Vēl mazliet….

books-g357d738af_1280Ir pagājis pusotrs mēnesis kopš pēdējās atsauksmes, tāpēc tāda īsa ziņa – nesatraucieties, esmu dzīva. Vēl mazliet un būšu atpakaļ pie grāmatām, bloga un visa pārējā, ko var darīt brīvajā laikā. Iedomājieties, ka bildē ir mana istaba ar izlasīto (gaida atsauksmju rakstīšanu) un vēl lasāmo grāmatu kaudzēm. Nav ļoti tālu no patiesības.

Varbūt jums ir radies jautājums “bet ko viņa dara, ja nav laika lasīt un rakstīt?”. Kopš nolēmu radikāli mainīt profesiju, lielākā daļa mana brīvā laika paiet mācībās. Drīz pēdējie eksāmeni. Ļoti lepojos ar sevi.

Uz tikšanos.

Par 2021. gadu

2021_readingMīļie lasītāji, esmu dzīva. Vienkārši dzīvē notiek tik daudz, ka līdz garākam rakstīšanas formātam netieku. Pilna laika darbs plus intensīvas universitātes studijas nav tā veselīgākā kombinācija. 2021. gads, vai tas biji tu, kas pazibēja gar acīm?

Parunāsim labāk par grāmatām. Par spīti apstākļiem, jūtos atguvusi lasītprieku. Lēnā tempā paspēju pagājušajā gadā izlasīt 26 grāmatas, 8160 lapas. Nav liels cipars, bet pašreizējos apstākļos ar to lepojos. Ļāvos kaprīzēm un mirkļa noskaņojumam lasīt tikai to, ko tajā brīdī sirds prasa. Šis arī bija gads, kad sāku pa kādai grāmatai atkal pirkt un nopirkto arī izlasīt, kas ir diezgan pārsteidzoši.

Gadu iesāku ar vairākām audiogrāmatām, kas atkal ir pārsteidzoši, jo parasti turos pie lasāma nevis klausāma teksta. Starp noklausītajām grāmatām pieminēšanas vērta ir Metjū Makonahija “Greenlights”, ko rudenī izdeva arī pie mums. Paša Metjū lasījumā tā bija brīnišķīga izklaide un mazliet arī raisīja pārdomas, cik daudz ir iespējams ar mērķtiecību un ticību sev.

Starp drukātajiem darbiem noteikti jāpiemin Džo Aberkrombija “Pirmā likuma” triloģijas noslēdzošā daļa “Karaļu pēdējais arguments”. Pilnīga sajūsma, ko tur gari izteikties. Aberkrombijs man tagad ir starp autoriem, kuri noteikti jālasa. Savādāks, bet intelektuāli aizraujošs bija Klēras Nortas “The First Fifteen Lives of Harry August” (ir arī latviski) par atkārtotām dzīvēm. Manu grāmatmīļa sirdi ļoti sasildīja “Books for Living”, kurā Vils Švalbe dalās pārdomās par grāmatām, kas iespaidojušas vai palīdzējušas tikt galā kādos dzīves brīžos.

Kārtējais pārsteidzošais pavērsiens: izlasīju vairākus dāmu romānus. Sagribējās tādu pavieglāku literatūru, kas lieliski atpūtināja smadzenes. Neviens romāns nebija tik izcils, lai tagad to pieminētu. Toties pieminu un iesaku divas psiholoģijas grāmatas: Lorijas Gotlības “Varbūt tu vēlies ar kādu par to parunāt?” (domāju, daudzi šo ir lasījuši) un Gwendoline Smith “The Book of Overthinking”. Šo otro iesaku tiem, kuri vienmēr raizējas par daudz, maļ uz riņķi vienas un tās pašas neveselīgās domas.

Starp 26 grāmatām bija arī 3 latviešu darbi. Interesanta pieredze, bet sajūsmā krēslu laužu tikai par Andra Kalnozola “Kalendārs mani sauc”. Ļoti priecājos, ka noticēju citu sajūsmai un šo grāmatu nopirku. Vienkārši brīnišķīgs stāsts, beidzot kaut kas svaigs un patiess.

Pašās beigās jāpiemin Mišelas Obamas “Izaugt”, ko lasīju ilgi, bet ar prieku. Šis bija interesants ieskats ASV politikā. Mišela kā personība ļoti iedvesmoja.

Ar šo noslēdzu atskatīšanos uz 2021. gadu. Visdrīzāk tieši tikpat impulsīvi turpināšu lasīt arī šogad. Uz galda jau gaida krietna kaudzīte ar grāmatām. Mēģināšu arī dažas atsauksmes uzrakstīt, bet ja te atkal ilgi klusums, tad nebrīnieties – tas ir normāli, jo man priekšā otrais mācību semestris. Viss, čau!

