Trīs dienas Viļņā: muzeji

Turpinu savu stāstījumu par brīvdienām Viļņā ar apskatītajiem muzejiem. Pirms braukšanas atzīmēju tos muzejus, kurus noteikti gribējās apmeklēt ar domu, ka sliktos laika apstākļos vairāk dzīvošos pa izstādēm. Beigās sanāca tā, ka apmeklēju trīs muzejus un tas jau bija daudz. Nezinu kā citiem, bet manas smadzenes vienā brīdī pārsātinās un tad vairs neko nespēju uztvert, tāpēc šis skaits jau bija uz robežas. Dažus muzejus atstāju citai reizei.

Lietuvas nacionālais muzejs

Lietuvas nacionālais muzejs

Apskatīju tikai  vienu daļu –Jauno Arsenālu, kura ekspozīcijas veltītas Lietuvas vēsturei no 13. gs līdz 1795. gadam un etnogrāfijai (tautastērpi, sadzīves priekšmeti u.tml). Ekspozīcijas plašas, daudz ko redzēt. Mani pārsteidza Ēģiptes sarkofāgs (dāvinājums), milzīga Vitautas Lielā statuja un filigrānie kokgriezumi.

Drukas mašīna, 19. gs. vidus

Drukas mašīna, ko izmantoja nemiernieki. 19. gs. vidus.

Šeit līdz 16. jūnijam bija apskatāma “History and the Artist: Giedrius Kazimierėnas” – grandiozi psihadēliskas, ikonām līdzīgas gleznas. Ja man jautātu “vai patika?”, man būtu grūti atbildēt. Iespaidīgi, bet ikonogrāfija mani neaizrauj. Milzīgās gleznas Kazimierenas veidojis 15 gadus, par pamatu ņemot nozīmīgus notikumus Lietuvas lielkņazistes laikos.

Giedrius Kazimierėnas

Lietišķās mākslas un dizaina muzejs

Ieraugot, ka šeit apskatāma izstāde “The Magicians of Parisian Fashion. 1920–1999”, nolēmu, ka šis muzejs obligāti jāapmeklē. Brīnišķīga izstāde modes dāmām (tērpi un aksesuāri) apskatāma vēl līdz šī gada 20. augustam. Ja man būtu jāizvēlas, laikam izvēlētos Lanvin vai Diora tērpus, bet vispār izstādē tik daudz skaistu kleitu, ka grūti izvēlēties.

Parīzes modes burvji

Otra lielā izstāde ir “Three Centuries of Fashion” – tērpi (1740. – 1960. gadi) no Aleksandra Vasiļeva kolekcijas. Nezinu, cik ilgi vēl šī izstāde būs apskatāma, varbūt līdz rudenim. Saliekot abas izstādes kopā, ir ļoti interesanti apskatīties, kā mode mainījusies cauri gadsimtiem. Trešajā stāvā var apskatīties “Luxury and Craftsmanship” – dažādas skaistumlietas, ko radījuši amatnieki bagātnieku namu izdaiļošanai. Ja ir nogurums, šo var arī izlaist un doties uzreiz uz “The Weather Diaries” (apskatāma līdz 08.09.2019.). Izstāde ļoti pārsteidza ar atmosfēru – aptumšota telpa ar izgaismotiem objektiem, fonā mūzika, runa. Izstādes tēma – kā Islandes, Grenlandes un Faroe salu daba, vide un tradīcijas iespaido vietējos māksliniekus un dizainerus. Fantastiskas, sapņainas fotogrāfijas, tiešām iespaidīgi un skaisti. Ļoti priecājos, ka iegāju apskatīties.

The Weather Diaries

Iespējams, ka palaidu garām pirmā stāva pastāvīgo ekspozīciju ar mēbelēm, gobelēniem, svečturiem un citām dizaina lietām, jo pēc biļešu pārdevēju saslavēšanas uzreiz metos uz otro stāvu skatīties kleitas.

Viļņas gleznu galerija

Šo Lietuvas mākslas muzeja daļu gandrīz neapskatīju, jo jau biju piekususi un līdz muzeja slēgšanai bija palikusi pusotra stunda, tomēr nolēmu, ka vismaz vienu muzeju ar gleznām vajag, turklāt tur bija apskatāma izstāde par Viļņu mākslinieku gleznās un grafikās. Gleznas bija diezgan pašvakas un vienveidīgas manā izpratnē, grafikas un zīmējumi gan bija labi, pavadīju pie tiem tik daudz laika, ka cauri citām zālēm nācās steigties.

