Atskats uz 2017. gadu un plāni 2018.

Pirmās atmiņas par 2017. gadu ir tādas, ka tas bija stipri besīgs gads, tomēr notika arī kas ārkārtīgi pozitīvs – sāku zīmēt un gleznot. Šis bija arī pārdomu un sevis izzināšanas gads, mani mocīja pretrunas un varbūt tāpēc arī daudz kas no izvēlētās lasāmvielas neaizķēra un pat kaitināja.

2017

2017. gadā izlasīju 54 grāmatas, 15 977 lapas. Biezākā grāmata 568 lapas un tas nozīmē, ka nevienu patiesi biezu grāmatu neizlasīju. Vidējais vērtējums diezgan švaks – 3,3 zvaigznes. Tik slikti vēl nav bijis. Nav pat speciāli jāatlasa un jāapsver, kuras grāmatas iekļaut labāko topā, jo 5 zvaigznes ieliku tikai 7 grāmatām. Kopā ar divām, kam ieliku drusku mazāk, bet kuras mani aizķēra un palika atmiņā, sanāk pieticīgs 2017. gada tops.

Labākās lasītās grāmatas 2017. gadā manā vērtējumā:

Gads sākās ar dažām labām un aizraujošām grāmatām, gada vidū lasīšana uzdzina tādu apnikumu, ka metos pie romantiskās literatūras, tad nāca R.I.P. un iepazinos ar manu jauno literāro mīlu – Kormorānu Straiku. Ļoti labs sanāca arī novembris, kad cītīgi lasīju latviešu literatūru. Vispār samērā daudz sanāca lasīt dzeju – kopumā 6 dzejas krājumus. No tiem man vislabāk patika Jura Kronberga dzeja. Paguvu arī izlasīt vairākas Ziemassvētku dāvanas, bet ne tik daudz, cik gribēju.

Ko iesākt ar 2018. gadu?

Nospraudu sev atkal mērķi – 50 grāmatas. Tas ir optimāls skaitlis, lai es varētu darīt arī kaut ko citu. Mani gaida kaudze ar grāmatām, kuras gribēju izlasīt 2017. gadā, bet to neizdarīju. Protams, gribu izlasīt daudzas jūsu dāvanas. Vēl man ir doma pārlasīt vairākas iemīļotas grāmatas: “Zilo pili”, “Mitago mežu”, “Grāfu Monte Kristo”, varbūt vēl kādu. Rudenī jau tradicionāli būs R.I.P. un #LasiLatviešus.

Pat ja es šogad neko nelasītu, man tāpat būtu par ko rakstīt, jo daudzas atsauksmes palikušas neuzrakstītas.

Vispār es ļoti gribu lasīt tikai to, ko ļoti gribu lasīt. 🙂 Varbūt 2018. gads būs tas gads, kad beidzot iemācīšos nolikt malā grāmatu, kas mani neaizrauj pēc 50 – 100 lpp.

Novēlu jums literāriem piedzīvojumiem bagātu 2018. gadu!

Advertisements

Virtuālās dāvanas 2017. gada Ziemassvētkos

IMG_20171216_145356

Mīļie draugi!

Vispirms – priecīgus Ziemassvētkus! Ceru, ka nepārēdāties. Tagad pie dāvanām! Jūs jau zināt, cik ļoti man patīk tradicionālā grāmatu blogeru apdāvināšanās.

Spīgana jau lasa to, ko gribēju viņai uzdāvināt – Skota Hokinsa “Ogļu kalna bibliotēka”. Pēc sajūsminātajiem komentāriem saprotu, ka šī dāvana būtu pašā laikā. Uzskatīsim, ka Spī izmanotojusi savas raganas spējas un priekšlaicīgi ieskatījusies manā prātā.

Tā kā Uldis jeb Baltais Runcis atzinās, ka viņš šeit klusām ieskatās, ceru, ka pamanīsi savu dāvanu – Ulda Ģērmaņa “Zili stikli, zaļi ledi”. Tev kā vēsturniekam varētu būt interesanti.

Ar Doroniki šogad visvieglāk. Lai Tevi iepriecina Robert Galbraith “Career of Evil”. Visi saka, ka trešā daļa esot labāka par pirmajām divām. Ja esi jau paspējusi šo grāmatu uzsākt, tad bonusā vēl viena dāvana – seriāls “Strike”.

Andai patīk ģimenes sāgas un dziļi psiholoģiski portreti. Lorensa Darela “Aleksandrijas kvartets” gan nav ģimenes sāga, tomēr Darela savītais stāsts ir savdabīgs pētījums cilvēku kaislībās. Man personīgi otrā grāmata patika labāk kā pirmā, jo pa vietām sāka nostāties daži fakti un notikumi atklājās jaunā gaismā.

Sibillai nevaru izlemt starp divām grāmatām: Italo Kalvīno “Neredzamās pilsētas” vai Ineses Zanderes “Kuģa žurnāls”. Pārskrienot blogam un Goodreads šķita, ka neesi lasījusi ne vienu, ne otru, bet varbūt kļūdos, tāpēc ņem abas vai izvēlies to, kura vairāk patīk.

Dainim varētu patikt jauniešu blēžu romāns: Cristin Terrill “Here Lies Daniel Tate”. Iespējams, ka galvenais varonis smuki izčakarēs lasītāja smadzenes. Vēl neesmu pabeigusi lasīt, tāpēc 100% apgalvot nevaru, bet ir aizraujoši.

