Izlasīt vasarā

Ceriņi pēc lietus

Reizēm izeju ārā piecos no rīta. Vienā tādā reibinoši smaržīgā un putnu balsīm piepildītā rītā pēc lietus tapa šī ceriņu bilde. Izrādās, ir taču vasara!

Citus gadus esmu taisījusi vairāk vai mazāk garus grāmatu ieteikumu sarakstus vasaras baudīšanai. Ja meklējat iedvesmu, tad varat papētīt tos rakstus.

Šī vasara būs savādāka un tā kā iet pašlaik – izlasu “Voldenai” pāris lapas un aizmiegu, tad varbūt ar vienu grāmatu man pietiks līdz rudenim. Bet vispār neliels plāns man ir un varbūt ierosmei noder arī jums.

grāmatas 2017. gada vasarai

Kaudzītē savācu vairākas bibliotēkas grāmatas un no saviem nebeidzamajiem krājumiem. Dažas ir pavisam jaunas, dažas pavecas, vai jau sen krāj putekļus lasāmsarakstā.

  • Iesāktā Mārtina sāgas otrā grāmata “A Clash of Kings” – dikti patīk, bet kā nolieku, tā nepaceļu.
  • “The First Fifteen Lives of Harry August”, ko man uzdāvināja Andris. Nosaukums diezgan izsmeļošs. Jābūt labai.
  • “Books for Living” – arī šeit nosaukums pasaka priekšā. Ceru, ka šī sasildīs manu grāmatmīļa sirdi.
  • “Hitler and Churchill: secrets of leadership” priekšnieks uzdāvināja vārda dienā ar piezīmi, ka noderēs man darbā. Paldies, boss!
  • Heses “Kūrviesis” kaut kā ir aizķēries manā prātā ar domu, ka vajag izlasīt. Pat iespējams, ka šī būs vasarai atbilstoša grāmata.
  • “Voldena jeb Dzīve mežā” – iesākta, bet tā pirmā nodaļa, ko autors nosaucis par “Ekonomiku” un tur visu ko filozofē, man uzdzen miegu. Gaidu, kad viņš beigs pļāpāt un līdīs mežā.
  • “Aleksandrijas kvarteta” pirmo grāmatu “Justīne” paņēmu ar domu, ka šī būs vasaras noskaņām atbilstoša lasāmviela. Nezinu, kāpēc domāju, ka šis būs kārtējais gabals par Darela dzīvi pie Vidusjūras, bet lasu, ka tas ir “eksperimentāls romāns par noslēpumu, mīlestību un spiegošanu”. Nu labi….
  • Tikai balstoties uz vienu jūsmīgu atsauksmi Goodreads, paņēmu “Zili stikli, zaļi ledi”. Ceru, ka būs interesanti palasīt trimdas latvieša skatījumu uz padomju gadu Rīgu.

Reizē ar abiem slavenajiem večiem man uzdāvināja romānu par Katrīnu II, ko jau izlasīju un aprakstīju savus iespaidus maijā. Lai nebūtu kreņķis dāvinātājam, ka dāvana nederīga, apmainīju to pret “Omce sūta sveicienus un atvainojas”. Bonusā tiku pie divām smukām koka grāmatzīmēm.

Omce

Par Omci esmu lasījusi tik daudz labu atsauksmju, ka šī būs vēl viena grāmata, ko mēģināšu izlasīt šovasar. Tāpat gribu izlasīt Ferrantes romānu cikla trešo grāmatu “Aizbēgt vai palikt”. Tikai vispirms jāatrod pazudušais lasītprieks.

Arī blogs varētu pāriet klusākā vasaras režīmā, tāpēc nebrīnieties, ja kādas nedēļas rakstu nebūs vispār. Baudiet vasaru!

 

Kā braukt pa bedrēm

Pēdējā laikā ne visai rakstās grāmatu atsauksmes, toties zīmējas. Bet stāsts ne par to. Man regulāri sanāk iet pa stipri sarakņātu ielu – rok komunikācijas, maina aku vākus un tā. Daudzviet trūkst asfalta un sablietētā grants tiek izbraukāta, veidojas bedres un asas kantes. Bieži pusi ielas aizsprosto ceļu remonttehnika. Tā nu eju un vēroju, kā autovadītāji pa šo ielu pārvietojas. Prātā esmu viņus sadalījusi kategorijās, ir piektdienas vakars un gribas uzrakstīt muļķības, tāpēc te nu būs.

