Īsi par divām grāmatām. Nav laika, jāiet lasīt, jo citādi nebūs laika lasīt.
Keeping It Real. Justina Robson
Pyr 2007, 333 lpp. Quantum Gravity #1
“Keeping It Real” man iedāvināja Lasītāja sensenos Ziemassvētkos. Pēc milzīga sprādziena dažādās dimensijas ir sajaukušās un tagad cilvēki dzīvo (ne vienmēr miermīlīgi) līdzās elfiem, dēmoniem, elementāļiem, fejām u.c. rasēm. Tehnoloģijas pastāv līdzās maģijai. Galvenie varoņi – kiborgs speciālā aģente Lila Bleka un elfs rokzvaigzne Zals. Kāds ļoti grib Zalu novākt un Lilai viņš jāaizsargā. Ja šis izklausās traki, tad tā arī ir.
Teorētiski šai grāmatai bija liels potenciāls, jo mani fascinē un ļoti saista elfi, tāpēc pārsteidza šīs grāmatas nespēja mani sajūsmināt un aizraut tik ļoti kā būtu gaidāms. Drusku par daudz psihadēlijas. Pašā grāmatas sākumā tā apjuku no pasaules apraksta, ka ilgu laiku grāmatu noliku mierā. Tad tomēr saņēmos un lielāko tiesu bija izklaidējoši, lai gan kopējā bilde palika izplūdusi. Autorei švaki padodas paskaidrot varoņu motivāciju, tāpēc ik pa laikam sanāk tāds “pie velna, kas notiek?”. Bija visādi forši sīkumi, savādāku spēļu un maģijas ideja, patika arī galvenie varoņi. Diemžēl beigas sanākušas pārāk saldas un seksīgas, kas ekstraordināru stāstu pārvērta lubenē. Iespējams, ka šī grāmata jāuztver kā parodija vai komēdija.
Vērtējums: 3/5.
Baltās naktis. Fjodors Dostojevskis
Jumava 2016. gads, 159 lpp.
“Baltās naktis” ir agrīns Dostojevska darbs, garstāsts par diviem vientuļiem, naiviem, kautrīgiem, pat nesociāliem varoņiem, kas rod mierinājumu viens otrā. Viņi satiekas četras vasaras naktis un pastāsta viens otram par sevi un savām sāpēm. Galvenais varonis sevi nosauc par tipu, īpatni, sapņotāju. Viņam nav draugu, paziņu arī tikpat kā nav, jo viņš visu laiku pavada sapņodams vaļā acīm. Tikai Nastjeņkas asaras liek viņam pārvarēt kautrību un uzrunāt jauno meiteni kanāla malā. Izrādās, viņa dzīvo pie vecmāmiņas un gadu gaida, kad atgriezīsies viņas mīļotais. Tā nu viņi sarunājas pieklājīgos, tomēr diezgan atklātos toņos līdz stāsts sasniedz spēcīgu emocionālu kulmināciju.
Stāsts jālasa vērīgi, ieklausoties nepateiktajā. Šis vēl nav tas Dostojevskis, kas slavenākajos viņa darbos, tomēr jau šeit viņš fascinē ar spēju precīzi notvert cilvēka dabu un radīt trauksmainus, psiholoģiski sarežgītus, pat problemātiskus, ļoti emocionālus cilvēkus, kas īsti neiederas sabiedrībā. Tādi varoņi var nepatikt, atgrūst, tomēr beigās tie kļūst tuvi. Vismaz tā man bija ar “Noziegumu un sodu”.
Vērtējums: 3/5
Marii grāmatplaukts 