Novembrī parasti šķiet, ka vēl ir tik daudz laika. Tad attopies dienu pirms Ziemassvētkiem, gādājot pēdējo dāvanu. Pēc tam, – kad atkal jāiet uz darbu. Pa vidu ir gan steiga, gan nogurums, gan priecīgs satraukums, pīrāgu cepšana un dāvanu saiņošana. Beigās laiskošanās ar grāmatu rokās, kad svētki nosvinēti un iestājies miers.
Ziemassvētkus vajadzētu kādu nedēļu, lai var paspēt visus apciemot un visu ko apdarīt. Man vienmēr pietrūkst laika Ziemassvētkiem. Gribētos tā nesteidzīgi. Izgreznot māju, pagatavot ēdienus, sagādāt pārdomātas vai paštaisītas dāvanas, saaicināt mīļos, visiem kopā pasēdēt.
Divas reizes cepu pīrādziņus un abas reizes pati apēdu tikai dažus, jo parējie pazuda citos vēderos kā nebijuši. Visi savācāmies pie mammas un vienā brīdī attapāmies salīduši mazajā virtuvītē jautri tērzējam. Bija tik silti un labi. Vai tad vairāk ko svētkos vajag? Nevajag. Ja nu vienīgi sniegu un tas mums šoreiz bija. Viss tik balts un skaists.
Citus gadus esmu centusies lasīt un skatīties grāmatas un filmas par Ziemassvētku tēmu, bet šogad tas izpalika. Īsti nejutu vajadzību. Taupu “Love Actually” 31. decembrim vai 1. janvārim pie šampanieša glāzes.
Atvainojos, ka izpaliek virtuālā apdāvināšanās. Tik maz lasīts, ka nav ko dāvināt. Ceru, ka jums zem eglītes bija nolikta kāda īsta grāmata. Ceru, ka jums bija brīnišķīgi Ziemassvētki un jūs tos pavadījāt tieši tā kā vēlējāties!
Marii grāmatplaukts 
Mums šogad bija aizliegts dāvināt grāmatas, ha 😀 Es arī baigi negribu, lai man tās dāvina, jo man jau pārsvarā visas ir 😀
PatīkPatīk
Pat aizliegts? Izklausās traki. Dāvanu karte grāmatnīcā noteikti ir labāk, ja tiešām skaidri nav zināms, ka cilvēks grib konkrētu grāmatu.
PatīkPatīk
Jā, tā tika teikts, kad kaut kad iepriekš tika veikta izloze, lai noskaidrotu, kurš kuram ko dāvina. Protams, slepena. Cik nu slepena var būt, kad visi savējie 😀 Bet grāmatas dāvināt tiešām bija aizliegts. Par dāvanu kartēm gan nekas nebija teikts, taču netika man tādas 😀
PatīkPatīk
Vai ne? Likās, ka šogad tik gari svētki- divas reizes pa 4-5 dienām, un tomēr par īsu. Tad gatavošanās uz, tad sakopšanās pēc, un īsti pasvinēt un atpūsties nemaz nesanāk.
Ja maz sanācis lasīt, tad jau, man domāt, akurāt grāmatas jādāvina. Varbūt uzmundrinājumam noderētu Lasītājs vilcienā 6.27?
PatīkPatīk
Vai ne? Es trešo reizi taisot rīt vai parīt cept pīrāgus tikai, lai beidzot pati tos paēstus. 😀 Cik izcepu, viss tika norīts, tikai dažu dabūju. Vēl šogad jocīgi – uz svētkiem šausmīgi sagribēju rasolu. Labi, ka mamma bija uztaisījusi.
Paldies, dāvanu pieņemu. 🙂
PatīkPatīk
Jā, šogad tiešām garas brīvdienas. Tik garas, ka es pat no apstulbuma sāku bīdīt mēbeles un nu man grāmatplaukts stāv citā vietā 🙂
Nedaudz man žēl, ka nav apdāvināšanās, jo Tev vienīgai es jau laicīgi biju izdomājusi, ko uzdāvināt – Ērika Romane “Mēs abi” (Atēna, 2002), grāmata par Leo Svempu. Nu varbūt sanāks izlasīt 🙂
Lai Jaunais gads nāk ar jauniem piedzīvojumiem un piepildīts ar patīkamām emocijām!
PatīkPatīk
Bet neviens taču neatceļ apdāvināšanos! Man vienkārši nav, ko dāvināt jo tik švaki lasīts un daudz biju prom no blogiem. “Mēs abi” pieņemu atvērtām rokām! Sirsnīgs paldies 🙂 Jau biju šo grāmatu piefiksējusi, ka gribu atrast un izlasīt.
Brīnišķīgu Tev Jauno gadu!
PatīkPatīk