Mīļie draugi!
Gada nogales steiga un sniega trūkums galīgi neveicina svētku sajūtu, tomēr teikšu kā ir – mazo grāmatblogeru savstarpējo apdāvināšanos vienmēr ļoti gaidu, tāpēc – gaišus un priecīgus Ziemassvētkus!
Šogad man grūti gāja ar dāvanu izvēli, tāpēc piedodiet, ja sev dāvanu zem eglītes neatrodat. Novēlu katram 2017. gadā izlasīt vismaz vienu grāmatu, kas sajūsmina līdz sirds dziļumiem!
Skanot svētku melodijām, zem eglītes sev dāvanas atradīs:
Austra jau paspējusi izlasīt to, kas būtu mana pirmā izvēle, tāpēc iesaiņoju Fannie Flagg “A Redbird Christmas”. Labi iederēsies romantiskajā Ziemassvētku tēmā vēl šogad vai arī nākamajā decembrī.
Annai jeb Tējtasītei dāvinu Daces Vīgantes “Ledus apelsīnu” – būs labs papildinājums labas mūsdienu latviešu literatūras meklēšanas kvestam.
Tā kā labas grāmatas grēks “nepadot tālāk” un Sibilla jau ieinteresējās par atvāžamo nazi, tad dāvinu K. J. Parker “The Folding Knife”.
Ja man prasīs, nemācēšu paskaidrot, kāpēc, bet iedomājos, ka Doronikei varētu interesēt Mēlisa Frīdentāla “Bites”. Vēsture, teoloģija, lietus un vienkārši šī grāmata negrib pamest manu prātu.
Dainim zem eglītes paliku Andžeja Sapkovska “Pēdējo vēlēšanos”, jo šis ir traki labs fantāzijas gabals un nevar taču visu laiku lasīt Poteru.
Nezinu neko ieteikt spāniski, tāpēc Lasītājai piedāvāju Ievas Melgalves “Mēness teātri”. Spāniskas kaislības tur nav, tomēr teātrim piemītošas sakāpinātas emocijas savdabīgā mērcītē gan ir.
Māra jeb Valkīra atrod skaistas vietas Latvijā un ārpus tās, nesen arī labi izteicās par Rimanta Ziedoņa prozu, tāpēc dāvinu Imanta un Rimanta Ziedoņu “Leišmalīti” klusā cerībā, ka vēl nav lasīta.
Skatos, ka Santa lasa psiholoģiskos trillerus ar neuzticamiem varoņiem, tāpēc piedāvāju veselas divas izvēles: Caroline Kepnes “You” un Paul Tremblay “A Head Full of Ghosts” – kura nu vairāk uzrunā.
Spīganai dāvinu Jon Ronson “So You`ve Been Publicly Shamed” par kaunināšanu internetā. Varbūt nav pati aizraujošākā grāmata, tomēr vērts izlasīt domājošam cilvēkam.
Diez vai tā būtu, ka nav lasīta, tomēr Inta plašajā blogā neatradu atsauksmi par Robēra Merla “Malvilas pili”. Palīdzēšu arī iesākt nākamo grāmatu sērijas maratonu, tāpēc, Int, saiņo laukā un ķeries pie (pār)lasīšanas.
Andai klusām zem eglītes paliku Entonija Dora “Mums neredzamā gaisma”, jo man šķiet, ka šī grāmata noskaņu ziņā iederēsies tajā, ko Anda lasa.
Gribu Andrim iedāvināt ko ļoti labu, bet baidos atkal aizšaut garām, tāpēc parakņājos pa Goodreads un iesaiņoju Hugo balvas ieguvēju N. K. Jemisin “The Fifth Season”.
Fledis ir cītīgs lasītājs un ar Inta dāvanu varētu būt par maz, tāpēc dāvinu Alvja Hermaņa “Dienasgrāmatu”. Varbūt nav vēl lasīta. Bibliotēkās gan droši vien pamatīga rinda uz šo grāmatu.
Vī, man ir veselas divas grāmatas, no kurām izvēlēties, kad beigsies ne-lasīšanas periods 🙂
Izskatās, ka ķeršos klāt “You”, jo neesmu vēl gatava demonic possession, kamēr esmu ārpus LV! 🙂
PatīkPatīk
Tā otra nav tik šausmīga kā varbūt izklausās 🙂
PatīkPatīk
Tā kā žēlojies par sniega neesamību, uzdāvinu tev O. Pamuka “Sniegu”.
PatīkPatīk
Paldies!
PatīkPatīk
Paldies! 🙂 Pēc Potera maratona būs jāķeras klāt Sapkovskim.
PatīkPatīk
Ko nozīmē “atkal netrāpīt”? Man pagājušogad dikti haotiski gāja un neizlasīju neko no dāvinātā. Ceru, ka nākamais gads atšķirsies. Paldies!
PatīkPatīk
Ar ķīniešu fantastiku netrāpīju.
Es arī baigi maz no dāvanām esmu izlasījusi, kaut kā jāsaņemas 🙂
PatīkPatīk
Ķīniešu fantastika bija pagājušogad, pirms gada bija Raskoļņikovs 😉
PatīkPatīk
Ar Raskoļņikovu vēl neiepazinies?
PatīkPatīk
Es ar viņu iepazonos jau vidusskolā, bet pilnībā vēl neesmu saņēmies apgùt.
PatīkPatīk
Paldies! Spāniski man laikam nākamgadam jau ir sarūpēti pietiekami krājumi, tā ka latviski ir tieši laikā. Skaists foto.
