Top 10 Otrdiena: interneta vietnes atpūtai dabā

Nesen redzēju rakstu, kur starp dažādiem labumiem, ko sniedz grāmatu lasīšana, minēts, ka grāmatu lasītāji ir fiziski aktīvāki par nelasītājiem. Būtu interesanti uzzināt uz kādiem pamatojumiem balstīts šāds secinājums. Lai kā tur būtu, es esmu grāmatu lasītāja un man tiešām patīk kustēties un pavadīt laiku svaigā gaisā.

Viss ievads tāpēc, ka šīs Top 10 Otrdienas tēma ir [manis] iecienīti interneta resursi, kas nav saistīti ar grāmatām. Nolēmu fokusēties uz to, ko izmantoju ikdienā pastaigu un braucienu organizēšanai. Mani orientieri – maz cilvēku, pārsvarā Vidzeme un Igaunija, var paņemt līdzi suni.

Top 5 noderīgas interneta vietnes atpūtai dabā

1. balticmaps.eu

balticmaps
Jāņa Sētas karte ir noderīga sīko celiņu un apdzīvoto vietu atrašanai, attālumu mērīšanai, kad plāno velomaršrutu vai pārgājienu. Karte ir krietni detalizētāka par Google Maps. Īpaši man patīk, ka iezīmēti arī meža ceļi, kas dzīvē var gadīties arī grūti izbraucami un nozīmē piedzīvojumu. Uz kartes izvietotas daudzas apskates vietas, tomēr ne 100%, dabā vienmēr var atrast ko jaunu. Neizmantoju visas BalticMaps iespējas, bet manām vajadzībām pietiek. Apsveru iespēju vasarā abonēt mobilo versiju.

2. dodies.lv

dodieslv
Iespējams, vislabākais avots, lai atrastu dabas taku/atpūtas vietu Latvijas teritorijā. Normunds, Nora un Olivers paši vietas izstaigā un apskata dabā. Karte ir ērti izmantojama, atliek vien sagaidīt Android versiju un laime būs pilnīga.

Šajā brīdī ir svarīgi piebilst, ka papildus reizēm ieskatos daba.gov.lv tūristiem veltītajā sadaļā, vai kāda taka nav slēgta remontam un mammadaba.lv, kur rodama informācija par LVM pārvaldītajiem dabas objektiem. Diemžēl ne vienmēr informācija ir aktuāla. Dodoties uz attālāku dabas objektu ir vērts arī painteresēties vietējā TIC, vai pameklēt informāciju konkrētās pašvaldības mājas lapā.

3. Santas fotostāsti | santapaegle.wordpress.com

santas fotostasti
Santa (ja nekļūdos, tad valmieriete) aktīvi min pedāļus pa Vidzemi un reizēm arī kur tālāk, fotografē un savus braucienus dokumentē blogā. Šo blogu īpaši cītīgi lasu pavasarī un vasarā, kad meklēju jaunas idejas velobraucieniem, jo mums sakrīt “apgūstamā” teritorija. Vienmēr krietni interesantāka šķiet insider pieredze, nevis pašvaldības veidots tūrisma maršruta apraksts. Piemēram, kur nav norāžu, kur sanāk braukt cauri privātīpašumam utml.

4. outdoorgearlab.com

outdoor
Pieredzējuši kalnos kāpēji, slēpotāji, pārgājienu spečuki, velobraucēji un citi aktīvas dzīves piekopēji apvienojušies, lai Amerikas kalnos testētu āra aktivitātēm nepieciešamo inventāru un sniegtu padomus gan profesionāļiem, gan iesācējiem. Man kā pilnīgam amatierim visinteresantākie ir tieši How to choose raksti. Piemēram, kā izvēlēties pārgājienu apavus.

5. orient.lv

orientlv
Atrodami velo maršruti un cita noderīga informācija. Izmantoju diezgan reti, lai palasītu reālu velobraucienu un pārgājienu iespaidus un smeltos idejas.

Labprāt no jums uzzināšu par citiem noderīgiem interneta resursiem atpūtai dabā.

