Fanīte. Reinbova Rouela

Zvaigzne ABC 2016. gads, 494 lpp.

Spriežot pēc ārzemju grāmatu blogeru sajūsmas, Reinbova Rouela pašlaik ir viena no iecienītākajām jauniešu literatūras rakstniecēm. Pie mums ar nelielu starplaiku iznācis jau otrais viņas romāns. Sīkums, bet patīkami, ka “Eleonorai un Pārkam” un “Fanītei” grāmatas vāka noformējumam ieturēts vienots stils.

Šoreiz Rouela piedāvā lasītājiem stāstu par neirotisku, stipri intravertu meiteni Kati, kura uzsāk savu pirmo mācību gadu koledžā. Ja Katei ļautu, viņa savu dzīvi pavadītu Saimona Sniega pasaulē, rakstot aizvien jaunus fanstāstus par Džemmas T. Leslijas sarakstītās grāmatu sērijas varoņiem. Kate nav vienkārša fane, viņa fano ļoti nopietni un ļoti labi raksta, Magicath fanstāstus lasa desmitiem tūkstošu cilvēku visā pasaulē. Tomēr viņai ir jāiet uz lekcijām un reizēm jāsarunājas ar īgno istabas biedri Rīganu un viņas sirsnīgo puisi Leviju. Šie divi jaunieši meiteni pamazām izvelk no viņas komforta zonas.

Katei ir dvīņumāsa Rīna – socializēties (lasi – ballēties un dzert) mīloša būtne un garīgi ne pārāk stabils tēvs, kurš var tā aizrauties ar idejām, ka viņam aizbrauc jumts. Māte vispār ir savāds stāsts. Īsāk sakot, ģimenē ir problēmas un māsas to risina pa savam. Kate pazūd stāstos par Saimonu un Bazu, bet Rīna tēlo stipro, pieaugušo un kruto. Zem skaļās ārienes ir tikai pēc mīlestības un normāliem vecākiem noilgojies bērns.

Rouelai labi sanāk radīt apburošas un asprātību pilnas romantiskās attiecības, pat ja tās var saukt par naivām. “Fanīte” ir sirsnīgs un viegli lasāms stāsts par fanošanas fenomenu, pieaugšanu un pirmo mīlestību. Lasot nāca prāta visi tie citāti par grāmatu pasaules burvību un glābšanos grāmatās no nepatīkamās realitātes. Tieši Saimona Sniega pasaulē māsas ilgus gadus radušas mierinājumu. Interesanta nianse ir Levija nespēja uztvert drukāto tekstu. Tas liek mazliet savādāk palūkoties uz audiogrāmatu noderību. Attiecībā par fanstāstiem tas nav izdomāts fenomens. Tiešām, daudzi raksta un lasa fanstāstus par savām iemīļotajām grāmatām.

Lai kā man gribējās, “Fanīte” neaizķēra un nesajūsmināja tā kā to izdarīja “Eleonora un Pārks”. Arī Dreižes tulkojums šoreiz šķita kokaināks. Gan Leslijas grāmatu, gan Kates stāstu fragmenti bija vajadzīgi, lai saprastu to fanošanas daļu, tomēr mani pārsvarā tikai garlaikoja. Ja ir kāds zemteksts starp šiem fragmentiem un dvīņumāsu dzīvi, tad es to neuztvēru. “Eleonorā un Pārkā”varoņi bija labāk izstrādāti un pārliecinošāki. Piemēram, nesapratu kāpēc nevar māsai piezvanīt, kad viņa atsūtījusi satraucošu īsziņu. ASV ir tik ārprātā dārgas telefonsarunas? Beigas atstāja nepabeigtības sajūtu.

Ja aizraujaties ar fanstāstiem, tad “Fanīte” būs laba izvēle pēc nogurdinošas mācību dienas. Iespējams, ka pēc tam radīsies vēlme izlasīt “Carry On” – jaunāko angliski izdoto Rouelas romānu, kas esot Kates fanstāsts pilnā apjomā. Man ir aizdomas, ka abas grāmatas varētu simpatizēt Harija Potera faniem. Viņi noteikti sapratīs Kates labdabīgo apsēstību ar izdomātu grāmatas varoni.

Vērtējums: 3/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.