PatīkPatīk
Cik pamatīgi jau esi apguvusi spāņu valodu? Varēsi lasīt Dikensu spāniski? 🙂
PatīkPatīk
Tas gan būtu jocīgi. Servantesu vēl nevarētu, bet vispār ir arī mūsdienu spāņu valodā tulkots “Dons Kihots”. Un esmu izlasījusi Kortāsara “Klasīšu spēles” divas trešdaļas, tas ir diezgan nopietns sasniegums.
PatīkPatīk
Dikenss man pirmais ienāca prātā no tādas sarežģītākas valodas plaukta 😀 Palasīju “Klasīšu spēles” anotāciju, kas atstāja sarežģīta teksta iespaidu. Apbrīnoju Tavu apņēmību iemācīties jaunu valodu.
PatīkPatīk
Traki liels paldies! Iedāvāta grāmata izklausās ļoti laba un lieliski iederēsies kā turpinājums nesenajai tvitersarunai.
PatīkPatīk
Prieks! Pašlaik vispār šķiet aktuāli šo grāmatu palasīt, liek drusku piebremzēt un padomāt, pirms mesties komentēt.
PatīkPatīk
Paldies! Un kāpēc gan lai nebūtu “Bites”, ar bitēm nekad nekā nevar zināt.
Šogad atsevišķu apdāvināmo ierakstu netaisīšu, tādēļ ierakstīšu šeit, ka dāvinu tev Marijas Turtšaninovas “Marēsi. Sarkanā klostera hronikas”, kas ir brīnišķīgs, neuzmācīgi feministisks fantāzijas romāns, nesen izdots latviski.
Priecīgus svētkus!
PatīkPatīk
Tieši tā, ar bitēm nekad neko nevar zināt. Sarkanais klosteris jau bija uzjundījis manu ziņkāri, paldies!
PatīkPatīk
Paldies, par svaigēdājiem es grāmatu nudien pārlasīšu ar prieku 🙂
PatīkPatīk
Ha, ha! Jā, tie svaigēdāji bija dikti spilgts moments.
PatīkPatīk
Dikti liels paldies! Grāmata mani ieinteresēja un tagad būs ļoti labs iemesls to arī patiešām izlasīt. 🙂 Man gan mazliet nāksies iespringt, lai pabeigtu arī iepriekšējā gada dāvanas.
PatīkPatīk
Man arī stāv neizlasītas dāvanas, bet ir tik forši dāvināt un saņemt pārdomātas lasāmas dāvanas 🙂
PatīkPatīk
Ai, bet, protams, dāvināšana un grāmatu saņemšana pati par sevi ir varen jauks pasākums. 🙂
PatīkPatīk
Mīļš paldies par dāvanu 🙂 , “Ledus apelsīns” izklausās garšīgs un man tik tiešām ir iestājies labas vietējās literatūras meklējumu kvests 🙂 Tev pretī dāvinu kaut ko ļoti saulainu – Krisa Harisona “Neprātīgi iemīlējies. Dienviditālijas valdzinājums” – feins, autobiogrāfisks Itālijas iespaidu apkopojums.
PatīkPatīk
O, paldies! Pēc saulainās Itālijas kā reiz ilgojos 🙂
PatīkPatīk
Paldies, Mairita! Būs, ar ko papildināt Ziemassvētku lasāmplauktu. Mani, protams, interesē, kas bija tā pirmā izvēle? 😉 Bet tikmēr es nāku pie tevis ar savu virtuālo dāvaniņu, šoreiz uzreiz divām (lai ir viena par pērno gadu, kad vēl nespēju izlemt, ko tev uzdāvināt) – Anne Fadiman “Ex Libris”, kas ir superīga grāmata par lasītprieku, un Mark Forsyth “A Christmas Cornucopia” – ironisks skats uz mītiem un tradīcijām, kas veido Ziemassvētkus. Šīs abas laikam jau esi ielikusi TBR listē, tad nu lai ir motivācija arī izlasīt! 😉 Un lai Jaunais gads nāk ar jaunām un brīnišķīgām grāmatām, kas silda sirdi!
PatīkPatīk
Paldies, Austra! Abas dāvanas šķiet dikti feinas 🙂 Šogad neko saistībā ar Ziemassvētkiem nelasīju, būs laicīgi jāiegādā nākamajai reizei.
Pirmā izvēle būtu Hermaņa “Dienasgrāmata” vai “Eivas Lavenderes savādās un skaistās skumjas”, bet abas jau esi izlasījusi 🙂
PatīkPatīk
Ak jā, tās abas bija jaukas, un Hermani paņēmu tikai tavā ietekmē 🙂
PatīkPatīk
Paldies, Hermanis vēl nav lasīts, gan jau bibliotēkā būs, un arī visgarākajām rindām reiz pienāk beigas.
No savas puses- ja drīkstētu atgādināt par Džonatanu Streindžu un misteru Norelu.
PatīkPatīk
Tā jau ir, visas rindas reiz beidzas. Pat tās pēc desām gastronomā beidzās 😀
Streindžu un Norelu ar prieku pieņemu, jau sen ir interese par šo romānu, tagad būs arī iemesls. Paldies!
PatīkPatīk
Paldies par dāvanu, cik jauki! 🙂 “Leišmalīte” jau kādu laiku stāv prātā, ka būtu jāizlasa, tāpēc šīs dāvinājums ir tieši laikā!
PatīkPatīk
Super! Tā ir pamatīga oda Latvijas-Lietuvas pierobežai.
PatīkPatīk