  1. Lepnie un turīgie – vairāk gan džipveidīgie, bet redzēts arī dažs labs drosmīgs sēdināts sedans. Ticība šiem neļauj samazināt ātrumu un piesardzīgi izbraukt asfaltu pazaudējušās vietas, savukārt maks atļauj regulāri remontēt mašīnai amortiņus un piekari.
  2. Jaunie gurķi – šie arī bliež pāri nedomājot, bet ne tāpēc, ka var to atļauties. Vienkārši nav vēl gūta sāpīga pieredze.
  3. “Šitā man darba mašīna!” – ….un kurš tad taupa darba mašīnas?
  4. Slalomisti – vārds jau pasaka priekšā: nesamazinot ātrumu slalomā apbrauc bedres un barjeras.
  5. Līdēji – smukie, sēdinātie “sportkāri” ar plānajām riepiņām. Šos varētu pieskaitīt piesardzīgajiem, tomēr skaidrs, ka nekādi piesardzīgie viņi nebūtu, ja nebūtu reāla drauda palikt bez zobiem/rata/bampera.
  6. Piesardzīgie – brauc uzmanīgi, piebremzē bīstamajās vietās, ja var – apbrauc, (pārsvarā) ievēro ceļa zīmes. Tā viņi rīkojas vienmēr, ne tikai šajā ceļa posmā. Rūpējas par savu mašīnu un labi zina remonta izmaksas.
  7. “Kā lai te vispār izbrauc?!” – redzēju arī dažus galīgi apmulsušus vadītājus, kam bedres, aiztaisītā josla un smagā mašīna bija par daudz. Iespējams, ka ne vietējie. Kustība apturēta, kamēr vadītājs apdomājas.

Kur ievietotos es? Starp piesardzīgajiem un apmulsušajiem, jo man ir iemācīts, ka mantas jātaupa, bet braucu reti un trūkst pieredzes.

Bonusiņā gribu vēl piemest pilnīgi jocīgos gājējus un velobraucējus, kas spītīgi pārvietojas pa ielas braucamo daļu tajā pusē, kur noārdīta ietve. Tas nekas, ka otrā pusē ir normāla ietve un veloceliņš. Nosauksim viņus par asu izjūtu cienītājiem, jo stulbeņi būtu pārāk spēcīgi teikts.

Brauciet prātīgi!

 

 

Top 10 Otrdiena: iemesli grāmatas nelasīšanai

toptentuesdayIepriekšējā otrdienā rakstīju par iemesliem tūlītējai vēlmei grāmatu lasīt. Šoreiz par pretējo. Kas mani automātiski atgrūž no kādas grāmatas lasīšanas? Kādām grāmatām saku nē?

Katram ir bijuši gadījumi, kad grāmatu neturpina lasīt pēc kādām 50 – 100 lpp., jo nepatīk, bet šoreiz skatīsim tikai tos iemeslus, kāpēc nemaz nesāku lasīt. Iemesli ir daudzi un dažādi. Var iespaidot noskaņojums, interešu maiņa. Esmu atdevusi prom grāmatas, kas ilgu laiku nostāvējušas plauktā un galīgi vairs neinteresē. Ir bijis gadījums, kad atsakos lasīt pēc pirmās lapas, jo tulkojums ir drausmīgs. Dažreiz arī grāmatas vāks ir tik briesmīgs, ka nemaz negribas to ņemt rokā, bet parasti saturs uzvar.

Top 10 iemesli grāmatas nelasīšanai

  1. Saldi cukuroti, klišejiski mīlas stāsti. Bieži šādām grāmatām uz vāka ir sieviete kleitā dārzā vai kur citur. Darbība risinās mūsdienās, viņa satiek bagātu princi baltā zirgā un pēc meksikāņu ziepju operas cienīgas drāmas viņi dzīvo ilgi un laimīgi.
  2. Ļaunprātīgos nolūkos tiek nodarīts pāri dzīvniekiem. Otrs variants – stāstā liela loma ir sunim vai citam dzīvniekam un top skaidrs, ka viņš cietīs. Šāds grāmatas elements man ir ļoti liels trigger. Protams, ne vienmēr var iepriekš zināt, ka būs tāda epizode un tad esmu ļoti dusmīga uz autoru.
  3. LGTB romāni. Tas ir speciāls novirziens literatūrā. Man nav absolūti nekas pret šādu literatūru, bet mani tā vienkārši neinteresē.
  4. Reliģiskā, ezotēriskā literatūra. Atkal tas pats – neinteresē šī joma. Pārsvarā arī pašpalīdzības grāmatas iet tajā pašā kaudzītē.
  5. Stāsti, kurus jau daudzkārt esmu “izdzīvojusi” dažādos variantos. Ja es jau piecreiz esmu lasījusi par vidusskolas beidzēju mīlas problēmām, ir jābūt kaut kam ļoti īpašam, lai to darītu vēl sesto reizi.
  6. Sliktas atsauksmes. Lasu un analizēju, vai tas, par ko sūdzas atsauksmes lasītājs, nepatiktu arī man un, ja tā ir, tad grāmatu nelasu.
  7. Slikti uzrakstīta anotācija: pārāk saslavēts saturs, vai pilnīgi nevar saprast, par ko ir šī grāmata. Ja neko citu par grāmatu un tās autoru nezinu, tad anotācija internetā pie grāmatas vai uz grāmatas vāka ir vienīgais pēc kā vadīties. Protams, lasot anotāciju, stājas spēkā augstāk minētie atlases kritēriji.
  8. Periodiskās intereses. Teiksim, kādu laiku vispār neinteresē zombiji vai trilleri. Ja tā ir, tad loģiski, ka tajā brīdī grāmatu ar attiecīgo saturu neizvēlēšos.
  9. Indiešu literatūra/ darbības vide Indija. Esmu dažus darbus lasījusi un nesaku, ka vairs nelasīšu, bet man nepatīk indiskais, tāpēc no tā izvairos.
  10. Rakstnieku augsti intelektuālie eksperimenti, tēma – viss ir slikti, atsevišķi konkrēti literārie darboņi. Šis pārsvarā attiecas uz latviešu literatūru un individuāliem gadījumiem, visādiem izņēmumiem.

