Bullet Journal sistēma

Mēģināšu izstāstīt, kas tad ir “bullet journal” un kā to izmantot. Atļaušos to latviskot kā punktu (vai aizzīmju) sistēmu, jo punkti ir šīs sistēmas pamatā, bet varbūt kāds tulkotājs var piedāvāt labskanīgāku variantu. Rakstā par plānotāju izvēli jau minēju, ka izmantoju parastu kladi un punktu sistēmu, lai piefiksētu savu ikdienu, bet tagad paskatīsimies, kas “lācītim vēderā”.

kaitlynmilloy

Bullet journal ideja

Punktu sistēmu izveidoja Ryder Carroll kā analogu atbildi digitālai pasaulei. Viņš šo sistēmu redz kā attīstošos, pielāgojamu metodi, ko katrs var mainīt pēc vajadzībām. Ryder pats raksta, ka sistēma tagad izskatās krietni savādāk nekā tā izskatījās pirms pieciem gadiem, kad viņš to izveidoja.

Punktu sistēmas žurnāls var kalpot dažādi: kā uzdevumu saraksts, kā skiču klade, kā piezīmju grāmatiņa, dienasgrāmata, vai kā visa iepriekšminētā kombinācija.

Kam der šī plānošanas un pierakstīšanas sistēma:
Cilvēkiem ar miljons darāmiem uzdevumiem.
Cilvēkiem, kuriem patīk visu pierakstīt uz papīra.
Cilvēkiem, kuri vēlas kontrolēt savus ieradumus.
Cilvēkiem, kuri vēlas rakstīt dienasgrāmatu, bet līdz šim tas nav izdevies ilgstoši.

Bullet journal vadlīnijas

Sistēmas pamatā ir īsu piezīmju ideja: uzdevumus izsaka pavēles izteiksmē, raksta īsiem teikumiem. Viss tiek strukturēts pa punktiem (līdzīgi kā apakšpunkti, aizzīmes) trīs kategorijās: uzdevumi, notikumi, piezīmes.

Oriģinālajā sistēmā uzdevumus apzīmē ar punktu “•”. Punktam ir trīs papildus stadijas:
× = uzdevums izpildīts
> = uzdevums migrēts
< = uzdevums ielikts kalendārā, ieplānots

Notikumi skaitās konkrētai dienai piesaistīti ieraksti un ir iepriekš ieplānoti, vai arī notikuši un tad tiek piefiksēti. Tie tiek apzīmēti ar “Ο”. Pieraksta īsi, objektīvi. Emocijās var izplūst vēlāk piezīmēs.

Piezīmes apzīmē ar “—”. Piezīmes ir viss, ko vēlas atcerēties (fakti, idejas, domas, novērojumi), bet kas neprasa tūlītēju darbību.

Pastiprinātāji – simboli, kas sniedz papildus kontekstu. Katrs var izdomāt savus variantus. Piemēram:
“*” piešķir uzdevumam prioritāti, lai, pārskatot ierakstus, uzreiz pamanītu svarīgāko.
“!” pie piezīmes var nozīmēt ģeniālu ideju, kaut ko iedvesmojošu.

Lai tas viss neizskatītos pēc kodētiem mežoņa skricelējumiem, kladei ir noteikta sistēma jeb moduļi. Pamatmoduļi:
Satura rādītājs – tam atvēl pāris lapas klades sākumā, kur piefiksē tēmu vai kolekciju un lappušu numurus.
Gada kalendārs – sadalīts mēnešos, ieraksta ilgi uz priekšu ieplānotos uzdevumus vai notikumus.
Mēneša plāns – sastāv no kalendāra un uzdevumu saraksta. Šim plānam izmanto nākamo brīvo klades atvērumu. Vienā pusē kalendārs ar īsiem pierakstiem, otrā pusē darāmo un iepriekšējā mēnesī nepadarīto uzdevumu saraksts.
Ikdienas pieraksti – klades sāls, sākas ar datumu, tālāk dienas gaitā seko visa veida pieraksti. Nākamo dienu sāk tur, kur pabeidza iepriekšējo, tāpēc iepriekšēja dienu saplānošana nenotiek (to var darīt mēneša plānā, ja kaut kam jānotiek konkrētā dienā un konkrētā laikā).

Ļoti svarīga sistēmas sastāvdaļa ir uzdevumu migrēšana. Kas nav izpildīts šodien -> uz nākamo dienu, kas nav izpildīts šajā mēnesī -> uz nākamo mēnesi. Kas jāizpilda noteiktā laikā nākotnē -> uz gada plānu. Tas viss ar domu, lai tiktu apdomāts katrs uzdevums un notikums, ja to negribas migrēt, tad varbūt vispār nav vērts tērēt laiku un spēku tās lietas darīšanai. Ja kāds uzdevums pārceļo no mēneša uz mēnesi, loģiski gribas uzdot sev jautājumu – vai tiešām es to gribu darīt, vai man to vajag, ja jau 4 mēnešus neesmu to izdarījis?

