Singapore Dream and Other Adventures: Travel Writings from an Asian Journey. Hermann Hesse

Shambhala 2018, 160 lpp.

Laiku pa laikam man patīk palasīt ceļojumu literatūru un 20. gs. sākuma ceļojums uz Āziju šķita pietiekoši kārdinošs, lai šo grāmatu paņemtu no bibliotēkas. Pēc tam ilgu laiku tā nostāvēja plauktā, līdz beidzot saņēmos izlasīt, jo kauns vēl vienu reizi pagarināt termiņu bibliotēkā.

“Singapore Dream and Other Adventures” sastāv no divdesmit viena ziņojuma par ceļojumu, dažiem dzejoļiem un stāsta par naivu misionāru. Rakstnieka 1911. gadā veiktais ceļojums uz Ceilonu (Šrilanka) un Austrumindiju (Malaizija, Singapūra, Sumatra) iedvesmoja viņu sarakstīt “Sidhartu” un citus romānus. Tolaik šīs teritorijas bija eiropiešu kolonijas un vietējie iedzīvotāji padarīti par kalpotājiem. Koloniālā “virskārta” nesaskanēja ar Heses priekšstatiem par Āziju un rietumniekiem kā “civilizācijas” nesējiem. Viņš priecājās par klusajiem, neuzkrītošajiem ķīniešiem, sirsnīgajiem malajiešiem, bet Eiropas stila arhitektūru nodēvēja sliktāku par netīrību un drudzi. Viņš visā meklēja autentisko, tāpēc šis ceļojums emocionāli izvērtās ne tieši tāds, kādu viņš gaidīja.

Būtībā šī plānā grāmata ir par to, kā, iedomāto austrumu sajūsmināts, rietumu vīrietis mazliet viļas Āzijā. Ceļojuma sākumā Hese par Āziju domā kā par teiksmainu, idealizētu vietu. Ceļojuma laikā viņš sajūsminās par tradicionālo arhitektūru, džungļiem, tauriņiem un vietējiem iedzīvotājiem, bet asi izjūt atsvešinātību un pat nepatiku pret Āzijā dzīvojošajiem eiropiešiem. Beigās Hese ir tā piekusis no karstuma un dizentērijas, ka atmet Indijas ceļojumam ar roku un dodas mājās ātrāk kā plānojis.

Ļoti meistarīgi vides apraksti, tos bija prieks lasīt. Tomēr kopumā atstāja pavirša tūrista iespaidu (lai gan Hese kā vērotājs un pierakstītājs ir rūpīgs un ieinteresēts, veidojas tāda jocīga disonanse), jo tas ir mazliet pārāka, gadsimtu sena eiropieša skatu punkts ar sev interesējošiem akcentiem. Heses darbu cienītājiem šī grāmata būs vērtīgs ieguvums, kas sniegs ieskatu slavenā rakstnieka humānisma pasaules uztverē.

Vērtējums: 3/5

Pandēmijas dienasgrāmata. 5. daļa

Turpinu pandēmijas dienasgrāmatu. Iepriekšējās daļas: 1. daļa2. daļa, 3. daļa, 4. daļa.

Pieraksta vieta: Valmiera. LFK droši drīkst manus “Pandēmijas dienasgrāmatas” ierakstus ņemt un iekļaut savā kolekcijā.

Pandēmijas dienasgrāmata

16.04.2020.

Visu dienu aiz loga plosās vējš, gaudo ventilācijā. Vakarā pārstāj un iestājas šokējošs klusums. Skaists saulriets, ugunīgi dzelteni un rozīgi mākoņi. Strādāju pie savas mājaslapas, iet lēni, viss jauns un pētāms.

17.04.2020.

Pamodos agri, gribu atsākt agros rītus. Laikam visas šīs situācijas dēļ pēdējo mēnesi nespēju pamosties. Brokastoju un domāju, ka esmu dusmīga. Dusmas un bailes – spilgtākās emocijas kopš marta. Dusmas uz ķīniešiem par šitā draņķa palaišanu, dusmas uz itāļiem un pārējiem, kuri tik ilgi to uztvēra vieglprātīgi, dusmas uz visādiem pajoliņiem ar 5G, brīnumūdeņiem un ko tik vēl ne, vienkārši dusmas uz visu pasauli. Vai kaut reizi dzīvē varētu neiestāties krīze tad, kad dzīve sāk iet kalnā? Bailes – vai par to vispār ir vērts rakstīt? Bailes no cilvēkiem, bailes no durvju rokturiem, bailes no tā, cik ilgi un cik dziļi kritīsim. Vislielākās bailes par sev mīļajiem. Izlasīju arī rakstu par to, ko darīt, ja mājsaimniecībā visi saslimuši un nav, kas izved suni. Trauksmes līmenis = kosmoss. Kā viņi to iedomājas – suni var nodot patversmē? Suns nav mēbele! Suns ir ģimenes loceklis. Nav padomājuši par to, kāda trauma tā ir saimniekam, kurš jau tā jūtas maksimāli sūdīgi, un sunim, kurš pēkšņi tiek iemests svešā vidē, pamests. Ai, respektīvi, riktīgi uzcepos.

