Zelta dēls. Pīrss Brauns

Pīrsa Brauna "Zelta dēls"

Prometejs 2016. gads, 480 lpp. Sarkanās sacelšanās triloģija #2 (Red Rising #2)

Grāmatu sērijā briesmīgākais ir gaidīt turpinājuma izdošanu. “Prometejs” ir pacenties lasītāju ilgi neturēt neziņā par Derova turpmāko likteni un izdevis “Sarkanās sacelšanās” otro daļu. Pirmās daļas beigas atstāja lasītājus dīdoties patīkamā satraukumā pēc Derova izcīnītās uzvaras Institūtā – kas būs tālāk? “Zelta dēls” sniedz atbildes un beigās atstāj lasītāju uz pakaļas, apstulbušu blisinām acis.

Šoreiz ir daudz politisku intrigu, daudz kauju un daudz asiņu. Zudis Institūta spēļu rotaļīgums, tā vietā stājusies cīņa uz dzīvību un nāvi. Pasaule ir kļuvusi daudz plašāka, jo darbība iziet ārpus Marsa robežām. Milzīgu debesskrāpju pilsētplanēta Luna un okeānu un klinšu veidotā Eiropa ir fascinējošas vietas. Tikpat interesanta ir Sabiedrības vēsture un krāsu izveidošanās, to loma. Nav runa vienkārši par cilvēkiem ar pieliktām protēzēm. Pīrsa Brauna izdomātajā pasaulē viss ir krietni smalkāk. Sārtie un zilie, piemēram, tiek speciāli audzēti un tos drīzāk var saukt par androīdiem, vai cilvēka, augsti attīstītu tehnoloģiju un mākslīgā intelekta sakausējumu. Zelts vispār ir kaut kas mega īpašs. To labākie eksemplāri ir kā dievi, tikai mirstīgi. Visi dzīvo pēc stingriem noteikumiem skaidri sakārtotā pasaulē, bet vai tā tiešām ir?

Pabeidzot “Sarkano sacelšanos”, mani nodarbināja domas par to kā Derovs tiks galā ar slavu, varu un iespējām, kļuvis par zeltu un dzīvojot starp citiem zeltiem. Vai viņš saglabās cilvēcību? Par ko viņš kļūs? Tagad man ir atbildes un ne visas tās ir patīkamas. Ja esi starp plēsoņām, tad izliecies par plēsoņu. Derovam sanāk tik labi, ka vienā brīdī vairs nespēju sev attaisnot viņa bravurīgo rīcību, daudzās nāves. Īstens zelta dēls. Manās acīs cīņa kļuva bezjēdzīga tāpēc, ka rīcības plāns un iespējamais Sabiedrības ieguvums ir pārāk neskaidrs. Sagraut ir viegli, bet ko pēc tam? Par to viņš nedomā, paļaujas uz Areju. Derovs taču pat nezina kāda cilvēka vārdā cīnās. Ja nu Arejs ir zemisks, veikls manipulators, kura mērķi ir pavisam citi? Trakākais, ka Derovu pat nevar nosodīt. Viņš rīkojas kā zeltam jārīkojas. Ja viņš nebūtu tik jauns un dedzīgs, varbūt viņš rīkotos piesardzīgāk, bet tikpat asiņaini. Aiz viņa zelta “fasādes” tomēr jūtams tas godprātīgais, nelaimīgais sarkanais, ko iepazinām triloģijas sākumā. Viņš tikai ir apmaldījies. Ja tā padomā, Derovam ir uzgrūsts tik daudz. Jābrīnās, ka viņš nav salūzis un kļuvis par pilnīgu briesmoni. Diez vai mēs viņa vietā būtu labāki. Autora spēja katrā varonī parādīt arī cilvēcīgo pusi, morāles dilemmas man vispār ārkārtīgi patīk un uzskatu to par lielu triloģijas plusu.

Nu jā. Kādu brīdi ar Derovu man gāja grūti, biju ārkārtīgi dusmīga uz viņu. Jau sāku domāt, vai autoram tāda Pļāvēja rīcība šķiet normāla un viņš ar radīto slepkavu lepojas. Beigas pierādīja, ka nē. Brauns tomēr ir lielisks un visu labi izplānojis. Ak, Derov, Derov! Beigas bija likumsakarīgas, bet sāpīgas. Atsakos izteikt jebkādas prognozes par triloģijas noslēdzošo daļu, bet ceru uz laimīgām beigām, jo tas sūdabrālis to tomēr ir pelnījis.

Attiecībā par noslēpumaino Areju man bija vairākas idejas, dažas pat trakas, tāpēc beigu atklājums neizraisīja pārsteigumu (cilvēks, kurš slēpās aiz Areja bija manā sarakstā), drīzāk tikai skumju izbrīnu par šī cilvēka likteni. Kā vienmēr, bija interesanti vērot Mustangu un Sevro, bet jāsaka, ka savdabīgā veidā fanoju arī par Šakāli. Protams, viņš rīkojas izcili cūciski, bet būtu naivi no viņa gaidīt ko mazāk. Ja Derovs nemācīsies ne no Šakāļa, ne Roka rīcības, tad viņš ir pilnīgs cietpauris un stulbenis. Gaisu maisa arī citi varoņi, garlaicīgi nav ne mirkli. Bija vairāki saspringti brīži, kad nodomāju “viss, cauri ir, tās ir beigas!”. Muļķīgi, zinot, ka ir trešā daļa.

Tāpat kā pirmajā daļā, autors ir parūpējies par neatslābstošu spriedzi, nemitīgu notikumu attīstību, negaidītiem pavērsieniem un azotē paslēptiem trumpjiem, jo bieži Derovs zina vairāk nekā mums izstāsta. Pilnīgs trakums mūs noteikti sagaida arī “Rīta zvaigznē”.

Vērtējums: 4/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.

2 domas par “Zelta dēls. Pīrss Brauns

  1. O jā, šī bija daudz skarbāka grāmata par pirmo daļu! Man pat sāka šķist, ka Brauns būtu spējīgs atvadīties no Derova un turpināt noslēdzošo daļu bez galvenā varoņa!
    Katrā ziņā tiek saglabāta liela intriga par turpmākajiem notikumiem. Atliek vien gaidīt, kas būs tālāk, un ticu, ka to tik viegli uzminēt neizdosies.

    Patīk

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.