Uz neredzēšanos, 2020., sveiks, 2021. gad!

Neiespējami garais un vienlaikus pārsteidzoši īsais gads ir beidzies tik strauji, ka es jau tradicionāli visu kavēju. Nokavēju bloga dzimšanas dienu – novembra beigās palika 14 gadi, nokavēju Ziemassvētkus, ceru nenokavēt nākamo vasaru.

Par spīti visam, 2020. gads bija labs. Man tikai drusku žēl, ka nebija laika lasīt tad, kad lasītprieks atgriezās. Maksimāli daudz biju dabā, turpināju attīstīt savu mazo biznesu, drusku zīmēt un ļoti daudz mācīties, kas gada beigās vainagojās ar panākumiem. Bet nu pie grāmatām.

2020. gads grāmatās

Pandēmija mani vēl vairāk izsita no spējas lasīt. Domas tik sajukušas, prāts noguris un ilgu laiku nespēju koncentrēties uz lasīšanu, lai gan zinu, kas tas man nāk par labu. Par grāmatu nelasīšanu sanāca parunāties “Piedzīvot lappuses” podkāstā un šis raksts “Its Okay If You Didn`t Read This Year”, manuprāt, ļoti labi apraksta daudzu lasītāju pagājušā gada sajūtas. Ir arī pozitīvais – runāšana par grāmatām atgrieza vēlmi tās lasīt un rudenī iesaistījos grāmatu klubā, ko varu vien pateicoties tam, ka tikšanās tagad notiek virtuāli.

Kopumā izlasīju 18 grāmatas, 4563 lapas. Pārsvarā tās nebija biezas grāmatas un gadu nobeidzu ar tik simbolisko, bet ļoti mazo Paolo Džordāno “Sērgas laikā”. Kad lasīts tik maz, visas grāmatas skaisti satilpst vienā bildē.

2020 books

Katra rūpīgi izvēlēta, tāpēc arī katru varu ieteikt lasīšanai attiecīgajam interesentu lokam. Izlasīju 5 ar mākslu saistītas grāmatas, 1 dzejas krājumu un vairākus fantastikas un fantāzijas žanra darbus. No lasītā visvairāk sirsniņā iekrita:

  • Vienpadsmitā stacija – pandēmijas tēmas dēļ nespēju šo romānu aizmirst
  • Botanicum – ļoti skaisti un tēma man interesējošā
  • Pilsēta sapņo – pozitīvi, sapņaini un savādā veidā mierpilni, lai gan sākumā šķita, ka nesadraudzēsimies

Tomēr, kā jau rakstīju, slavēt varu visas izlasītās. Piemēram, Aberkrombija triloģijas turpinājums ir superīgs, “Kāpēc mēs guļam” ir saturiski ļoti vērtīga, mākslas grāmatas tāpat, “Tu nevari dabūt visu, ko gribi” pārsteidzoša un melna. Tā varētu turpināt par katru.

Ko 2021. gadā?

Turpināšu lasīt, protams. Uzliku sev mērķi 24 grāmatas gadā, 2 grāmatas mēnesī, bet tad jau redzēsim kā ies. Neizlasīto grāmatu kalns mājās kļuvis draudīgs un ceru to mazliet samazināt. Esmu jums parādā daudzas atsauksmes, pamazām tās sarakstīšu.

Paldies, ka te nākat, lasāt un komentējat šeit vai uzrakstāt man kādā sociālajā tīklā. Lai jums laba veselība un labs lasāmgads! Uz tikšanos!

Pandēmijas dienasgrāmata. 5. daļa

Turpinu pandēmijas dienasgrāmatu. Iepriekšējās daļas: 1. daļa2. daļa, 3. daļa, 4. daļa.

Pieraksta vieta: Valmiera. LFK droši drīkst manus “Pandēmijas dienasgrāmatas” ierakstus ņemt un iekļaut savā kolekcijā.

Pandēmijas dienasgrāmata

16.04.2020.

Visu dienu aiz loga plosās vējš, gaudo ventilācijā. Vakarā pārstāj un iestājas šokējošs klusums. Skaists saulriets, ugunīgi dzelteni un rozīgi mākoņi. Strādāju pie savas mājaslapas, iet lēni, viss jauns un pētāms.

17.04.2020.

