Plānotāja grūtā izvēle

Tuvojoties jaunam gadam jāpērk jauns plānotājs. Gaumes ir dažādas, pēdējā laikā arī piedāvājums plašs – no klasiskiem biznesa dienu un nedēļu plānotājiem līdz krāšņām un iedvesmojošām pierakstu kladēm. Lieli, mazi, sarkani, zaļi, melni, puķaini, mīkstos vai cietos vākos, viena diena vienā lapā, viena nedēļa atvērumā un vēl visādi varianti. Skaistākie plānotāji ir diezgan dārgi, ja vien tos nepērk janvāra beigās. Godīgi sakot, var apjukt, ja nav skaidri zināms, ko tieši vēlas un cik daudz vietas pierakstiem vienā dienā vajadzīgs.

Jautājumi, ko sev uzdot pirms plānotāja izvēles

Kāda ir ikdiena, vai tajā ir daudz dažādu darbu?
Vai regulāri ir daudzas tikšanās noteiktā laikā un nepieciešams plānotāja sadalījums pa stundām?
Vai nepieciešams daudz vietas piezīmēm?
Cik lielu un smagu plānotāju vēlies nēsāt līdzi?
Cik būtisks ir vizuālais noformējums?

Iespēju pierakstīt uz papīra vienmēr esmu uzskatījusi par efektīvu atcerēšanās veidu, tomēr ilgu laiku dzīvoju bez kārtīga plānotāja. Starp darbu, ikdienu un blogošanu vienā brīdī sapratu, ka viss tas “ķīselis” jāsāk pierakstīt. Es stingri nodalu algotā darba pienākumus un visu pārējo, tāpēc man ir divi plānotāji, bet pagāja laiks, līdz tam nonācu. Vēlos dalīties pieredzē, kā es tiku līdz savam ideālajam plānotājam.

Klasiskais standarts

Sāku ar standarta A5 lieluma plānotājiem, kas nopērkami grāmatnīcās un citos veikalos – nekā radoša vai iedvesmojoša. Ātri sapratu, ka tie man perfekti der darba pienākumu pierakstīšanai. Viena diena lappusē ļoti labi der, ja pa dienu ir jāpieraksta daudzi uzdevumi un cita veida informācija, un A5 ir pietiekami liels, lai vieta pietiktu pat plašāka rokraksta īpašniekiem. Ja nepieciešams perspektīvā redzēt visu nedēļu, tad gan jāmeklē viena nedēļa atvērumā.

Ko iesākt ar plānotāju visam pārējam? Veikalos nopērkamie standarta A5 neder, jo dažkārt man vienas dienas pieraksti aizņem pāris rindas, dažreiz veselu lapu. Savukārt mazāka izmēra plānotājos pietrūkst vietas. Vēl viena problēma – šie plānotāji jau ir daļēji aizpildīti – datums, vārda dienas, mēness fāzes, stundu grafiks utml. Ja es gribētu kādu lapu veltīt bloga rakstu idejām, es to nevarētu darīt, jo atņemtu vietu dienas pierakstiem. Standarta plānotājos piezīmēm ir atvēlētas vien pāris tukšas lapas, jo izdevējiem šķiet svarīgi iekļaut laika joslas, tālsarunu kodus un attālumus starp pilsētām. Noteikti kādam tas ir vajadzīgs, bet ne man. Tagad ir pieejami arī dažādi skaisti nestandarta plānotāji, bet arī tie jau ir daļēji aizpildīti. Man vajag kaut ko vairāk piemērojamu, vajag rīcības brīvību, tukšas lapas.

6 riņķu eksperiments

Ja Youtube ierakstīsiet “filofax” vai vienkārši “planner”, jūs garantēti kā Alise dosieties lejup Truša alā un nonāksiet fantastiskā pasaulē, kurā valda krāsaini un radoši iekārtoti 6 un vairāk attaisāmu riņķu plānotāji. Man ir aizdomas, ka pastāv Filofax kults, jo šis vārds no ražotāja brenda jau kļuvis par sugas vārdu. Šāda plānotāja iekārtošana un uzturēšana ir hobijs, kas pieprasa arī smukas uzlīmes, spiedogus un krāsainas pildspalvas. Sākas viss ar plānotāja vāku iegādi, iekšlapas katrs var pielāgot pēc savām vēlmēm. Ja nepatīk gatavais piedāvājums, var izdrukāt (pilns internets!) un lietot savas lapas. Tikai jāņem vērā izmēri, jo tie ir dažādi. Par laimi, ir šis ceļvedis riņķsējuma plānotāju izmēros. Iespēja pašai plānot plānotāju?! Jā, lūdzu!

Pēc tam, kad pārgāja pirmā eiforija, sapratu, ka negribu uzreiz ieguldīt naudu dārgā kaprīzē, jo pastāvēja niecīga iespēja, ka šis plānotājs pēc laika krās putekļus līdzīgi kā viņa priekšgājēji. Būdama latviete praktiskā, no Aliexpress pasūtīju 6 riņķu plānotāja lēto ķīniešu versiju ar iekšlapām (bez datumiem un citas info, tikai līnijas) un dažus smukus līmējamus štruntiņus.

