Zvaigzne ABC 2015. gads, 368 lpp.
Nezinu, vai katrai grāmatu lasītājai (puiši šo atsauksmi var droši izlaist) dzīvē pienāk brīdis, kad gribas palasīt ko saldu un romantisku, ja ikdienā to nedara, bet ar mani tā notika. Zinot, ka nespēšu paciest pavisam cukurotu stāstu, mana izvēle krita uz Lizas Fenvikas “Namu Kornvolā”. Veca māja, Kornvola, noslēpumi – skaidrs, ka jālasa.
Stāsts tiešām nav cukursalds, jo grāmatas lielāko daļu māksliniece Medija auklējas ar savām skumjām un pašpārmetumiem par vīra nāvi, un spuraino pameitu Hannu. Protams, parādās arī mīlas intereses, kam traucē dažādi apstākļi. Medija un Hanna pamazām sakopj mantojumā saņemto Trevenenu, sapazīstas un sadraudzējas ar vietējiem iedzīvotājiem un noslēdz pāris rēķinus ar pagātni. Vienkāršs sižets, emocionālā ziņā mazliet haotisks, bet tas netraucē atslābināties pēc grūtas darba dienas. Tas man šajā romānā patika – nevajadzēja satraukties un pārdzīvot, varēju lasot atpūsties.
Uzmanību, rindkopa var saturēt maitekļus! Anotācijā ir mājiens uz pagātnes noslēpumiem un ļoti uz tiem cerēju. Diemžēl ir jābūt tikpat neapķērīgai kā Medija, lai jau pie pirmā mājiena nesaprastu, kas ir kas. Kā var pusi sižeta lauzīt galvu, kādā sakarā viņa no Dafnes mantojumā dabūjusi Kornvolas namu?! Vēl jautrāk ir, kad tiek līdz intīmajām attiecībām. Kāpēc divi cilvēki tuvu 40 gadiem neiedomājas, ka vajadzētu izsargāties? Jaunībā tāda naivitāte šķiet vieglāk sagremojama, bet te divi nobrieduši, saprātīgi cilvēki. Nu labi, nav ko cepties. Skaidrs, ka šos notikumus autorei vajadzēja sižeta dramatizēšanai. Tāpat skaidrs, ka dāmu romānu sižetos nevajag pārāk iedziļināties sava sirdsmiera labad. Atslēdzam smadzenes un vienkārši izklaidējamies.
Galveno sieviešu tēli brīžiem nogurdināja. Medija vispār bija jauka, “no laivas izmesta” sieviete, bet Hanna gan pārsvarā uzvedās kā nepateicīga kuce. Skaidrs, ka pusaudze aiz sava riebīguma slēpa bailes un nedrošību, bet reizēm viņas uzvedība tracināja. Tomēr jauki, ka autore liek Hannai augt un mainīties. Kornvolas varēja būt vairāk, jo tā ir tik skaista pussala ar bagātu vēsturi.
Neesmu īstā romantisko romānu lasītāja, šo žanru apzināti lasu reti un nav īsti ar ko salīdzināt, bet kopumā jauki izklaidējos. Man patika kopējā romāna pozitīvā gaisotne un vietām pavīdošais humors. Īstajai auditorijai patiks.
Vērtējums: 3/5
Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.
Marii grāmatplaukts 
Es savukārt pirmo reizi uzzināju, ka pastāv vārds “naivitāte”.. Laikam vajadzēja tomēr mācīties filoloģiju.
PatīkPatīk
Pēc Tava komentāra metos meklēt, vai tik šo vārdu neesmu izdomājusi 😀 Tomēr nē, tiešām ir.
PatīkPatīk
Šo grāmatu pamanīju pie Zvaigznes ABC jaunumiem, bet pēc Šarlotes Linkas “Māsu nams” vairs uz šādām vecu māju – dzimtas sāgām nevelk tā iemesla dēļ, ka Māsu namu reti kurš līdzīgas tēmas romāns varētu pārspēt. Ja kādreiz vēl uznāk vēlme palasīt kādu sieviešu romānu, tad iesaku Elizabetes Haranes “Tāltālā, saules kveldētā zemē”. Ļoti asprātīgs, izklaidējošs darbs uz tveicīgās Austrālijas fona. Sākumā domāju, ka būs parastais salkanais mīlestības romāns, bet izrādījās ar daudz interesantāku pieeju.
PatīkPatīk
Paldies par ieteikumu. Man vēlme uz sieviešu romāniem uznāk reti. Šad tad paskatos uz Linku, bet nevaru saprast, vai jēga lasīt. “Namam Kornvolā” nostrādāja mana Anglijas mīlestība 🙂
PatīkPatīk
Linku kļūdaini uzskata tikai par sieviešu romānu rakstnieci, droši vien puķaino vāku dēļ, bet gandrīz visi viņas darbi ir psiholoģiskie trilleri, un reāli nav iespējams nolikt grāmatu malā, viņa lieliski spēj radīt tādu slēptu draudu klātbūtnes sajūtu. “Otrs bērns” un “Kad klusums beidzas” – iesaku.
PatīkPatīk
Maldinošie vāki 🙂
PatīkPatīk
Man pēkšņām, negaidītām mīlas romānu vajadzībām plauktā stāv Linkas Rožu kopēja, tāpēc priecājos lasīt komentārus – varbūt tomēr nebūs nemaz tik klišejiski. 🙂
PatīkPatīk