Lietuviešu māksla

Šajā galerijā ir divas patstāvīgās izstādes – ēkas interjers un “Lithuanian Art from 16th to 19th century”. Izstāde par lietuviešu mākslu ir tiešām plaša, pārsvarā gan gleznas un zīmējumi. Ļoti daudz portretu, pāris ļoti iespaidīgas ainavas. Izstāde izkārtota nelielās zālēs un beigās bija sajūta, ka apmaldīšos un mani tur ieslēgs līdz rītam.

Lietuviešu māksla

Samīlējos šajā portretā. Viens no dzīvākajiem, kāds redzēts. Gleznojis Jonas Rustemas.

***

Vai jūs muzejos cītīgi lasāt visu, kas rakstīts? Es nē, jo informācijas ir pārāk daudz un tā izrādījās pareizā pieeja, lai smadzenes neatslēgtos jau pēc Lietuvas nacionālā muzeja (kurā apmeklēju tikai vienu daļu!), jo apskatāmā bija tiešām daudz. Pēc pieredzes varu arī ieteikt izvēlēties dažādus muzejus, lai ir dažāda informācija, dažāda pieredze. Ieejas maksa pieaugušajiem šajos muzejos ir 3 eiro. Jāņem vērā, ka pirmdienās un svētku dienās muzeji ciet (vismaz tie, kurus gribēju apskatīt).

Nākamreiz došos uz Nacionālo mākslas galeriju, MO muzeju un Valdnieku pils muzeju.

Advertisements

Trīs dienas Viļņā: pilsēta un grāmatnīcas

Vilnius

Maija vidū nepilnas trīs dienas pavadīju Viļņā un šis solo brauciens izrādījās viens no labākajiem lēmumiem pēdējā laikā. Pieļauju, ka Lietuvas galvaspilsētā ir bijuši daudzi, tomēr pastāstīšu par to, kas mani tur ieinteresēja un sajūsmināja. Sākumā domāju rakstīt tikai par grāmatnīcām, bet gribu pastāstīt arī par muzejiem un pārējo, tāpēc par Viļņu būs vismaz divi raksti.

Pilsētās mani pārsvarā interesē arhitektūra, muzeji un grāmatnīcas, tāpēc Viļņā mans plāns bija tieši ar šādu ievirzi, klāt pieķerot cepelīnus. Vairākas vietas palika neapskatītas un gribu Viļņā atgriezties vēlreiz.

Eiropeiskā Viļņa

Pirms pastāstu par grāmatnīcām, mazliet par pilsētu. Viļņa ir eiropeiska, sakopta un zaļa pilsēta ar patīkamu atmosfēru. Bomži un alkāni gan tādi paši kā pie mums. Varbūt, ka citos rajonos ir savādāk, bet centrā es neizjutu to stresa pilno atmosfēru, ko parasti izjūtu Rīgā. Cilvēki šķiet mierīgāki un smaidīgāki. Man ir klusas aizdomas, ka šo atmosfēru ļoti palīdz uzturēt daudzās ēstuves ar āra terasēm, dažiem galdiņiem, vai kaut vai leti ar pāris beņķiem. Smaržo pēc kafijas un ēdiena, cenas pārsvarā tikpat patīkamas kā atmosfēra. Viļņa ir vieta, kur pieēsties nebankrotējot un vienkārši mierīgi pasēdēt, vai tieši otrādi – izbraukāties pa pilsētu ar velo vai eletroskūteri.

Vilnius

Pa Viļņu ir jāstaigā ar degunu gaisā, lai nepalaistu garām skaistās baroka, jūgendstila un citu stilu ēku fasādes, skulptūras, dekorus, laternas. Ir vērts uzrāpties Ģedimina kalnā (tur gan pašlaik remonts un visu nevar apskatīt, tomēr skats uz pilsētu ir simpātisks), izstaigāt Viļņas universitātes kompleksu, Bernardīnu dārzu un vienkārši paklīst šurpu turpu pa vecpilsētu.

