Dienas grāmata 2018. gads, 64 lpp.
Man gribas pārtraukt klusumu ar šo mazo, neparasto grāmatiņu, kurā starp vākiem slēpjas bagātīgs saturs. Nieka 60 lapās uzzināju patīkami daudz. Inga Žolude ir radījusi peoētisku, emocionāli sapņainu stāstu par Emīla Dārziņa dzīvi, domām un sajūtām ap “Melanholiskā valša” radīšanas laiku.
Protams, šī ir Žoludes versija par to, kā bijis, bet es noticēju, ka tikai gars, kurš klīda starp iedomu pasauli un realitāti, vienmēr šauboties, skaudri izjūtot dzīves nedienas un ilgojoties pēc tās īstās Marijas, varēja radīt tik trauslu un skaistu skaņdarbu. Stāstu, manuprāt, veiksmīgi papildina Oresta Silabrieža eseja par Emīlu Dārziņu. Man tā deva faktuālus pieturpunktus sapņainajam stāstam.
Diezgan organiski pie Dārziņa tēmas iederas arī Dainas Auziņas apcere par Ādolfa Zārdiņa daiļradi. Viņa darbs “Moderna sabiedrība” izmantots grāmatas noformējumā. Zārdiņs ir mazzināms mākslinieks, kurš dzīvoja ļoti noslēgti un, man šķiet, psiholoģiski cieta līdzīgi cienījamajam komponistam. Man patika šī divu mākslas jomu sasaiste.
Vērtējums: 4/5
Jā, šī ir jauka lasāmviela. Neticami, ka Žolude uzrakstījusi 🙂
PatīkPatīk
Cik dzirdēts, tad viss cits Žoludei ir tāds grūtāk sagremojams.
PatīkPatīk
Es ziemā iesāku lasīt viņas stāstu krājumu. Vēl neesmu izlasījis. Man ir arī viņas pirmais romāns “Silta zeme”, bet pārējo man ieteica nemaz nelasīt, ja reiz ar šo jau man ir ne īsti grūtības, bet nav tā, ka patīk 🙂
PatīkPatīk
Neizklausās, ka man vajadzētu vēl kaut ko no viņas ņemt.
PatīkPatīk
Kaut ko jau varbūt vari pamēģināt, varbūt Tev patiks 🙂
PatīkPatīk
Foršs apraksts, samēr koncentrēti par izjūtām. 🙂
PatīkPublicējis 1 person
Paldies!
PatīkPatīk