29.04.2020.

Nejutu vajadzību rakstīt, jo visas dienas šķiet vienādas. Ne kur braukt, ne kur iet. Tik, cik uz mežu. Saslimušo skaits lēni kāpj. Īsti nelasu, kas notiek citur pasaulē, bet laikam apmēram tas pats. Mazāk ziņu – mierīgāk. Dažas valstis no maija pamazām mīkstinās ierobežojumus, laikam mēs arī. Pagājušajā nedēļas nogalē cīnījos ar ilgstošu trauksmi, ko noteikti veicināja arī pašreizējā saspringtā situācija. Laiks pieturas vēss, viss pamazām plaukst. Uzsāku ainavu projektu, tas dod mērķi. Šodien pakoju kartīšu pasūtījumus un priecājos, ka tāds sīkums – ar roku rakstīta kartīte – var cilvēkiem noderēt.

30.04.2020.

Gaisā jūtams pilnīgs atslābums no ierobežojumiem. Daudziem laikam šķiet, ka pēc 12. maija, kad tā kā varētu beigties ārkārtas stāvoklis, viss maģiski beigsies, slimība izzudīs, piesargāties nevajadzēs. Kaitinoši maldi. Pamazām taisīs vaļā robežas, atsāks lidojumus. Viļņa centra lielāko daļu atdos āra kafejnīcām, dažas citas Eiropas pilsētas pārkārto ielas, lai prioritāte būtu gājējiem un velobraucējiem. Brīdina arī par nākamo vīrusa vilni rudenī. Vai dzīve vispār vairs būs tāda kā 2019. gadā?

*****

Uz 1. maiju saslimušo skaits LV – 870, LT – 1399, EE – 1694, pasaulē kopā: pāri par 3 miljoniem, izveseļojušies 1 miljons, miruši vairāk kā 230 tūkstoši. LV izveseļojušies 348, miruši 16.

Ar šo arī noslēdzu dienasgrāmatas rakstīšanu. Vismaz pagaidām. Varbūt atsākšu, ja notikumi krasi mainīsies un gribēsies par tiem izteikties. Paldies LFK garamantas.lv par projektu un jums par lasīšanu, ja kāds šo lasa. Turpmāk atpakaļ pie grāmatām.

Sirreālisms. Eimija Dempsija

Sirreālisms

Jāņa Rozes apgāds 2020. gads, 176 lpp.

Esmu jau rakstījusi, ka “Mākslas pamatu” sērija ir brīnišķīgs veids iepazīt mākslas vēsturi, dažādus mākslas virzienus un nozīmīgus mākslas darbus. “Sirreālisms” ir kārtējā šīs sērijas grāmata un sniedz ieskatu ļoti nozīmīgā 20. gadsimta mākslas virzienā, kas ir atstājis paliekošu nospiedumu uz jaunākiem mākslas veidiem.

Vairāku, pārsvarā ārēju, apstākļu ietekmē šo grāmatu lasīju ilgi un nogurdinoši. Nevar taču palasīt, ja esi aizmidzis. Topā “grāmatas aizmigšanai” “Sirreālisms” man būtu pirmajā vietā. Ar šo nebūt nevēlos noniecināt grāmatas kvalitāti. Saturiski Eimija Dempsija ir uzrakstījusi ļoti izzinošu un labu grāmatu. Informācija ir labi strukturēta, plaša, tomēr pietiekoši īsa un koncentrēta, ir daudz vizuālo darbu piemēru un tas viss nelielā formātā. Mīkstie vāki glāba manu degunu no traumas, kad atkal kārtējo reizi iemigu.

