
Prometejs 2020. gads, 320 lpp.
Līdz latviešu lasītājiem nonācis vēl viens smadzenes kustinošs Čajkovska romāns. Jau atkal autors ar savu iztēli un ķirurģiski precīzo bioloģisko formu uzvedības izpratni palien zem lasītāja ādas un mazliet uzspridzina smadzenes.
“Laika bērnos” tie bija zirnekļi, skudras un tāltāla nākotne kosmosā. Šoreiz tā ir tehnoloģiski spēcīgi attīstīta nākotne tepat uz Zemes. Cilvēki radījuši bioformas: dzīvu būtņu un tehnoloģiju krustojumus, bet paši gan neko saprātīgāki nav kļuvuši: rada briesmoņus, paši pēc tam šausminās, jo vieglāk taču ir novelt vainu uz kaut ko citu, nevis sevi. Varbūt kādā brīdī Čajkovskis iedomājās par Mazo Princi un pārkausēja viņa domu par “mēs esam atbildīgi par tiem, kurus radām”. Tas novedis pie daudzslāņaina romāna ar vairākiem sarežģītiem jautājumiem. Romāna darbība ir strauja un spraiga kā asa sižeta filma, tāpēc grāmatu var izlasīt ļoti ātri.
Romāna galvenais tēls Rekss – milzīga, brutāla kara “mašīna” – tikai vēlas būt Labs suns un darīt to, ko Saimnieks liek. Apjausma, ko nozīmē būt brīvam, viņam nenāk viegli. Ir smeldzīgi sekot līdzi viņa atklāsmēm par labo, ļauno un brīvības cenu. Arī ārkārtīgi gudrā Peciņa ir interesants tēls, tomēr vairāk paliek fonā. Būtisks ir trešais augsti attīstītais prāts, kas top saprotamāks tikai grāmatas pēdējā trešdaļā. Čajkovskis nenoņemas ar skaidrošanu un man drusku pietrūka iedziļināšanās fona informācijā. Gribējās zināt vēsturi šai pasaulei. Vienlaikus interesants un neomulīgs man šķita tehnoloģiju pielietojums. Kāpēc cilvēki ir tā tendēti uz destrukciju? Kāpēc pirmā doma ir radīt ieroci? Vai tāpēc, ka tas sniedz varu un naudu?
Man daži cilvēki lūdza pastāstīt, vai var šo grāmatu lasīt, ja dzīvnieku ciešanas ir trigeris (man tā ir). Domāju, ka var. Protams, gadās skumjāki brīži, bet autors nespiež uz tāda veida emocijām, viņa pašmērķis nav dzīvnieku ciešanas un vardarbība. Čajkovski interesē ētikas un filozofijas jautājumi, bet esiet gatavi atrasties augsti attīstīta suņa prātā. Lasot “Kara suņus”, es vēl biežāk samīļoju savu suni un teicu, ka viņš ir labs suns. Man gribas ticēt, ka esmu laba saimniece un viņam nav čipa, tomēr viņam ir būtiski zināt, ka tiek mīlēts un viņa uzvedība ir pareiza.
Rekss ir Labs suns un šī ir laba grāmata.
Vērtējums 4,5/5
Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.
Re, izskatās, ka vēl viens Slepkabots.
PatīkPatīk
Jā un nē. “Slepkabots” bija vairāk jautra izklaide (ne bez nopietnām pārdomām, protams), bet “Kara suņos” jautrības nav. Nu varbūt pa kādai asprātīgai piebildei. Tomēr tēma līdzīga – par robotveidīgām būtnēm, kas jūt un saprot vairāk, nekā tām paredzēts.
PatīkPatīk
Ārprāts! Izlasīju tavu atsauksmi un tagad nevaru sagaidīt to brīdi, kad būs brīvāks mirklis, lai ķerties klāt lasīšanai! 😁
PatīkPatīk
Nav lielāka komplimenta par šo! 😀
PatīkPatīk
Šovakar TV pa 3+ “Kara suņi”. Nevar būt- jau?! Kā to vispār var parādīt filmā?
Nu nekā- pavisam cita opera. Žēl, tā bija vilšanās.
Bet tomēr- kā to varētu parādīt filmā?
PatīkPatīk
Es jau sabijos 😀 Tad tā tomēr pavisam cita filma, ja? Varētu sanākt ļoti episka filma, ja labi pasniegtu. Varbūt kaut kas līdzīgs Transformeriem vai Pacific Rim.
PatīkPatīk