Vasara Bergmana stilā

Ingmar_Bergman_Smultronstallet

Ingmars Bergmans “Zemeņu lauka” uzņemšanas laikā. Foto no Vikipēdijas, avots: Svenska filministitutet.

Ingmars Bergmans ir režisējis 62 filmas, gandrīz katru savu darba gadu pa vienai, citreiz divām filmām. Filmas viņš uzņēma vasarās, no rudens līdz pavasarim strādāja teātrī. Daudziem saviem darbiem viņš pats rakstīja scenāriju. Mežonīgs darba spars un ideju daudzums.

Tomasa Šēberga sarakstītās biogrāfijas iespaidā nolēmu noskatīties divas no Bergmana filmām: “Wild Strawberries” (1957) un “Summer with Monika” (1953). Uzreiz tāda vasarīga noskaņa, vai ne? Līdz šim par kino esmu izteikusies ļoti īsi Ekranizāciju sadaļā un savā Letterboxd kontā. Ko gan mietpilsone bez jebkādas teorētiskas kino izglītības un Holivudas grāvēju pārbarota varētu teikt par dižā zviedru kinorežisora filmām? Varu taču vismaz pastāstīt, vai man patika un kāpēc. Mirušie kinokritiķi savos kapos noteikti sarosās un grasās nākt dzīvajiem palīgā, lai apturētu tādu ķecerību. Nu tad aiziet!

Zemeņu lauks. Ingmars Bergmans

“Wild Strawberries” (1957)

Scenārijs: Ingmars Bergmans
Galvenajās lomās: Viktors Šēstrems, Bibi Andešone, Ingrida Tulīna
Apbalvojumi: Zelta lācis par labāko filmu Berlīnes kinofestivālā un Zelta globuss par labāko ārzemju filmu 1960. gadā.

“Zemeņu lauks” stāsta par 78 gadus vecu, īgnu un vientuļu medicīnas profesoru Īsaku Borgu, kurš nolemj ar auto doties uz sev piešķirtās balvas pasniegšanas ceremoniju Lundas universitātē. Viņam līdzi braukt piesakās vedekla un pa ceļam sastaptie trīs jaunieši. Daļēji road-trip, daļēji nostaļģiska kavēšanās atmiņās, daļēji savas dzīves pārvērtēšana caur sapņiem, apmeklētajām bērnības vietām un sarunām ar sastaptajiem cilvēkiem. Smalks pētījums cilvēka eksistencē.

Īsakā Borgā uzreiz saskatīju atsauces uz Bergmana tēvu un to pedantisko īgņu, kāds Ingmars Bergmans varētu būt vecumdienās. Arī režisors pats intervijas daļā, ko beigās neiekļāva grāmatā “Bergmans par Bergmanu”, teicis, ka Īsaka Borga tēlam ir saistība gan ar viņu, gan viņa tēvu. Veco ārstu spēlē Viktors Šēstrems – mentors un režisors, kuru Bergmans apbrīnoja, un šī apbrīna un mīlestība ir jūtama caur kameras objektīvu. Manuprāt, Šēstrems Borgu notēlojis ļoti dzīvīgi un patiesi. Man viņš šķita ļoti simpātisks.

Ingrida Tulīna profesora vedeklas Mariannes lomā ar noslēpumaino cietējas smaidu ir tik skaista, ka ne acis atraut un pāris izteiksmīgi tuvplāni pasaka vairāk par vārdiem. Bergmana mīļākā Bibi Andešone spēlē “balamutīgo pašpuiku” stopotāju Sāru, kurai kā uzticami suņi seko divi puiši. Andešone spēlē arī Īsaka māsīcu un pirmo mīlestību Sāru. Viņa spēlē labi, Bibi acīmredzami piestāv bravūrīgu, valšķīgu meiteņu lomas.

Negaidīti, bet stāsta rezignētais vēstījums atstāj gaišu un dzīvi apliecinošu noskaņu. Borgs piedod pats sev, izlabo vismaz vienu savu dzīves kļūdu un iegūst sirdsmieru. Pēc filmas noskatīšanās gan jāļauj redzētajam nogulsnēties, lai saprastu, cik “Zemeņu lauks” ir skaists – skaisti pastāstīts, skaisti nospēlēts un skaisti nofilmēts.