Autore izseko sirreālismam no tā “dzimšanas” 1924. gadā ar Andrē Bretona “Sirreālisma manifestu”, apskata dažādas mākslinieku grupas, virziena izplešanos pasaulē un iespiešanos fotogrāfijā un kino, līdz pat 1960. gadu beigām, kad Bretons mirst un sirreālisma kustība beidz pastāvēt. Viņa mazliet pieskaras arī sirreālisma atstātajam mantojumam, piemin citus mākslas stilus, kas attīstījās no šīs vērienīgās kustības. Interesanti, ka sirreālisms lielā mērā bija par mākslinieku savstarpēju sadarbošanos kopēju mākslas darbu radīšanā. Virziena ziedu laiki bija pirms 2. pasaules kara, pēcāk tas saņēma pārmetumus par pārāk optimistisku pasaules uztveri, daļa pievērsās misticismam. Ko mēs parasti zinām no sirreālisma? Šķiet, ka Dalī un Magrita reālistiskās, tomēr neiespējamās, gleznas, bet sirreālisma mākslinieku bija daudz vairāk, viņi strādāja dažādās tehnikās. Jauniegūtās zināšanas patīkami saplūst ar Pegijas Gugenheimas autobiogrāfiju, kurā daudzus “Sirreālismā” minētos uzvārdus var iepazīt kā cilvēkus, uzzināt par viņu gaitām, tā laika gaisotni, un kā Pegija vāca sirreālisma kolekciju un rīkoja izstādes.

Man nepatīk sirreālisms. Ja neskaita dažus retus izņēmumus, man tas šķiet nejēdzīgs, pat ākstīgs. Tomēr šis virziens ir būtiska mākslas vēstures daļa un man šķiet svarīgi to iepazīt. Piemēram, skatījos uz Frederika Kīslera skulptūru 1947. gada izstādē un nodomāju, ka tas nu gan ir vājš darbs, pāris lappuses tālāk teksts, ka kritiķi šo izstādi uzskatīja par virziena norieta sākumu. Tātad kaut kāda izpratne man ir radusies. Priecājos, ka Dempsijas darbs man šādu ieskatu deva un tagad labāk izprotu gan dažādās sirreālisma tehnikas, gan tā ietekmi uz citiem mākslas virzieniem. Ir labi pakustināt savas smadzeņu šūnas un tā ir galvenā atbilde, kāpēc lasu par mākslas veidu, kas man nepatīk. Par sirreālismu un citiem modernās mākslas veidiem ļoti noderīga ir arī Eimijas Dempsijas “Modernā māksla” no šīs pašas sērijas.

Vērtējums: 4/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.

Pandēmijas dienasgrāmata. 4. daļa

Turpinu pandēmijas dienasgrāmatu. Iepriekšējās daļas: 1. daļa2. daļa, 3. daļa.

Pieraksta vieta: Valmiera. LFK droši drīkst manus “Pandēmijas dienasgrāmatas” ierakstus ņemt un iekļaut savā kolekcijā.

Pandēmijas dienasgrāmata

03.04.2020.

No 100 gadījumiem 19. janvārī līdz 900 000 gadījumiem 1. aprīlī – tā iet ar oficiāli saslimušo skaitu pasaulē. 2. aprīlī šis skaits jau pārsniedza 1 miljonu. Apstiprināto saslimušo skaits: LV – 493, LT – 696, EE – 961. Ir dienas, kad vieglāk šķiet pierakstīt tikai sausus faktus.

04.04.2020.

Sīko darbu diena: tīrījām māju, bijām uz pāris veikaliem. Veikali ir stress. Mēģināju skatīties Nacionālā teātra “Latgola.lv-1”, bet tas humora līmenis nav man. Apbrīnojami kā sarosījušies bļāvēji, ka valdība slikti strādā un vajag daudz stingrāk ierobežot, vajag to un šito. Otra bļāvēju grupa bļauj, ka valdība slikta, viss pārspīlēts, nekas briesmīgs nenotiek un ārkārtas situācija jāatceļ. Krīze labi izgaismo cilvēkus. LV – 509, LT – 771, EE – 1018.

05.04.2020.

Apdarīju visādus sīkumus, biju garākā pastaigā. Uz ielām ir cilvēki, kuri ietur distanci, ir kuri joprojām to nedara. Tiešām nesaprotu, vai tas ir tik grūti?! LV – 533, LT – 811, EE – 1097.

06.04.2020.

Ja varētu no visiem visos gadījumos ieturēt 2 m distanci, nebūtu tāda satraukuma. Ir jau pierasts, ka visādi citādi šis ir jaunais normālais. Tajā pašā laikā fonā ir gaidas, kad šī situācija mainīsies, vai nu uz labo vai slikto pusi. LV – 542, LT – 843, EE – 1108.