Vizla, Randati un Tilderi

Kas kopīgs Vizlai, Randatiem un Tilderiem? Trīs dabas takas, kas iekārtojušās nelielā teritorijā tuvu viena otrai starp Grundzāli, Vidagu un Virešiem. Takas ir samērā īsas, ātri un viegli izstaigājamas. Vizlas un Tilderu takas visērtāk apskatāmas sausā pavasarī vai rudenī, kad koku lapas tik ļoti neaizsedz skatu uz Gauju un Vizlas upi. Savukārt Randatu taka simpātiskāka varētu būt vasarā, kad Gaujā krities ūdens līmenis. Bet ļaujiet man pastāstīt un arī mazliet parādīt sīkāk.

Vizlas dabas taka

Vizlas taka vijas gar ārkārtīgi gleznaino Vizlas upes krastu no ceļa uz Vidagu līdz ietekai Gaujā. Taku uztur vietējie iedzīvotāji (vismaz tā var noprast no satiktajiem takas kopējiem). Daļu takas sedz dēļu laipas, tomēr ieteicami ērti apavi. Pie ietekas Gaujā ir piknika vieta un eglītēs paslēpusies sirsniņmājiņa.

Vizla ir līkumota, vietām stāviem, klinšainiem krastiem. Acis priecē arī dolomītu atsegumi, krāces, milzīgs laukakmens un senais tilts pār Vizlu. Sanāk iet garām vairākām saimniecībām. No vienas pie mums skrēja suņi, jo mums pašiem bija līdzi suns, bet saimnieki uzreiz pasauca atpakaļ. Satraukums bija par vistu un muskuspīļu bariņu, bet arī tiem mierīgi tikām garām un tas bija liels sasniegums, jo suns tādus putnus redzēja pirmo reizi.

Untitled
Vizlas dabas taka
Vizlas dabas taka

Pirmo reizi Vizlas taku izstaigājām 2014. gada novembrī, kad vēl tika likvidētas pavasara lielo plūdu sekas. Vietējie vīri teica, ka sen tik traki neesot bijis, upe pat atlauzusi lielu gabalu no dolomīta klints. Tagad tā daļa norobežota un uztaisīta apiešana pa augšu.

Takas garums 1,2 km (dažos avotos 1,5 km), lineāra. Atrodama dodies.lv

Randatu dabas taka

Randatu takai izbūvēta jauna piebraukšana un neliels stāvlaukums pirms Lejasrandātu mājām. Taka iet gar augstākajām dolomītu klintīm Latvijā. Daba.gov.lv teikts, ka būvdarbu dēļ taka uz laiku slēgta. Mēs tur bijām aprīļa sākumā un izskatījās, ka daļa darbu jau paveikta.

Gauja pie Randatu klintīm

Pēc gleznainās Vizlas takas, šī šķita tāda skumīga. Pāris vietās gan skaisti skati uz Gauju. Lejā pie upes nenokāpām, jo ūdens bija augšā un krasts vēl neizskatījās pilnībā staigājams. Kā jau minēju, Randatu taku labāk skatīt vasarā.

Takas garums 1,2 km, lokveida. Atrodama dodies.lv

Tilderu dabas taka

Pēc pagrieziena uz Vidagu, pirms tilta pār Gauju (no Rīgas puses braucot pa A2) atrodama Tilderu taka, kas vēl tiek labiekārtota un nav atzīmēta nevienā tūrisma kartē. Ceļmalā norāde jau ir, ceļa pretējā pusē ir liels stāvlaukums, nav problēmu atstāt mašīnu. Daļa takas izlikta ar koka laipām, tomēr ieteicami ērti apavi. Taka ved gar Gaujas krastu, ir līkumota un ļoti ainaviska. Skaisti skati uz Gauju no stāvkrasta, vairākas kraujas, kam pāri uzbūvēti pamatīgi koka tiltiņi, dolomītu atsegumi. Taka (vismaz pagaidām) beidzas ar nokāpšanu pie Gaujas.