Tik labi, ka virtuālās dāvanas nav ierobežotas skaitā, tāpēc Andrim un Intam tiks katram pa Ada Palmer “Too Like the Lightning” eksemplāram. Izskatās, ka šo neesat lasījuši un tā ir īsta veiksme man kā dāvanu gādātājai. Pati grāmatu pagaidām izlasīju līdz pusei, ne velna nesaprotu, kas tur notiek, bet pasaule solās būt laba un, ja iepatiksies, ir turpinājumi.

Austrai un Santai dāvinu tumšu un arī drusku feministisku pasaku pārstāstu krājumu, kas jūs varētu iepriecināt: Angela Carter “The Bloody Chamber and Other Stories”.

Nezinu, vai Anna paspēja bibliotēkā paņemt, bet dāvinu Kristas Annas Belševicas “Medījot dzīvi”. Spilgta, drusku dusmīga dzejas debija.

Lasītājai un Fledim – Pāvela Sanajeva “Apglabājiet mani aiz grīdlīstes”. Par šo ir ļoti labas atsauksmes un var lasīt arī krieviski. Iespējams, ka šauju garām, bet varbūt jums šī grāmata patiks.

Visiem sarūpēt dāvanas man neizdevās, piedodiet. Šogad sanācis maz lasīt tādas grāmatas, par kurām gribas teikt wow!, tomēr ir tādas, kuras man līdz galam neuzrunāja, bet varētu ļoti patikt īstajam lasītājam. Novēlu katram 2018. gadā atrast vismaz 3 grāmatas, par kurām sajūsmā gribas iesaukties “jā, ir īstā!”.

Blogam – 11

IMG_20171127_184937

“Marii grāmatplaukts” pastāv jau 11 gadus. Paldies par kopā būšanu! Jūsu komentāri un labie vārdi vienmēr silda sirdi.

Pēdējo gadu esmu lasījusi un rakstījusi mazāk, daža laba iecere palikusi nerealizēta, bet tas nekas. Savs laiks lasīšanai, savs laiks kam citam. Mācījos un mācos zīmēt un gleznot. Mācos lasīt to, kas patiesi uzrunā un aizrauj, nevis to, ko vajadzētu izlasīt. Ne vienmēr sanāk. Blogs turpināsies, jo es turpināšu lasīt un man joprojām patīk rakstīt. Tiekamies!

Novembrī lasām latviešus

1509560103013

Pirms četriem gadiem Spīganas aizsāktā akcija – novembrī jālasa latviešu literatūra – veidojas par skaistu tradīciju grāmatu blogeru un citu grāmatu lasītāju aprindās. Protams, nevajag meklēt speciālu ieganstu, lai lasītu pašmāju autoru darbus, bet ir taču skaisti vienoties patriotiskā lasīšanas pasākumā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pēdējos gados parādās aizvien vairāk labas latviešu literatūras un to vajag svinēt. Vai arī gremdēties teicamā latviešu literārajā valodā rakstītā klasikā.

Es šajā novembrī izvēlējos lasīt trīs dzejas grāmatas un varbūt, ja sanāks, arī divus prozas darbus.

Krista Anna Belševica “Medījot dzīvi” – jaunums latviešu dzejā, tikko iznācis jaunās dzejnieces pirmais dzejoļu krājums, par kuru jau lasītas labas atsauksmes.

Juris Kronbergs “Uz balkona / bet ja visu laiku…” – divi dzejas krājumi vienos vākos. LALIGABA 2017. gada balvas ieguvējs nominācijā “Labākais dzejas krājums”.

Toms Treibergs “Gaismas apstākļi” – debijas krājums, LALIGABA 2013. gada nominants.

Nora Ikstena “Mātes piens” – grāmata, kas neprasa komentārus. Sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts”. LALIGABA 2016. gada nominants.

Inguna Bauere “Lizete, dzejniekam lemtā: Lizetes un Kārļa Skalbes dzīvesstāsts” – biogrāfisks romāns par tulkotāju Lizeti un viņas vīru dzejnieku Kārli Skalbi. Pilnīgi nejaušs atradums grāmatu maiņas galdā.

Patīkamu lasīšanu!

R.I.P. XII

lasīt

Gaidu un nevaru sagaidīt oficiālu paziņojumu par šī gada R.I.P., bet tas jau man neliedz turpināt tradīciju.

Ja kāds vēl nezina, R.I.P. ir lasīšanas izaicinājums no 1. septembra līdz 31. oktobrim, kura laikā lasa “tumšo” literatūru: trillerus, mistiku, tumšo fantāziju, gotiku, šausmas, spoku stāstus un tamlīdzīgus darbus.

Četrus gadus lasīšanai izvēlējos pirmo līmeni, bet šogad būšu reāliste un palikšu pie otrā līmeņa, kas nozīmē 2 grāmatas.

ripnineperilsecond-600x268

Jau laicīgi izdomāju, kuras divas grāmatas lasīšu, bet tad iepazinos ar Kormoranu Straiku un viņš manus plānus pamainīja.

the bloody chamber the silkworm

The Bloody Chamber by Angela Carter
The Silkworm by Robert Galbraith

Tiklīdz saņēmu dāvanā fantāzijas/šausmu stāstu krājumu “The Bloody Chamber” zināju, ka lasīšu to R.I.P. laikā. Savukārt pēc “The Cuckoo`s Calling” bija pilnīgi skaidrs, ka nav variantu – man tūlīt pat ir jāturpina lasīt Roulingas detektīvsērija. “The Silkworm” esot tumšāks un drūmāks, tāpēc domāju, ka pilnībā iederēsies R.I.P. rāmjos. Jebkurā gadījumā man romāns ir jāizlasa pirms seriāla, ar kuru arī esmu aizrāvusies.

Vai kāds no jums piedalās R.I.P.?