07.04.2020.

Ja nebūtu ziņas, statistika un traumēta roku āda, varētu arī aizmirst par ārkārtas stāvokli. Gatavoju no tā, kas mājās ir un izrādās, ka nav katru dienu jāskrien uz veikalu kaut ko nopirkt kā to darīju vēl februārī. Siltākā diena šogad, + 18. LV – 548, LT – 880, EE – 1149.

08.04.2020.

Ārkārtas situāciju valstī pagarināja līdz 12. maijam. Tas varētu nozīmēt iespēju noskatīties vēl dažas teātra izrādes. Sajūtās iestājies atslābums. Šķiet, ka citiem arī. Ka tik šitas mums vēlāk neatspēlējas. Izskatās, ka vistrakāk pašlaik iet ASV, spilgti redzams viņu valdības prāta spēju trūkums. LV – 577, LT – 912, EE – 1185.

09.04.2020.

Diena paskrēja zibenīgi steidzot darbus pirms brīvdienām. Pat nezinu, kas šodien notika pasaulē un nemaz negribu lasīt ziņas. LV – 589, LT – 955, EE – 1207.

10.04.2020.

Ļoti patīkama sajūta, ka priekšā 4 brīvdienas. Izguļamies un nolemjam aizbraukt uz dažiem veikaliem, jo darbs – mājas – darbs – mājas rada besīgu sajūtu un ir dažas lietas pērkamas. Tirgū nopirkām ļoti garšīgus marinētas makreles gabalus. Atliek cerēt, ka kaut kad atkal būs droši ciemoties, apskauties, stundām sēdēt un pļāpāt klātienē, jo tieši to mēs būtu darījuši šajās Lieldienās, bet nevaram būt tik bezatbildīgi. Daudzi laikam devās uz laukiem un ciemos. Ar bažām gaidu, ko nesīs pēcsvētku laiks. LV – 612, LT – 999, EE – 1258.

11.04.2020.

Tomēr nolēmu krāsot olas un priecājos, ka to izdarīju. Smukas sanāca. LV – 630, LT – 1026, EE – 1304.

12.04.2020.

Prieks skatīties uz citu skaistajām, krāsotajām olām soctīklos. L. arī dažas ļoti smukas sanākušas karkādes tējā. Strādāju pie pasūtījuma, vakarā uzcepu ābolu plātsmaizi. Ziņas lasu minimāli, tās tikai uztrauc. LV – 651, LT – 1053, EE – 1309.

13.04.2020.

Drosmīgi pieķēros lielākam akvareļa formātam un sanāca labi. Jāpasūta tikai lielāka ota. Laiks otro dienu diezgan slikts, ik pa laikam līst, tomēr viss pamazām top zaļāks, pumpuri raisās. Vakarā noskatījos JRT izrādi “Stāsts par Kasparu Hauzeru”. Lasīju jūsmīgas atsauksmes, bet pašai sajūsma izpalika. Tehniski gan interesanti izveidota izrāde. Jau vairākas naktis slikti guļu. LV – 655, LT – 1062, EE – 1332.

14.04.2020.

Pamostos ar sniegu aiz loga. Slapjš, ķepīgs, ar vēju. Ar suni ejam samiegtām acīm, jo to ķēpu vējš dzen tieši sejā. Interesanti, ka šis laiks vedina uz cepšanu – bulciņas, maizes, kūkas…. Man arī gribas pamēģināt uzcept maizi, jau atlasīju dažas vienkāršas receptes. Uz šodienu LV miruši 5, izveseļojušies 16. Pasaulē miruši 120 tkst., izveseļojušies 459 tkst., saslimuši gandrīz 2 miljoni. LV – 657, LT – 1070, EE – 1373.

15.04.2020.

Diena nekāda. Te tā bija un te tās vairs nav. Slapjdraņķis. LV – 666, LT – 1091, EE – 1400. Igauņiem vistrakāk ir Sāremā, sala ciet, apmēram puse salinieku esot slimi.

Turpinājums sekos.

Pandēmijas dienasgrāmata. 3. daļa

Turpinu pandēmijas dienasgrāmatu. Iepriekšējās daļas: 1. daļa, 2. daļa.

Pieraksta vieta: Valmiera. LFK droši drīkst manus “Pandēmijas dienasgrāmatas” ierakstus ņemt un iekļaut savā kolekcijā.