Tilderu taka Tilderu taka

Šī taka mums ļoti patika ar ainavu dažādību. Atliek cerēt, ka mazliet patīrīs krastu, citādi vasarā neko daudz no upes neredzēs.

Takas garums ap 1,2 km, lineāra (vismaz pašreizējā stadijā). Aptuvenās koordinātes:

 

Pastaiga pa Valmieras apkārtni

DSC_0212

Sen neesmu stāstījusi par to kā mums ar suņuku iet, vai ne? Kādu laiku dakterējām sagriezto ķepu, bet par to varbūt citreiz pastāstīšu, un garās pastaigās nedevāmies. Šodien beidzot nostaigājām gandrīz 15 km un pašlaik suns pārlaimīgs guļ.

Pastaigas ar suni, kam interesē viss, prasa nemitīgu modrību un stingru roku. K ir diezgan labi samācījies iet blakus, bet ir reizes, kad enerģija spiežas pa ausīm laukā un vēja pūstā lapa jānoķer. Un tad vēl tie citi suņi….! Bet arī tas ir cits stāsts citai reizei. Cenšamies regulāri staigāt pa pilsētas centru, lai pēkšņi trokšņi un aktīvā kustība viņam ir ikdienišķa parādība, kas nesatrauc.

Valmiera ir brīnišķīga ar to, ka samērā nelielā attālumā no pilsētas centra ir lieliskas pastaigu vietas. Pa takām gar abiem Gaujas krastiem var klīst stundām ilgi. Ja paieties drusku tālāk, tad ap attīrītavām ir tīri patīkams priežu sils ar daudzām taciņām. Tieši tāpat ir otrā virzienā ap Baiļiem līdz pat Brenguļiem. Var arī ar riteņiem vai mašīnu aizbraukt uz Sietiņiezi. Priežu sili ar taciņām ir ļoti pateicīgi šādām pastaigām. Nav brikšņu un ļoti laba redzamība. Suns var labi izskrieties un tajā pašā laikā iespējams viņu pieskatīt un laikus pamanīt citus staigātājus. Tikai jāuzmana, lai neēd priežu čiekurus. Ja norij neatvērušos čiekuru, tas vēderā atveras. Bīstami.

DSC_0201Tā nu mēs šodien izgājām gar Kazu krācēm, pāri Vanšu tiltam uz Stacijas galu, tad pāri sliedēm uz industriālo rajonu. Mazliet par lepnu nosaucu to bomžatņiku, kas tur valda, bet pa starpām starp pussabrukušām padomju gadu rūpniecības ēkām, noliktavām, sūdiem un metāllūžņiem, rosās daudzi uzņēmumi. Tā kā tajā galā esmu diezgan reti, tad aizmirstās, ka Valmiera ir arī šāda. Pa vecajām pievadsliedēm izgājām uz dzelzeļa un pēc kāda gabala nogriezāmies uz pļavu, un cauri klusām privātmājām pa ozolu aleju devāmies uz attīrītavām un priežu mežu. Ak, kas mežā bija par skriešanu un lekšanu! Ak, kāda lidošana grāvī padzerties ūdeni! Ak, kas par kociņu ķeršanu! Beigās pārgājām pāri Dzelzītim un pa galveno ielu mājās. Aplītis ar pilsētas un meža elementiem, tā teikt. Ļoti daudz vimbotāju gar Gauju. Arī samērā daudz nūjotāju. Tas pie mums tagad populāri.

No kustoņiem neko daudz neredzējām. Strazdu pāris knosījās pa zālienu, kovārņu bars ķerstīja vārnu, kura gudri noslēpās eglē, bebriem vēl iecienītā slīkšņa bija aizsalusi un tikai tālumā pie niedrēm redzējām nolaižamies dzērvi. Arī skudras jau atkusušas un rāpo apkārt. Kad mostas ērces?

K novēl jums daudz brīnišķīgu pastaigu mežā.