Vilnius

Grāmatnīcas

Viļņā ir daudzas vienkāršas grāmatnīcas, bet es atradu trīs pieminēšanas un apskatīšanas vērtas.

Mint Vinetu

Lietoto grāmatu veikals-kafejnīca vecpilsētā (Šv. Ignoto g. 16), kas man atsauca atmiņā Rīgas “Robert`s Books”. Daudz grāmatu lietuviski, angliski neatradu sev neko interesējošu, tomēr vieta ir interesanta pati par sevi. Ja gribat atrast neparastas, mākslinieciskas kartītes un klades, kas izskatās pēc grāmatām, tad jums uz šejieni. Pasūtītā liepziedu tēja tika pagatavota tik lielā kannā, ka knapi izdzēru. Ir vilinošas nišas un vietiņas, kur piesēst. Domāju, ka lietainā laikā šeit mierīgi varētu pavadīt pāris stundas.

Mint Vinetu

Mint Vinetu

Eureka!

Šim nelielajam grāmatu veikalam netālu no Viļņas universitātes (Universiteto g. 10) var viegli paskriet garām, jo nav izteiktas, acīs krītošas izkārtnes, bet es iesaku iegriezties. “Eureka!” ir daudz grāmatu angļu valodā par dažādām tēmām (redzēju interesantas grāmatas par mūziku, kino, psiholoģiju utt.), viena siena atvēlēta daiļliteratūrai (pārsvarā tā, ko sauc par literary fiction, dzeja), nopērkami plakāti, citi sīkumi. Ir arī grāmatas lietuviski, starp tām pamanīju Joņeva “Jelgava 94”. Šajā grāmatnīcā nopirku Orhana Pamuka romānu, gribēju vēl dažas citas grāmatas, tomēr noturējos pretī kārdinājumam.

Eureka!

Eureka!

Viļņas universitātes grāmatnīca

Šī grāmatnīca ir ievērības cienīga ar saviem griestu gleznojumiem. Diemžēl tieši apskates dienā grāmatnīca bija slēgta, tāpēc neko vairāk pastāstīt nevaru. Ak jā, lai tiktu uz grāmatnīcu (Universiteto g. 5), jānopērk ieejas biļete (1,50 eiro pieaugušajam) uz universitātes pagalmu kompleksu. Arhitektūras cienītājiem patiks, biļete ļauj arī apskatīt grezno Sv. Jāņa baznīcu no iekšpuses.

Literātu iela – Literatu gatve

Protams, ka man bija jāapskata arī Literātu iela. Jāsaka godīgi – iela pati ir simpātiska, bet literātu sienu varu atzīmēt kā redzētu ķeksīša pēc. Man pietrūka konteksta – kas un kāpēc. Tagad izlasīju, ka 2008. gadā mākslinieki sāka dekorēt šo ielu ar literātiem veltītiem maziem mākslas darbiem. Par Literātu ielu to sāka saukt 19. gs. par godu dzejniekam Adam Mickiewicz.

Literatu street

***

Nobeigumā grāmatnīcu pirkumi. Klade Baletas no “Mint Vinetu” un O. Pamuka “My Name is Red” no “Eureka!”. Tie tad arī vienīgie suvenīri no Lietuvas.

Viļņas pirkumi

***

Nākamajā daļā pastāstīšu par muzejiem, ēstuvēm un varbūt vēl šo to.

10 grāmatas, ko pusaudži ar prieku lasītu skolēnu brīvlaikā

Ar zināmām bažām pārķēru Baltā Runča pamesto stafeškociņu, jo man ir slikta izpratne par to, ko bērni tagad lasa, un ko ir pieņemami lasīt noteiktā vecuma kategorijā. Es agri pārmetos uz pieaugušo grāmatām. Tāpēc atļaušos drusku pārkāpt noteikumus un ieteikt grāmatas pusaudžiem (pamatskolēniem, kuri jūtas pieauguši un vidusskolēniem).

Ko mūsdienu pusaudži lasītu ar prieku? Varu tikai minēt, ka visdrīzāk jebkurā vecumā ar prieku lasa aizraujošas grāmatas un aizkustinošus stāstus. Varētu, protams, turēties pie obligātās literatūras, klasikas, Harija Potera, Vinnija Pūka un citām jau gadiem iemīļotām grāmatām, bet es gribu piedāvāt lasīšanai kaut ko svaigāku un/vai ne tik superpopulāru. Saites no grāmatu nosaukumiem ved uz manām atsauksmēm.