Vēl viena punktu sistēmas nozīmīga sastāvdaļa ir kolekcijas. Tās ir vienotas tematikas piezīmes, saraksti vai ilgstoši projekti. Kolekcijas var būt izmētātas pa visu kladi un to atrašanai kalpo satura rādītājs. Kolekcijās var savākt visas noteiktai tematikai atbilstošas piezīmes. Lai to darītu, jādodas uz nākamo brīvo lapu, jāuzraksta nosaukums un jāpārnes uz šo lapu viss, kas atbilst attiecīgajai kolekcijai.

Noteikumi zināmi, ko tālāk?

Iespējams, ka sākumā sistēma nebūt nešķiet vienkārša, bet tā nav. Punktu sistēma ir process, tāpēc tiek ieteikts izmēģināt sistēmu vismaz 2 mēnešus, lai saprastu, vai šāda pieeja savas dzīves pierakstīšanai der. Ņemiet kladi, pildspalvu un sāciet. Nevajag sarežģīt, viss ir vienkāršāk nekā šķiet.

Kādu kladi izvēlēties? Var ņemt jebkuru, bet es un sistēmas izveidotājs iesakām vidēja izmēra, kvalitatīvu un izturīgu kladi, lai varat nēsāt to līdzi, pierakstīt visu, ko vēlaties, iztikt ar vienu kladi apmēram gadu un pēc gadiem to pāršķirstīt, lai atsauktu atmiņā 2017. gadu.

Kad sākt? Kaut vai šodien. Ja gribēsiet klades glabāt un arhivēt, tad varbūt ērtāk jaunu kladi sākt ar 1. janvāri.

Mana pieredze

Kā jau rakstīju, es izmantoju Kristīnes Luīzes Avotiņas kladi un punktu sistēmā veicu pierakstus jau gadu. Akli nesekoju sistēmai, esmu to pielāgojusi savām vajadzībām. Rakstu ar jebkuru melno vai zilo pildspalvu, bet vienmēr somā līdzi ir daudzkodolu pildspalva (bildēs redzēsiet kāpēc).

klade un pildspalvas

Mana bullet journal saturs:
– Satura rādītājs
– Gada plāns
– Mēneša plāns
– Ikdienas pieraksti
– Cita informācija – dienasgrāmatas tipa piezīmes, grāmatu saraksti utml. Vairākus mēnešus pierakstīju un mazliet plānoju ēšanu, bet tad to atmetu kā nesvarīgu.

gads

8 mēneši vienā lappusē. Pirmajā kladē sanāca gadu sākt ar novembri.

index un kolekcija

Satura rādītājs un kolekcija – saraksts ar mājās esošām nelasītām grāmatām+dāvanām. Var redzēt, cik man švaki iet ar plāna pildīšanu 🙂

mēneša atvērums

Mēneša atvērums pielāgots manām vēlmēm un vajadzībām.

dienu skats

Ikdienas pieraksti. Ceturtdiena pabeigta, piektdiena iesākta un nav vēl pārnesti visi neizdarītie uzdevumi.

Izmantoju citus simbolus, jo man nepatika punktēšana:
[ ] (kvadrāts) – uzdevums
Ο – pasākums, tikšanās
× ievilkts kvadrātā vai aplī – izpildīts
⁄  ievilkts kvadrātā – uzdevums veikts daļēji
• – visādas piezīmes
→ izejošs no kvadrāta vai apļa – uzdevums vai notikums migrēts
Ja piezīmes saistītas ar grāmatām, tad papildus piezīmēju atvērtu grāmatu.
Reizēm papildus pielieku izsaukuma zīmi, ja tas ir kas ļoti svarīgs.
Ar sarkanu pildspalvu pierakstu to, kas attiecas uz blogošanu.
Reizēm kaut ko uzcakinu, bet ar skaistināšanu neaizraujos, tāpēc pieraksti man neaizņem daudz laika.

Man patīk, ka esmu ieguvusi kladi, kur varu pierakstīt visu, redzēt, ko darīju 16. jūnijā un saprast, ka lieta, ko taisos izdarīt jau pusgadu acīmredzot nemaz tik svarīga nav. Vai tieši otrādi, ka esmu bezgala slinka. Man patīk arī tas, ka šī sistēma ir maināma, ir tik daudz veidu un ideju kā visu pierakstīt. Iespējams, ka nākamajā kladē šo to darīšu savādāk.

Papildus lasīšanai: Bullet Journal Library, Bullet Journal Blog. Īpaši var noderēt šis raksts ar daudzām vizuālām idejām kā vēl iekārtot un papildināt punktu sistēmas kladi. Tur ir lieliski piemēri kā izveidot nedēļas plānu/pārskatu tiem, kuriem tas vajadzīgs.

Advertisements

9 thoughts on “Bullet Journal sistēma

  1. Apžēliņ, Marii, Tu man tagad atklāji kaut kādu alternatīvo realitāti, kurā cilvēki plāno ienest saliekamos krēslus, nevis ar pēkšņu atmiņas uzplaiksnījumu un brēcienu, jopcik, tas krēsls tak vēl joprojām tagad decembrī ir kaut kur tur ārā, nesas to ievilkt iekšā. 🙂
    Man ar papīra plānotājiem nekad nav bijušas labas attiecības. Digitāli, protams, būtiskākās lietas pieķeksēju. 🙂

    Like

  2. Atpakaļ ziņojums: Plānotājs… | Mēnessmeitēns...

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s