Bloga jubilejas mēneša pēdējā dienā steidzu jūs iepriecināt ar otru konkursu. Šoreiz piedāvāju vienam laimīgajam vai laimīgajai tikt pie Keitas Atkinsones romāna “Dzīve pēc dzīves”. Viss, kas jums jādara – zem šī raksta komentārā sniedziet atbildi uz jautājumu:
Ja jums tiktu dota iespēja nodzīvot dzīvi vēlreiz, vai jūs to darītu? (Kāpēc jā, vai kāpēc nē?)
Daži noteikumi:
- Lūdzu, norādiet savu e-pasta adresi vai citu saziņas veidu, lai veiksmes gadījumā varu ar jums sazināties. Ja to nevarēšu izdarīt, izvēlēšos citu uzvarētāju.
- Grāmatas izsūtīšu pa pastu un tikai Latvijas teritorijā.
- Balva – praktiski jauna, tikai caur manām saudzīgajām rokām izgājusi Keitas Atkinsones “Dzīve pēc dzīves” 1 eksemplārā.
- Atbildes gaidu līdz 5. decembra pusnaktij. Vienu laimīgo nejaušā izlozē paziņošu 6. vai 7. decembrī video ziņā.
Keitas Atkinsones “Dzīve pēc dzīves” viennozīmīgi ir viena no labākajām šogad latviski izdotajām grāmatām. Inteliģents, uzmanīgs, dziļš un ļoti prasmīgs vēstījums par kādu dzīvi un veselu laikmetu. Caur galvenās varones Ursulas dzīvi tiek pastāstīts par daudziem citiem likteņiem 20. gadsimtā. Atkinsone ir ļoti, ļoti meistarīga stāstītāja. Romāns ir sarakstīts skaistā literārā valodā un viegli lasāms, kam savs nopelns ir arī burvīgajam Silvijas Brices tulkojumam.
Marii grāmatplaukts 
Esmu pārliecināta, ka mēs visi jau dzīvojam savu nez kuro neskaitāmo dzīvi. To pašu dzīvi, kas man ir šobrīd, arī vēlreiz par jaunu sākt nevēlētos. Kāpēc gan? Viss, kas ar mani noticis, ir izveidojis mani par tieši tādu personību, kāda šobrīd esmu. Bet raugoties, manā dzīves filozofijā: Katra iepriekšējā pieredze mums devusi savu zināšanu apjomu, bailes, piesardzību, spēju kaut ko mīlēt vai ienīst, azartiskumu vai tā trūkumus. Šajā dzīvē mēs izpērkam kādus vecus, iepriekšējās dzīvēs pieļautus ļaunos darbus vai baudām labā augļus. Mūsu miesa ir laicīga, bet dvēsele ir bezgalīga – daudziem tās ir ļoti vecas, bet dažiem vēl gluži jaunas. Atliek vien fantazēt, kur rodas jaunās dvēseles, kuras tikai vēl uzsāk savu ceļu.
PatīkPatīk
Nē – es ticu, gan tam, ka viss, kas katram ir dots, ir dots ar nolūku, gan “tauriņa efektam”. Nu kā šajā komiksā: http://www.jesussite.com/take-up-your-cross/ (oi, necenšos sludināt kaut ko, tikai to komiksu paksti 🙂 ). Es neticu, ka ja es kaut ko mainītu, nekas cits nemainītos – un galā noteikti viss būtu daudz nelāgāk.
PatīkPatīk
Es to nedarītu! Jo dzīves lielākā vērtība, burvība un dārgums ir tās neatkārtojamība.
PatīkPatīk
Ja būtu iespēja kaut ko atcerēties par šo dzīvi, tad jā. Tad es zinātu, kuras muļķības bija tā vērtas, lai vēlreiz tās izbaudītu. 😀 Ja nopietni, nedomāju, ka atkārtotā dzīve būtu identiska, dzīvē ir tik daudz nejaušību, izvēļu un tauriņa efektu. Būtu jautri. 🙂
PatīkPatīk
Es labprāt nodzīvotu vairāk kā vienu dzīvi, bet es noteikti nevēlētos atkārtot to, kuru dzīvoju šobrīd. Ne jau tādēl, ka man nepatiktu, esmu vairāk kā sajūsmā kā ritinās manas dīves kamolītis, bet gan tādēl, ka ir taču tik daudz lietas, ko es vēlētos izdarīt, paveikt, piedzīvot un tam noderīgas tieši kā būtu vēl kādas dzīves!