 

Valmiera iededz uguns spēka zīmes Latvijai

Valmiera. Latvijai 97
Valmiera. Latvijai 97
Valmiera. Latvijai 97 Valmiera. Latvijai 97
Valmiera. Latvijai 97

Šovakar valmierieši sanāca kopā, lai izveidotu uguns spēka zīmes par godu mūsu valsts jubilejai. Kaut šīs gaišās zīmes spētu iedegt gaismu cilvēku sirdīs! Iedegt tā, lai mēs degtu par Latviju, lai mēs redzētu cik mūsu valsts ir skaista, cik daudz šeit ir labā, sargājamā, kopjamā un sasniedzamā.

Kubeseles dabas taka

Liliju labirints pie Krimuldas baznīcas

Sen nebija izstaigāta neviena jauna dabas taka, tāpēc izmantojām iespēju apskatīt Kubeseles dabas taku. Taka izveidota 2002. gadā un ir tīri labi uzturēta. Sākums pie Krimuldas baznīcas un tad tikai jāseko zīmēm. Nomaldīties nevar, ja iepriekš apskatīta karte. Taka pārsvarā vijas caur jauktu koku mežu, tāpēc patiks dabas un klusuma mīļotājiem. Mums patika.

Apskates objekti

Krimuldas baznīca. Viena no vecākajām mūra baznīcām Latvijā, celta 1205. gadā. Laikam bijām par agru, jo baznīca bija ciet, bet no citas reizes atceros vienkāršo, gaišo interjeru.

Krimuldas baznīca

Zvanu tornis piebūvēts krietni vēlāk – 1905. gadā.

Krimuldas baznīca

Krimuldas baznīca

Blakus baznīcai reiz bijusi Vecā kapsēta. Netālu ir piemineklis draudzes skolas skolotājam un vienam no latviešu rokrakstu literatūras pārstāvjiem Jurim Natanaēlam Ramanam.

Krimuldas baznīca

Apskatījām Kaupo Lilijas labirintu (ideja aizgūta Francijā, Šartras katedrālē, labirinta fragmentu var redzēt pašā pirmajā bildē) un devāmies pa tiltiņu uz mācītājmāju Kubeseles pilskalnā. Pašreizējā ēka celta 1775. gadā, vēlāk pārbūvēta un man šķita ļoti interesanta ar īpatnējiem lieveņiem un terasi ēkas otrā pusē.

Krimuldas mācītāja māja

Krimuldas mācītāja māja Kubeseles pilskalnā

Aiz mājas stāva taciņa ved lejā uz Kaupo kapa uzkalniņu un Kubeseles jeb Runtiņa alu. Mūs vairāk interesēja ala, jo tās sienas ir pamatīgi izraibinātas ar uzrakstiem un dažādām zīmēm.

Kubeseles ala

Tālāk pa taciņu gar Runtiņupīti devāmies iekšā mežā. Varu iedomāties cik daudz tur ir odu siltā laikā! Mežs smuks, upīte līkumaina. Vietējie taku pieskata, tikai vienā vietā nebija novākts nokritis koks un viens tiltiņš prasījās pēc labošanas.

Kubeseles dabas taka

Meža skaistumi

Pie apskates objektiem ir plaša informācija (tikai latviski). Kad nonācām līdz Saulstaru klintīm, varējām pat piesēst uz soliņa.

Saulstaru iezis un ala

Kubeseles taka ir apļveida, netālu no Gaujas tā satiek vienu no gar Gauju ejošiem maršrutiem un pie Enkurkluča pagriežas atpakaļ uz Krimuldas baznīcu. Jāsaka, ka atpakaļceļā nekā īsti nav, ko skatīt, tikai vairāki kapi. Cerēju uz Baronu kapiem, bet tie izskatījās galīgi aizauguši. Informācijas plāksne vēstīja, ka arī stipri izpostīti. Žēl.

Bija ļoti patīkami un atspirdzinoši saelpoties vēso un smaržīgo mežu.

Takas garums: 3,6 km
Grūtības pakāpe – viegla
Kam patiks – dabas un vēstures cienītājiem

Takas informācija un karte