Pamodos agri, gribu atsākt agros rītus. Laikam visas šīs situācijas dēļ pēdējo mēnesi nespēju pamosties. Brokastoju un domāju, ka esmu dusmīga. Dusmas un bailes – spilgtākās emocijas kopš marta. Dusmas uz ķīniešiem par šitā draņķa palaišanu, dusmas uz itāļiem un pārējiem, kuri tik ilgi to uztvēra vieglprātīgi, dusmas uz visādiem pajoliņiem ar 5G, brīnumūdeņiem un ko tik vēl ne, vienkārši dusmas uz visu pasauli. Vai kaut reizi dzīvē varētu neiestāties krīze tad, kad dzīve sāk iet kalnā? Bailes – vai par to vispār ir vērts rakstīt? Bailes no cilvēkiem, bailes no durvju rokturiem, bailes no tā, cik ilgi un cik dziļi kritīsim. Vislielākās bailes par sev mīļajiem. Izlasīju arī rakstu par to, ko darīt, ja mājsaimniecībā visi saslimuši un nav, kas izved suni. Trauksmes līmenis = kosmoss. Kā viņi to iedomājas – suni var nodot patversmē? Suns nav mēbele! Suns ir ģimenes loceklis. Nav padomājuši par to, kāda trauma tā ir saimniekam, kurš jau tā jūtas maksimāli sūdīgi, un sunim, kurš pēkšņi tiek iemests svešā vidē, pamests. Ai, respektīvi, riktīgi uzcepos.

29.04.2020.

Nejutu vajadzību rakstīt, jo visas dienas šķiet vienādas. Ne kur braukt, ne kur iet. Tik, cik uz mežu. Saslimušo skaits lēni kāpj. Īsti nelasu, kas notiek citur pasaulē, bet laikam apmēram tas pats. Mazāk ziņu – mierīgāk. Dažas valstis no maija pamazām mīkstinās ierobežojumus, laikam mēs arī. Pagājušajā nedēļas nogalē cīnījos ar ilgstošu trauksmi, ko noteikti veicināja arī pašreizējā saspringtā situācija. Laiks pieturas vēss, viss pamazām plaukst. Uzsāku ainavu projektu, tas dod mērķi. Šodien pakoju kartīšu pasūtījumus un priecājos, ka tāds sīkums – ar roku rakstīta kartīte – var cilvēkiem noderēt.

30.04.2020.

Gaisā jūtams pilnīgs atslābums no ierobežojumiem. Daudziem laikam šķiet, ka pēc 12. maija, kad tā kā varētu beigties ārkārtas stāvoklis, viss maģiski beigsies, slimība izzudīs, piesargāties nevajadzēs. Kaitinoši maldi. Pamazām taisīs vaļā robežas, atsāks lidojumus. Viļņa centra lielāko daļu atdos āra kafejnīcām, dažas citas Eiropas pilsētas pārkārto ielas, lai prioritāte būtu gājējiem un velobraucējiem. Brīdina arī par nākamo vīrusa vilni rudenī. Vai dzīve vispār vairs būs tāda kā 2019. gadā?

*****

Uz 1. maiju saslimušo skaits LV – 870, LT – 1399, EE – 1694, pasaulē kopā: pāri par 3 miljoniem, izveseļojušies 1 miljons, miruši vairāk kā 230 tūkstoši. LV izveseļojušies 348, miruši 16.

Ar šo arī noslēdzu dienasgrāmatas rakstīšanu. Vismaz pagaidām. Varbūt atsākšu, ja notikumi krasi mainīsies un gribēsies par tiem izteikties. Paldies LFK garamantas.lv par projektu un jums par lasīšanu, ja kāds šo lasa. Turpmāk atpakaļ pie grāmatām.

Pandēmijas dienasgrāmata. 4. daļa

Turpinu pandēmijas dienasgrāmatu. Iepriekšējās daļas: 1. daļa2. daļa, 3. daļa.

Pieraksta vieta: Valmiera. LFK droši drīkst manus “Pandēmijas dienasgrāmatas” ierakstus ņemt un iekļaut savā kolekcijā.

Pandēmijas dienasgrāmata

03.04.2020.

No 100 gadījumiem 19. janvārī līdz 900 000 gadījumiem 1. aprīlī – tā iet ar oficiāli saslimušo skaitu pasaulē. 2. aprīlī šis skaits jau pārsniedza 1 miljonu. Apstiprināto saslimušo skaits: LV – 493, LT – 696, EE – 961. Ir dienas, kad vieglāk šķiet pierakstīt tikai sausus faktus.

04.04.2020.

Sīko darbu diena: tīrījām māju, bijām uz pāris veikaliem. Veikali ir stress. Mēģināju skatīties Nacionālā teātra “Latgola.lv-1”, bet tas humora līmenis nav man. Apbrīnojami kā sarosījušies bļāvēji, ka valdība slikti strādā un vajag daudz stingrāk ierobežot, vajag to un šito. Otra bļāvēju grupa bļauj, ka valdība slikta, viss pārspīlēts, nekas briesmīgs nenotiek un ārkārtas situācija jāatceļ. Krīze labi izgaismo cilvēkus. LV – 509, LT – 771, EE – 1018.