PatīkPatīk
Izjūtu šaubas. Par to, vai patiesi vajadzētu vēlreiz iet cauri identiskai pieredzei. Ja apzinātos, ka varētu būtiskajās lietās rīkoties apdomīgāk vai arī spētu patiesi būtiskajās lietās darīt labāk, tad jā, ne tikai sevis dēļ, arī tuvo cilvēku dēļ. Ja tas būtu maz ticams, tad, visdrīzākais nē. Jo šī dzīve ir vērtīga pašlaik. Un vienlaikus tajā ir sāpes. Un vēl ir vērtība tajā, vai dažbrīd, kad iespējams, mācamies (būt labestīgāki). Un mācīties noder arī sākot ar šodienu, sākot ar ģimeni, sākot ar jau esošo darba vietu nevis kādu citu iespējamo realitāti.
PatīkPatīk
Šo pašu vēlreiz nē. Man parasti ātri apnīk, ka lietas atkārtojas/jāatkārto. Un īsti nevaru iedomāties kādu lielāku lēmumu, kuru būtu nožēlojusi.
Vispār jā. Varētu būt interesanti dzīvot citu dzīvi, atceroties šo.
PatīkPatīk
Man no sākuma šī dzīve jānodzīvo un tikai tad var spriest par to, vai vēlreiz ko līdzīgu gribētu. Ja tagad es vēl gribētu, varbūt vairāk laika veltītu citām lietām un neizniekotu laiku tik daudz kā tas notiek tagad. Vēl viens svarīgs arguments ir tas, ka vienas dzīves laikā nevar visu paspēt izdarīt. Ja tā būtu tā pati dzīve, identiska šai, tad gan es negribētu, būtu pārāk neinteresanti. Man patīk tas, ka dzīve mums ir dota tikai viena, tāpēc mēs nevaram iepriekšējo pamest un sākt jaunu, ja kaut kas nav izdevies, mums ir jālabo savas kļūdas un jādzīvo tālāk.
PatīkPatīk
Jā, protams. Kuŗš gan negribētu dzīvot 2x ilgāk?
PatīkPatīk
Filosofēšanas vērts jautājums. 🙂 Es teikšu Jā, jo domāju, ka tā noteikti izvērstos pavisam citādāka nekā mana pašreizējā dzīve (ne tāpēc, ka šai būtu kāda vaina vai gruzdoša nožēla), viens atšķirīgs solis vai lēmums novestu pie pavisam cita scenārija. Visfeinākā būtu iespēja salīdzināt.
Bet patiesībā mēs jau izdzīvojam vairākas dzīves šajā pasaulē. Tikai informācija par iepriekšējām un nākošajām nav pieejama.
PatīkPatīk
Nē. Bet es ticu nemirstīgai dvēselei un mūžīgai dzīvei 🙂
PatīkPatīk
Ja tiktu dota tāda iespēja, piekristu ar nosacījumu, ka nezaudēju pirms tam iegūtās zināšanas, atmiņas un pieredzi, citādāk atteiktos 🙂
arnis_krists_veveris@inbox.lv
PatīkPatīk
It kā jau jā, jo būtu iespēja labot iepriekšējā dzīvē pieļautās kļūdas, bet drīzāk jau, ka nē.
Diez vai gribētu iegūt iespēju dzīvot atkārtoti, upurējot to, kas piedzīvots līdz šim – par spīti visām kļūdām, nelaimēm un laimēm, kas bijušas. Dzīvojot otrreiz, laikam visvairāk būtu bail no tā, ka dažādu likumsakarību dēļ manā dzīvē varētu neienākt cilvēki, kas tajā ir pašlaik, tāpēc ir labi, kā ir. 🙂
PatīkPatīk
Mīļā Marii, jautājums mani riktīgi “paķēra”. Pirmā ātrā atbilde ir nē – jo daudz kas (vismaz pašreiz) ir pārāk sāpīgs, lai labprātīgi piekristu tam vēlreiz. Domai, ka atkārtojums būs ļoti identisks un varēs rīkoties pareizāk, īsti neticu. Vismaz šobrīd.
