/
PatīkPatīk
Īstenībā nav jau slikti, ja viens autors iebrauc otra autora izdomātā pasaulē- ja jau tāda vienreiz ir izdomāta, tad kāpēc laist labu mantu zudībā? Jautājums tikai- kur te sāk sadurties autortiesības? Teiksim, Luisam būtu pamats apvainoties, jo no Burvjiem varētu secināt, ka viņš savu Nārniju nospēris Ploveram bez atvainošanās 🙂
Un ja autors sāk atzīties savos “aizņēmumos”, tad- kā redzams komentāros pie tor.com, lasītāji sameklē vēl kaudzi citu paralēļu, par kurām autors, iespējams, nemaz nav nojautis, ka tās jau kaut kur ir.
Drusku sauc atmiņā strīdiņu par autortiesībām- kam pieder vārdi “tu mana vienīgā” tajā Līvu dziesmā 🙂
PatīkPatīk
Plovers ir izdomāts. Te varētu turpināt diskusiju ar to, ka ir visu mūžu jādzīvo kā ērtībām vientuļā kalnu būdā bez jebkādas komunikācijas ar ārpasauli, lai neiespaidotos no citu idejām.
PatīkPatīk
Tāpēc jau jautājums- kāpēc Grosmanam vajadzēja izdomāt Ploveru, kuram pierakstīt praktiski 1:1 Luisa Nārniju, ja ir pats Luiss ir dabonams kā dzīvs? A citādi- lai tak ietekmējas, tikai ar gaumi un mēru. Būtu pat interesanti, ja viena autora varoņi ieviesotos cita autora pasaulē. Nu labi- sporta sacensības starp Cūkkārpu un Breikbilu diez vai izdotos, jo kalambols pārlieku atšķiras no veltera, bet Šokolādes krūzē man tik tiešām būtu gribējies sastapt Norelu un Streindžu. Un varbūt Bada spēļu apgabalu izlase varētu piedalīties Zelta jaunatnes cīniņos uz Marsa?
PatīkPatīk