05.04.2020.

Apdarīju visādus sīkumus, biju garākā pastaigā. Uz ielām ir cilvēki, kuri ietur distanci, ir kuri joprojām to nedara. Tiešām nesaprotu, vai tas ir tik grūti?! LV – 533, LT – 811, EE – 1097.

06.04.2020.

Ja varētu no visiem visos gadījumos ieturēt 2 m distanci, nebūtu tāda satraukuma. Ir jau pierasts, ka visādi citādi šis ir jaunais normālais. Tajā pašā laikā fonā ir gaidas, kad šī situācija mainīsies, vai nu uz labo vai slikto pusi. LV – 542, LT – 843, EE – 1108.

07.04.2020.

Ja nebūtu ziņas, statistika un traumēta roku āda, varētu arī aizmirst par ārkārtas stāvokli. Gatavoju no tā, kas mājās ir un izrādās, ka nav katru dienu jāskrien uz veikalu kaut ko nopirkt kā to darīju vēl februārī. Siltākā diena šogad, + 18. LV – 548, LT – 880, EE – 1149.

08.04.2020.

Ārkārtas situāciju valstī pagarināja līdz 12. maijam. Tas varētu nozīmēt iespēju noskatīties vēl dažas teātra izrādes. Sajūtās iestājies atslābums. Šķiet, ka citiem arī. Ka tik šitas mums vēlāk neatspēlējas. Izskatās, ka vistrakāk pašlaik iet ASV, spilgti redzams viņu valdības prāta spēju trūkums. LV – 577, LT – 912, EE – 1185.

09.04.2020.

Diena paskrēja zibenīgi steidzot darbus pirms brīvdienām. Pat nezinu, kas šodien notika pasaulē un nemaz negribu lasīt ziņas. LV – 589, LT – 955, EE – 1207.

10.04.2020.

Ļoti patīkama sajūta, ka priekšā 4 brīvdienas. Izguļamies un nolemjam aizbraukt uz dažiem veikaliem, jo darbs – mājas – darbs – mājas rada besīgu sajūtu un ir dažas lietas pērkamas. Tirgū nopirkām ļoti garšīgus marinētas makreles gabalus. Atliek cerēt, ka kaut kad atkal būs droši ciemoties, apskauties, stundām sēdēt un pļāpāt klātienē, jo tieši to mēs būtu darījuši šajās Lieldienās, bet nevaram būt tik bezatbildīgi. Daudzi laikam devās uz laukiem un ciemos. Ar bažām gaidu, ko nesīs pēcsvētku laiks. LV – 612, LT – 999, EE – 1258.

11.04.2020.

Tomēr nolēmu krāsot olas un priecājos, ka to izdarīju. Smukas sanāca. LV – 630, LT – 1026, EE – 1304.

12.04.2020.

Prieks skatīties uz citu skaistajām, krāsotajām olām soctīklos. L. arī dažas ļoti smukas sanākušas karkādes tējā. Strādāju pie pasūtījuma, vakarā uzcepu ābolu plātsmaizi. Ziņas lasu minimāli, tās tikai uztrauc. LV – 651, LT – 1053, EE – 1309.

13.04.2020.

Drosmīgi pieķēros lielākam akvareļa formātam un sanāca labi. Jāpasūta tikai lielāka ota. Laiks otro dienu diezgan slikts, ik pa laikam līst, tomēr viss pamazām top zaļāks, pumpuri raisās. Vakarā noskatījos JRT izrādi “Stāsts par Kasparu Hauzeru”. Lasīju jūsmīgas atsauksmes, bet pašai sajūsma izpalika. Tehniski gan interesanti izveidota izrāde. Jau vairākas naktis slikti guļu. LV – 655, LT – 1062, EE – 1332.

14.04.2020.

Pamostos ar sniegu aiz loga. Slapjš, ķepīgs, ar vēju. Ar suni ejam samiegtām acīm, jo to ķēpu vējš dzen tieši sejā. Interesanti, ka šis laiks vedina uz cepšanu – bulciņas, maizes, kūkas…. Man arī gribas pamēģināt uzcept maizi, jau atlasīju dažas vienkāršas receptes. Uz šodienu LV miruši 5, izveseļojušies 16. Pasaulē miruši 120 tkst., izveseļojušies 459 tkst., saslimuši gandrīz 2 miljoni. LV – 657, LT – 1070, EE – 1373.

15.04.2020.

Diena nekāda. Te tā bija un te tās vairs nav. Slapjdraņķis. LV – 666, LT – 1091, EE – 1400. Igauņiem vistrakāk ir Sāremā, sala ciet, apmēram puse salinieku esot slimi.

Turpinājums sekos.