10 aizraujošas grāmatas pusaudžiem

Eleonora un Pārks. Reinbova Rouela

Divu gudru, izstumtu jauniešu pirmās mīlestības stāsts. Man šķita ļoti skaists stāsts, bez muļķībām, ar reālās dzīves skarbumu.

Sarkanās sacelšanās triloģija (Sarkanā sacelšanās. Zelta dēls. Rīta zvaigzne). Pīrss Brauns

Dumpīgi jaunieši izmaina pasauli. Brīdinu gan, ka te būs asinis un nāve, bet triloģija ir patiesi aizraujoša.

Mitago mežs. Roberts Holdstoks

Mīti, arhetipi un savāds mežs. Nav tas vienkāršākais teksts. Diez vai šī jebkad domāta kā grāmata pusaudžiem, bet es to izlasīju pamatskolas beigās un tā uz mani atstāja neizdzēšamu iespaidu.

Grāmatu zagle. Markuss Zusaks

Aizkustinošs un dzīvi apliecinošs stāsts par meiteni Vācijā 2. pasaules kara laikā. Apbrīnoju autora spēju smagu tēmu pasniegt gandrīz rotaļīgi viegli un tomēr tā, ka ir skaidri nošķirama laba rīcība no sliktas.

Jelgava 94. Jānis Joņevs

Jaunība, metāls, tusiņi, Jelgava. Vai tik Joņevs jau nav iekļauts obligātās literatūras sarakstā? Es ceru, ka nav, jo labprātīgi lasītas grāmatas tomēr ir mīļākas nekā obligāti lasītās.

Pieneņu vīns. Rejs Bredberijs

Vasara caur divpadsmitgadīga zēna romantisko skata prizmu. Grāmatas lapās iekapsulēta skaista vasara. Droši var lasīt arī krietni vecāki cilvēki.

Vārnu sešinieka dualoģija (Vārnu sešinieks. Blēžu karaļvalsts). Li Bardugo

Jauniešu grupa – profesionāli zagļi – paveic nepaveicamu zādzību un seko visādas trakas lietas. Ļoti grūti atrauties. Jau atkal brīdinu, ka būs arī asinis, tomēr šeit lielāks uzsvars uz piedzīvojumiem, prāta un roku veiklību.

* * *

Stafetes kociņu nododu Līvai Alksnei un Ivitai Pelnēnai. Viņas ir tuvāk bērniem un varētu caur savādāku pieredzi ieteikt lasāmvielu.

BALTĀ RUNČA STAFETES NOTEIKUMI:

Stafete pavisam vienkārša- ieteikt desmit grāmatas sākumskolēniem un pamatskolēniem. Katrai grāmatai klāt pievienot mazu ieteicošu teikumu. Vai dalīt ieteikumu uz pusēm (piecas sākumskolēniem un piecas pamatskolēniem), vai kā savādāk- tā ir katra brīva izvēle. Tāpat, ja ir vēlme, var pieplusot ieteikumu arī vidusskolēniem (viņiem ar ir skolēnu brīvlaiks). Man gan šķiet, ka viņu lasāmizvēle jau ir pieaugušo kategorijā , bet kāpēc gan ne.

 

2018. gada kopsavilkums un mazliet plāns 2019. gadam

Gads sanāca pilnīgi ne tāds, kā sākumā plānots. Izlasīju vien 30 grāmatas. Vairāk lasīju dzeju un grāmatas par mākslu. 7 grāmatas novērtēju ar 5 zvaigznēm, tikpat daudz novērtēju ar 2 zvaigznēm, pārējais pa vidu. Lappušu skaita ziņā pavisam švaki – vien 7526 lappuses, kas liecina, ka pārsvarā visas grāmatas bija plānas. Biezākā lasītā grāmata bija Li Bardugo “Blēžu karaļvalsts” ar 543 lpp..