Ticu dvēseles pārdzimšanai. Ceru, ka nākamā reize būs vieglāka. Tāda doma šad tad palīdz:)
PatīkPatīk
Domāju, ka mana otrreizējā dzīve pieļautu tās pašas kļūdas, izdzīvotu tos pašus notikumus,bēdas un priekus, tieši tāpēc, diezin vai gribētos dzīvot atkārtojumā. Taču ar noteikumu, ka arī mana apziņa atkārtojas…
PatīkPatīk
Varētu… bet, pač!… lai sāktu dzīvot no jauna vispirms tak būs jānomirst! Nedomāju, ka tas būs kaut kas tāds, ko man gribētos atkārtot atkal un atkal. Kaut gan… nu, kad pirmoreiz nomiršu, tad paskatīšos- varbūt arī nebūs tik traki. Tas apmēram kā tām divām večiņām: – Saki, mās, ko tu darītu, ja te garām skrietu vilks un tevi apēstu? – Ko ta’ nu darītu- jādzīvo vien būtu!
PatīkPatīk
Iespēja nodzīvot dzīvi vēlreiz?
Dzīvojot tagadnes mirkļī es pieļauju, ka droši vien noraidītu šādu iespēju. Domājot par šādu jautājumu mēs bieži vien atsaucamies tieši uz pagātni un pagājušo un pagājušajā ir gan labais, gan sliktas, tādēļ ir labi, kas ir bijis, bet vēl labāks ir tas, kas ir tagad. Baudam!
elza jeb superpienene@inbox.lv
PatīkPatīk
Iespēja nodzīvot dzīvi vēlreiz?
Pagātne nes sevī gan slikto, gan labo. Bet, ja nebūtu slikto atmiņu, kļūdu, nebūtu arī to labo.
Es pesonīgi negribētu izmantot šādu iespēju. Tagadne nav viegla, bet tā ir diezgan unikāla un unikalitāti tai piešķir tieši tas, ka mēs nevaram to atkārtot.
elza
PatīkPatīk
Kāpēc ne? Man patīk dzīvot.
Bieži esmu aizdomājusies par kādu paralēlu dzīvi vai arī tādu dzīvi, kurā es būtu pieņēmusi pilnīgi citus lēmumus atsevišķos dzīves posmos.
Būtu ļoti intriģējoši uzzināt, kā man tad ietu.
Tāpēc, jā, es izmantotu iespēju.
PatīkPatīk
Noteikti nē. Tad jau tā vairs nebūtu dzīve. Dzīve ir lielais nezināmais, skaista nejaušība,
neizbēgamība bez garantijām un melnrakstiem…
PatīkPatīk
Atkārtojumu 1:1 negribētu, jo nebūtu interesanti, būtu pazudusi dzīves neatkārtojamība. Bet citas dzīves droši vien mēs jau tagad dzīvojam, tikai pašiem nav ne jausmas par savu iepriekšējo pieredzi.
PatīkPatīk
Ja mirklis izdzīvots,tad lai arī paliek pagātnē,nav lemts būt atkārtotam. Tāpēc nē,neko no visa piedzīvotā atkārtot vairs nevēlētos. Turklāt esmu pietiekami pozitīvs cilvēks,lai vienmēr priecātos un teiktu,ka šobrīd ir mans dzīves labākais posms 🙂 !
PatīkPatīk
atkārtoti piedzīvot apzinātu dzīvošanu negribētu. iespējams otrreiz dzīvota dzīve būtu pilna ar muļķīgām izvēlēm. no sērijas – kā būtu, ja es būtu darījusi citādāk. pirmās izvēles, manuprāt, ir tās visīstākās. gan mērot kleitu veikalā, gan dzīvojot to vienu vienīgo dzīvi.
PatīkPatīk
Varbūt vienīgi tàpèc, lai visus forśos mirkļus izdzīvotu vêlreiz. Bet tà lai kaut ko mainītu vai labotu- noteikti nè.
PatīkPatīk
Noteikti gribētu vēlreiz lai varētu izdzīvot savādāk, kaut ko uzlabot no tagadējās dzīves un kaut ko pavisam izņemtu ārā
PatīkPatīk
Paldies, Evija. Diemžēl Tava atbilde nāk mazliet par vēlu. Atbildes pieņēmu līdz 5. dec. pusnaktij. Lai veicas citreiz!
PatīkPatīk