Plānotāja izmērs – 12 x 18,5 cm, iekšlapas – 9,5 x 17 cm

Pēc mēneša ilgas gaidīšanas saņēmu sūtījumu un ar lielu entuziasmu ķēros klāt iekārtošanai. Nolēmu, ka vienā atvērumā ietilpināšu visu nedēļu. Izmantoju krāsu sistēmu (piemērs ekstrēmai krāsu kodu izmantošanai), lai izceltu noteiktu informāciju, izveidoju ieliekamas lapas bloga kalendāram, lipināju uzlīmes un citādi izskaistināju lapas. Tā tas turpinājās dažus mēnešus, līdz spēju savilkt šāda plānotāja plusus un mīnusus.

Plusi:
Iespēja iekārtot plānotāju tieši tā kā vēlies.
Saturu var sakārtot pa savam, papildināt, izņemt nevajadzīgo.
Nelielais izmērs parocīgs līdzņemšanai.
Cilpa pildspalvai un pāris iekškabatiņas uzlīmēm, piezīmju lapiņām.

Mīnusi:
“Čubināšanās” ap plānotāju aizņem daudz laika.
Riņķi traucē rakstīt.

Protams, no katra paša atkarīgs cik daudz laika tiek atvēlēts plānotāja iekārtošanai, pārkārtošanai, izskaistināšanai un citai -šanai. Vienā brīdī sapratu, ka man tas ir apnicis un sapratu to tad, kad pāris nedēļas plānotājs nogulēja mājās uz galda. Varbūt kādreiz pie šī plānotāja veida atkal atgriezīšos, jo būtība ir laba, tikai jāatrod piemērotākais plānotāja izmērs un izmantošanas stils.

Plānotājs no nulles

Tā es pamazām nonācu pie domas, ka man neder iepriekš sagatavotie plānotāji, man vajag tukšas lapas. Neder arī sistēma, kas prasa daudz darba. Neveiksmju nogurdināta klīdu pa internetu līdz uzdūros nākamajam kultam – bullet journal. Tas bija apgaismības mirklis, kuram tajā brīdī gandrīz nenoticēju, bet nolēmu pamēģināt šīs plānošanas sistēmas vienkāršotu variantu. Ir pagājis gads un man vēl nekad ārpus algota darba tik ilgi nav bijis plānotājs-dienasgrāmata, ko es aktīvi izmantotu katru dienu.

Šai lieliskajai sistēmai izmantoju Jāņa Rozes grāmatnīcā nopērkamās piezīmju grāmatas ar Kristīnes Luīzes Avotiņas darbu reprodukcijām uz vāka. Šīs klades ir brīnišķīgas! Brīnišķīgas! Stingri vāki un viegli punktotas iekšlapas bija tieši tas, ko vēlējos. Ar 96 lapām abpusējai rakstīšanai vajadzētu pietikt gadam, vismaz man pietiek. Pēc gada lietošanas klade joprojām stingri turas kopā un vāki nav pārāk apbružājušies. Vienīgi papīrs ir diezgan plāns, gēla un tintes pildspalvas var spīdēt cauri.

Kristīnes Luīzes Avotiņas klades. Virsējā ir lietota gadu.

Plusi:
Pilnīga rīcības brīvība teksta izkārtojumā.
Papīrs tiek iztērēts lietderīgi, nepaliek tukšas vietas.
Nav jāstaipa līdzi smagi plānotāji, jo var izmantot jebkuru tīkamu kladi.
Plānotājs neprasa daudz laika un pierakstīt var VISU vienuviet.

Mīnusi:
Kad klade beidzas, svarīgā informācija jāpārnes uz nākamo (bet tieši tas pats jādara jebkurā parastajā plānotājā).
Parastā kladē nav grāmatzīmes, jāimprovizē.
Parastā kladē nav vārda dienas un svētku dienas, atkal jāimprovizē.

Oriģinālajā punktu sistēmā nav agrāk nebija, tagad ir minimāls gada un mēneša pārskats, bet neviens neliedz katram pašam izdomāt sev ērtāko risinājumu, tāpēc šo neuzskatu par mīnusu. Tāpat oriģinālajā variantā šie pieraksti ir ļoti askētiski, vienkārši, ar uzsvaru uz ātru un īsu pierakstīšanu, bet sistēmai kļūstot populārai, daudzi pielāgo sākotnējos noteikumus savām vēlmēm. Sistēmas īpatnība ir tāda, ka klades lapas netiek priekšlaicīgi aizpildītas un saplānotas, viss tiek rakstīts pirmajā brīvajā vietā. Bet var darīt arī savādāk, Pinterest ir 1000 iedvesmojošu piemēru.

Iesākts mēneša plāna atvērums.

Manas klades sākumā ir satura rādītājs, tālāk seko gada plāns, tad mēneša atvērums, kur vienā pusē ir mēneša plāns un vēlamie darbi, otrā pusē bloga plāns, tālāk seko ikdienas pieraksti darāmo darbu saraksta un visādu dienasgrāmatai līdzīgu piezīmju veidā. Kad mēnesis beidzas, mēneša cikls sākas no jauna. Starp citu, jau gandrīz gadu punktu sistēmas darāmo darbu pierakstīšanas metodi izmantoju arī savā darba plānotājā un man tas strādā efektīvāk nekā vienkārša uzdevumu pierakstīšana.

Nākamajā rakstā pastāstīšu vairāk par to, kas ir “bullet journal” un kā es to daru.