Top 10 Otrdiena: grāmatu izvēles iemesli

toptentuesdayŠodien ir interesanta Top 10 Otrdienas tēma par to, kas liek izvēlēties lasīšanai konkrētu grāmatu. Kas ir tie sīkumi, iezīmes, ieteikumi, pat dīvainības, kuru dēļ apzināti tiek lasīta grāmata A, nevis B? Nevis tās pilnīgi nejaušās bibliotēkā paķertās (bet arī tur taču kaut kas ir piesaistījis skatu, kaut kāda mirkļa iegriba ir bijusi), bet apzināti izvēlētās. Es, protams, varu runāt tikai par savām izvēlēm, ko ietekmē mana gaume un intereses. Kad kādā veidā uzzinu par grāmatu, vispirms palasu anotāciju, paskatos atsauksmes, un tie tad ir galvenie izvēles noteicēji. Pastāstīšu par tiem impulsiem, kas piesaista manu uzmanību un bieži arī noved pie kārtējās grāmatas.

Top 7 iemesli, kas liek izvēlēties lasīšanai noteiktu grāmatu

  1. Uzticami grāmatu dīleri – nosauksim viņus tā. Ir pāris cilvēku, uz kuru ieteikumiem vienmēr varu paļauties. Ja viņi man iedāvina grāmatu, saliek 5 zvaigznes un saslavē, vai saka, ka man tā ir jāizlasa, tad tur nekādu šaubu nav – ir jālasa un man patiks.
  2. Konkrētā brīža intereses. Visbiežāk interešu objekts uzrodas pēc kādas citas grāmatas izlasīšanas. Izlasīju Orhana Pamuka “Sniegu” un Turcija palika manī, bet tikai paņemot lasīt Laimas Kotas “Mana turku kafija” sapratu, ka gribu vēl vairāk palasīt par Turciju un Austrumiem vispār. Reizēm interese izplēnē tikpat ātri kā iedegusies, vai to aizēno kas cits. Ak, kārtējā grāmattārpa problēma.
  3. Kāda īpatnība, savdabība sižeta pieteikumā. Tā var būt neparasta darbības vide, kas uzkurina manu iztēli, personāži ar īpatnēju raksturu, likteni vai nodarbošanos.
  4. Autors. Nav tā, ka esmu akli gatava lasīt pilnīgi visu, ko sarakstījis man tīkams rakstnieks/rakstniece, tomēr ir daži tādi autori, kuru vārds vien lielā mērā izšķir, lasīšu vai nelasīšu to grāmatu. Tie ir autori, kuru iztēle, talants un rakstības stils ir mani sajūsminājuši un spilgti palikuši atmiņā. Mēdzu arī speciāli izvēlēties grāmatu, lai iepazītu kāda autora daiļradi.
  5. Izglītošanās par kādu tematu. Tādā veidā pārsvarā izvēlos populārzinātnisko un dokumentālo literatūru.
  6. Filma, seriāls. Diezgan reti, bet gadās, ka uzmeklēju grāmatu, kas ir bijusi filmas vai seriāla scenārija pamatā.
  7. Tulkotājs. Sekundārs iemesls, tomēr gribu to pieminēt, jo slikts tulkojums var sabojāt grāmatu.  Ir tādi tulkotāji, kas paši par sevi jau ir kvalitātes zīme. Bez tam, man šķiet, ka katrs tulkotājs vairāk vai mazāk tulko noteikta līmeņa un zināmā mērā līdzīgus darbus. Tas palīdz svārstīgas izvēles gadījumā.

Varētu pieminēt arī skaistos vākus un dažādu lasīšanas izaicinājumu diktēto izvēli, bet vāki tikai piesaista uzmanību, savukārt izaicinājumiem tālāk iedarbojas iepriekš minētie iemesli. Kaut ko noteikti atkal aizmirsu un varēšu piekrītoši māt ar galvu “jā, man arī tā ir”, ja komentāros minēsiet savus grāmatu izvēles kritērijus.

Marii lasa #18

Par izlasītajām grāmatām no 05.03.2017. līdz 26.03.2017., trīs dokumentālajām filmām un mazliet arī par zīmēšanas kursu progresu.

[upd] Binčijas romānu iesāku pēc video uzfilmēšanas un pie 70. lpp nolēmu, ka ir citas grāmatas, ko vairāk gribu izlasīt.