Zvaigzne Cafe

Izejot pa 3 Rīgas grāmatnīcām (“Globuss”, “Valters un Rapa”, “Zvaigzne ABC”), man radās iespaids, ka tagad katrā sevi cienošā grāmatnīcā ir kafejnīca. Tas nemaz nav neloģiski, jo kafija vai tēja un grāmatas ļoti labi sader kopā. Iespējams, ka jaunākā grāmatkafejnīca ir Zvaigzne Cafe, uz kuru izdevniecība laipni uzaicināja grāmatu blogerus. Arī es tur biju, arī man tika kafija un gardas kūkas.

“Zvaigzne Cafe” atrodas Kr. Valdemāra ielā 6 un mazliet tā kā slēpjas, jo vispirms jāieiet pa masīvām koka ārdurvīm, jāuzkāpj daži pakāpieni un tad var izvēlēties – pa kreisi grāmatnīca, pa labi kafejnīca. Telpas pirmajā brīdī man šķita mazas, bet ilgāk tur uzturoties, sāku justies kā mājās. Atmosfēra laba, apkalpotāji sirsnīgi, interjers nepārbāzts un neuzbāzīgs, var palasīt grāmatas un žurnālus, vienīgi pašauri, bet varbūt tas tā šķita, jo bijām savākušies kādi cilvēki 15 (varbūt pat vairāk, precīzi neskaitīju). Ja pareizi atminos, tad kafijas un tējas cenā līdz 2,50 eiro un kūkas (šokolādes kūka mmmm!) tāpat. Dzirdēju, ka drīz sāks piedāvāt arī salātus un citas uzkodas.

Kāpēc mēs vispār tur bijām? Protams, galvenais (lai arī ne oficiālais) iemesls – satikties un papļāpāt un, ticiet man, grāmatu blogeri spēj pļāpāt par visu! Tā ir bezgala aizraujoša kompānija un man ir patiess prieks būt daļai no šīs branžas. Nu jā, bet oficiālais iemesls bija uzaicinājums iepazīt kafejnīcu un degustēt kafiju. Mums īsumā pastāstīja par šīs kafejnīcas rašanās ideju, kafijas audzēšanu, novākšanu un gatavošanu. Degustējām vairāku veidu specialty kafijas no Gvatemalas, Kenijas un trešās valsts, kuru piemirsu. Salīdzinājumam tika pagatavota daudzu iecienītā masu produkcijas kafija L. Zināju, ka kafija ir oga, bet vēl precīzāk izrādās, ka tas, no kā tiek gatavota kafija, ir ogas kauliņš. Ai, tur vispār ir tāda zinātne un tik daudz nianšu, ko nemaz nespēju atstāstīt.

Pēc aizraujošā ievada smaržojām dažādas kafijas pupiņas, tad sekoja degustācija. Tagad zinu, ko nozīmē “lauzt jumtiņu”. Zinu, ka vajag 13 g labas kafijas uz 200 ml ūdens. Kafijai pēc apliešanas jāievelkas 3 minūtes un tad tik var ķerties klāt ar karoti. Gvatemalas kafijas man patika vislabāk – saldas un maigas. Kenijas kafijas pagatavotas šķita skābas, bet atdzisušām sajutu augļu notis. Interesanti, ka tās garšas nav mākslīgi radītas, tas ir dabisks aromāts, ko ietekmē daudz un dažādi faktori. Pēc tā visa pagaršojot masām domāto L. kafiju, tai šķita ļoti rūgta, bet ierasta garša bez kādām niansēm. Neesmu tik liela gurmāne, lai tagad mestu līkumu parasto veikalu plauktiem, bet pirmo reizi mūžā dzēru kafiju bez cukura, bija garšīgi un tas mani pārsteidza.

Bija ārkārtīgi jauki satikties, uzzināt daudz ko jaunu un patīkami pavadīt laiku labā kompānijā.