Vasara ar Moniku. Ingmars Bergmans

“Summer with Monika” (1953)

Scenārijs: Ingmars Bergmans, Pērs Anderss Fūgelstrems
Galvenajās lomās: Harrieta Andešone, Larss Ēkborgs

Kādā atsauksmē “Zemeņu lauks” tika minēts kā labs un viegli uztverams starts Bergmana filmogrāfijā. Šis cilvēks noteikti nebija redzējis “Vasaru ar Moniku”, kuras stāsts ir vienkāršs kā taisns lielceļš.

Divi Stokholmas jaunieši satiekas, iemīlas (lai gan viņi patiesībā nezina, ko nozīmē mīlēt), aizbēg no garlaicīgās eksistences, lai pavadītu vasaru motorlaivā, braukājot pa arhipelāgu. Vasara nav mūžīga un jauniešiem jāatgriežas mājās, bet Monika negrib samierināties ar mājsaimnieces dzīvi. Viņa nevēlas un nespēj uzņemties atbildību par savu dzīvi un bērnu, viņai viss kalpo savu iegribu apmierināšanai. Harijs, pretstatā Monikai, lai gan naivs, spēj pieaugt un uzņemties atbildību brīdī, kad tas nepieciešams. No tik vienkārša un paredzama stāsta Bergmans ir radījis aizraujošu filmu par jaunības naivo cerību un dzīves realitātes sadursmi. Tas ir stāsts par pieaugšanu, kāds to spēj, bet kāds nē.

Harija lomā ir Larss Ēkborgs un viņam ir šai lomai perfekti atbilstoša nepieredzējuša un godīga jaunekļa seja. Moniku – vaļīgu, baudkāru un vieglu dzīvi tīkojošu skuķi – perfekti tēlo Harrieta Andešone. Mana, kā skatītāja, attieksme pret Moniku mainījās no simpātijām līdz nepatikai un atkal atpakaļ, un tas tika panākts ar dažiem precīziem kadriem. Monikā, nē, drīzāk Andešonē pašā ir kaut kas plēsonīgs, viņas erotiskais šarms ir uzbrūkošs, nav brīnums, ka Bergmans bija par viņu stāvā sajūsmā. Viņa tik strauji spēj mainīties no stervas par piemīlīgu meiteni, ka bail acis pamirkšķināt skatīšanās laikā. Ak, kā Bergmans ir iemīlējies Andešonē. Tuvplāni, īpaši izteiksmīgais, ilgais sejas tuvplāns, kad Harijs devies komandējumā un viņa sēž restorānā ar citu vīrieti, guļošā poza uz laivas, aina, kurā Monika kaila iet peldēties. Starp citu, šo ainu filmējot, Bergmans pieprasīja visiem būt kailiem, lai aktrise nejustos neērti.

“Vasara ar Moniku” ir balstīta uz Pēra Andersa Fūgelstrema grāmatu. Varbūt nemaz nav dīvaini, ka stāsts zināmā mērā sakrīt ar paša Bergmana pieredzi, tikai atšķirība tā, ka šoreiz vīrietis ir tas, kurš uzņemas atbildību par bērnu. Vēl interesants fakts – izrādot šo filmu ASV, tai piešķīra nosaukumu “Monika, stāsts par slikto meiteni”, tā padarot to “lētu”, bet, kā zināms, sekss (šajā gadījumā – pavisam viegla erotikas atblāzma) labi pārdodas.


Bergmans bieži savās filmās skarot slimības, nāves, vājprāta un reliģijas tēmas, bet man laikam trāpījās viņa “gaišais gals”. Man patika abas filmas, novērtēju ar 4 zvaigznēm no piecām. Vietām gan “Zemeņu lauka” aktierspēle šķita mazliet teatrāla, bet domāju, ka tur savu lomu spēlē laika un kultūras telpas atšķirības, kā arī filmas mazliet ekscentriskā noskaņa. “Vasara ar Moniku” ir klasiska romantiskā drāma, savā izteiksmē vienkārša un dabiska, tomēr ar perfektām detaļām. Ja nu vienīgi došanās motorlaivā prom no Stokholmas varēja būt par pāris kadriem īsāka, sanāca tāds iestiepts tukšuma brīdis. Krāsainās filmas variantā gan varētu baudīt skaistās ainavas. Abas filmas stāsta par dzīvi kāda tā ir, ar mūsu sapņiem, cerībām un lēmumu smago nastu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s