Kad lasīts maz, nav ilgi jādomā par topa sastādīšanu, tāpēc ķeros uzreiz vērsim pie ragiem.

grāmatas, ko lasīt

Labākās, atmiņā palikušās izlasītās grāmatas 2018. gadā

Dzeja

Māris Salējs “Kā pirms pērkona”

Iveta Ratinīka “tikko & tikai”

Daiļliteratūra

Levs Grosmans “Burvja zeme”

Māksla

Maikls Bērds “Stāsti par mākslas vēsturi”

Sūzena Vudforda “Kā aplūkot mākslas darbus”

***

Gribu atzīmēt arī “Džonatanu Streindžu un Misteru Norelu” – vienkārši brīnišķīgs un apburošs romāns, kuru izlasīju apmēram līdz pusei un turpināšu, kad tikšu pie sava eksemplāra, jo šī grāmata ir ķieģelis un man apnika bibliotēkā pagarināt termiņu.

Patika detektīvsērija par Besu Kravfordu, izlasīju 4 romānus, domāju turpināt.

2019. gads

Ar piesardzību raugos 2019. gadā, lai gan ir parādījusies lielāka vēlme lasīt. Nospraudu sev gada mērķi – 24 grāmatas. Izlasīšu vismaz daļu no tā, kas iekrājies plauktos un izdevniecību sadots. Turpināšu lasīt dzeju un mākslas grāmatas. Gribu izlasīt arī dažas dāvanas. Un te nu mēs nonākam pie —

Mīļie, jūs esat lieliski! Sirsnīgs paldies par dāvanām! Man, protams, stāv daudzas nelasītas iedāvinātās grāmatas no iepriekšējiem gadiem, bet ļoti priecājos par:

Steven Novella “The Skeptics’ Guide to the Universe: How to Know What’s Really Real in a World Increasingly Full of Fake” no Asmodeus

Žana Pola Didjēlorāna “Lasītājs vilcienā 6.27” no Fleža

Ērikas Romanes “Mēs abi” no Doronikes

Ingas Gailes “Migla” no Lasītājas

Kate Manning “My Notorious Life” no Sibillas

***

Vēl ir palikusi kaudze ar neuzrakstītām atsauksmēm. Tās tad nākamajā gadā. Būs arī beidzot raksti par maniem mākslinieciskajiem centieniem.

Sev un jums 2019. gadā novēlu gribēšanu lasīt un gribēšanu rakstīt (tiem, kas arī raksta).

Par Ziemassvētkiem

egle

Novembrī parasti šķiet, ka vēl ir tik daudz laika. Tad attopies dienu pirms Ziemassvētkiem, gādājot pēdējo dāvanu. Pēc tam, – kad atkal jāiet uz darbu. Pa vidu ir gan steiga, gan nogurums, gan priecīgs satraukums, pīrāgu cepšana un dāvanu saiņošana. Beigās laiskošanās ar grāmatu rokās, kad svētki nosvinēti un iestājies miers.

Ziemassvētkus vajadzētu kādu nedēļu, lai var paspēt visus apciemot un visu ko apdarīt. Man vienmēr pietrūkst laika Ziemassvētkiem. Gribētos tā nesteidzīgi. Izgreznot māju, pagatavot ēdienus, sagādāt pārdomātas vai paštaisītas dāvanas, saaicināt mīļos, visiem kopā pasēdēt.

Divas reizes cepu pīrādziņus un abas reizes pati apēdu tikai dažus, jo parējie pazuda citos vēderos kā nebijuši. Visi savācāmies pie mammas un vienā brīdī attapāmies salīduši mazajā virtuvītē jautri tērzējam. Bija tik silti un labi. Vai tad vairāk ko svētkos vajag? Nevajag. Ja nu vienīgi sniegu un tas mums šoreiz bija. Viss tik balts un skaists.

Citus gadus esmu centusies lasīt un skatīties grāmatas un filmas par Ziemassvētku tēmu, bet šogad tas izpalika. Īsti nejutu vajadzību. Taupu “Love Actually” 31. decembrim vai 1. janvārim pie šampanieša glāzes.

Atvainojos, ka izpaliek virtuālā apdāvināšanās. Tik maz lasīts, ka nav ko dāvināt. Ceru, ka jums zem eglītes bija nolikta kāda īsta grāmata. Ceru, ka jums bija brīnišķīgi Ziemassvētki un jūs tos pavadījāt tieši tā kā vēlējāties!