Pandēmijas dienasgrāmata

27.03.2020.

No rīta biju uz veikalu ar sarakstu, visu nedabūju, bet iztiksim kā ir. Visur veikalā uzraksti par 2 m distanci, bet pensionāriem un padzīvojušām kundzēm tāds koncepts ir nesaprotams. Laikam uzskata, ka tās visas ir muļķības, vai arī viņām nav ko zaudēt. Mazākā veikalā grūtāk gar plauktiem apmainīties, bet var taču pagaidīt vai iet pa citu aili. Matu jautājumu atrisināju tā, ka pati aplīdzināju čolku un pasūtīšu matu krāsu ar piegādi, jo Drogas ar savu šaurību ir pēdējais veikals, kurp tagad gribas iet. Šodien ļoti silts, +13. Saslimušie LV – 280, EE – 575, LT – 345

28.03.2020.

Vēl viena silta diena, tirdzniecības centri ciet un uz Saulkrastiem 10 km sastrēgums. Šis pat ir smieklīgi, tomēr skumji vienlaikus. Vakarā noskatījos JRT “Revidentu”. Sen nebija uz teātri būts, un kad gan vēl es varētu redzēt JRT izrādi, turklāt neizejot no mājas? Pabeidzu pasūtījumu, jāsāk nākamais. Priecājos par šajā laikā doto iespēju. Beidzot arī pabeidzu lasīt “Avotu”. Gaiša, mierīga grāmata, tomēr beigas skumjas. Saslimušie LV – 305, LT – 382, EE – 645.

29.03.2020.

Aukstums ir atpakaļ un arī cilvēku uz ielām mazāk. Nācās iet uz veikalu, jo brīvdienās tiek ēsts vairāk kā plānoju. Veikals = stress. Vēl stress, ka rīt jāatgriežas birojā. Šādā brīdī cenšos atcerēties par mediķiem, pārdevējiem u.c., kas riskē daudz vairāk. Un priecājos, ka joprojām ir darbs. Vakarā šikojām – pasūtījām picas. S. no Anglijas zvanīja mammai, stāstīja, ka nu jau cilvēki mazliet nomierinājušies ar pirkšanos. No rīta izķer, bet pēcpusdienā jau var normāli nopirkt pārtiku. S. viss labi, darbs ir, tikai pie ārsta netiek, jo nepieņem. Visādi tumšādainie baros vazājoties un neievēro noteikumus. Mamma sašutusi, bet es viņai atgādināju, ka pie mums jau arī ne visi ir apzinīgi. LV – 347, LT – 437, EE – 679

30.03.2020.

Atpakaļ birojā, stress arī atpakaļ. Vakarā mamma stāstīja kā gājusi uz veikalu. Tā kā svētceļojumā. Man pēc šitā vajadzēja iedzert. Šur tur uzsnidzis sniegs. Arī Valmierā apstiprināti saslimušie. LV – 376, LT – 484, EE – 715.

31.03.2020.

Viena lieta, ko nemāku – izsekot, cik ilgi kas stāv ledusskapī un saldētavā, jo agrāk tik daudz pārtikas neuzglabāju. Gandrīz vai prasās sākt uzskaiti ar derīguma termiņiem. Ļoti gribas tortīti. Atradu šokolādi, iztiksim. LV – 398, LT – 533, EE – 745.

01.04.2020.

Nemanīju nevienu izjokošanas mēģinājumu. Tas ir kas nebijis. Tajā pašā laikā ir brīnišķīgi daudz radošu asprātību, ko šis ārkārtējais stāvoklis radījis. Ir darāmais un nav tik daudz laika ziņas lasīt un domāt par notiekošo. LV – 446, LT – 581, EE – 779.

02.04.2020.

Korona aizgājusi otrajā plānā. 2 m un roku mazgāšana ir jaunā realitāte, kas visu laiku sēž kaut kur pakausī. Diena paiet un tad tikai iedomājos – ā, jā, ir ārkārtas stāvoklis, ir vīruss, iespējams saslimt. Gribas kaut kur aiziet vai aizbraukt. Pat ne tik daudz fiziski doties, cik dzīvot ar apziņu, ka to var mierīgi darīt un ir iespējas. Bet tagad kur brauksi? Tikai uz mežu. Mamma katru vakaru zvana, bieži sašutusi atstāsta ziņas. Tas ir nogurdinoši. Man gribas viņu satikt, apskaut un parunāt par kaut ko citu. LV – 458, LT – 649, EE – 858.

Turpinājums sekos.