2019. gads grāmatās

Reiz Rozenštrauhs dziedāja “gadi skrien kā stirnas” un, ņemot vērā, ka ir jau 11. janvāris, domāju, ka pēdējais laiks atskatīties uz izlasītajām grāmatām 2019. gadā.

Lasīšana gāja kā pa celmiem, tomēr beigās pagājušajā gadā izlasīju 34 literāros darbus. Teikšu kā ir, šādu skaitli “uzdzīt” palīdzēja plānās dzejas grāmatas un daži pavisam īsi stāsti, jo lappuses izlasītas tikai 6319.

Kopumā izlasīju 12 dzejas krājumus.

TOP 3 dzeja:

  1. Madaras Gruntmanes dzeja (“Narkozes” un “Dzērājmeitiņa” uztveru kā vienu)
  2. Dainis Deigelis “Dievs beidz”
  3. Gunta Šnipke “Ceļi”

Šis arī bija gads, kad diezgan mērķtiecīgi lasīju mākslas grāmatas (uzziņu, mācību un atmiņas).

TOP 3 mākslas grāmatas:

  1. Pegijas Gugenhaimas autobiogrāfija
  2. Uldis Zemzaris “Mākslinieki, dzīves ceļā satiktie”
  3. Flāvija Fridžeri “Sievietes mākslinieces”

Neatceros gadu, kad tik maz būtu lasījusi daiļliteratūru, toties gandrīz visi bija fantastiski labi vai vismaz pārsteidzoši, interesanti un atmiņā paliekoši romāni.

TOP 3 daiļliteratūra:

  1. Marta Velsa “Slepkabota dienasgrāmatas” (abas grāmatas uztveru kā vienu)
  2. Adrians Čajkovskis “Laika bērni”
  3. Džo Aberkrombijs “Pats asmens”

Kā vienmēr, par visiem izlasītajiem darbiem vēl neesmu paspējusi uzrakstīt atsauksmes. Nobeigumā gads bildēs.

 

10 thoughts on “2019. gads grāmatās

  1. Un kā ar plāniem? Cilvēks plāno, dievs dara, vai kā nu tur bija 🙂 Man te nesen patrāpījās Leļļu darbnīca. Arī tā kā par mākslu un sievietes tapšanu par mākslinieci aizpērnā gadsimta Anglijā. Nav gan nekas dokumentāls, tā- fiction, bet likās tīri tā neko.

    Patīk

    • Ai, es padodos ar plānošanu 😀 Tāpat nekas nesanāk. Centīšos lasīt neizlasīto cik vien varēšu, tas arī viss. Kaut kur biju manījusi to “Leļļu darbnīcu”, varbūt ka kādreiz bibliotēkā paķersies. Varbūt Tev arī ir kādas grāmatas no pagājušajā gadā lasītajām, kuras šķiet labākas par citām?

      Patīk

      • Oi, es te vienu laiku sāku rakstīt tādas mazas vienas rindkopas piezīmītes par izlasītajām grāmatām, bet tad kaut kā noslinkoju un neturpināju. Tagad žēl- skatos uz sarakstā izsvītrotajiem virsrakstiem, un lielākoties nevaru atcerēties, kas tas bija. Bet no otras puses- tad jau varbūt arī nekas jēdzīgs nebija. Kas nu tā kā drusku aizķēries, ne tikai no iepriekšējā gada, bet laikam arī vēl atpakaļ- Larsa Keplera “Rotaļlaukums”, Marijas Ērnestamas “Marionešu meitas” un arī “Bustera ausis”. Lai gan, Busters ir suns un Bustera ausis šajā gadījumā jāsaprot ļoti burtiski, tādēļ to pēdējo Tev varbūt arī labāk nevajag lasīt. Nu un pavisam no svaigā- “Balto Karpatu dievietes”. Ir labs, bet tas man laikam vairāk Sibillai jāiesaka, jo iet zem lozunga “lasām čehus”.

        Patīk

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.