Ekranizācijas

Lasām grāmatu – skatāmies kino

Pēdējā laikā tā sanācis, ka pēc grāmatas izlasīšanas noskatos tās ekranizāciju. Protams, ja tāda ir un mani interesē. Reizēm filmu uztvert vieglāk kā romānu. Kā spilgts piemērs tam ir Čārlza Dikensa “Bleak House” ekranizācija. Reizēm vienkārši negribas no grāmatas varoņiem šķirties, gribas viņus ieraudzīt vēlreiz….

Letterboxd ir mana filmu dienasgrāmata. Tur ir liste ar visām ekranizācijām, ko esmu skatījusies, bet ne visām esmu lasījusi scenārija pamatā esošo literāro darbu.

Šeit tikai tās ekranizācijas, kuras esmu noskatījusies, lasījusi scenārija pamatā esošo literāro darbu un atsauksme par literāro darbu lasāma vai drīzumā būs lasāma blogā.

  

GAME OF THRONES 2011, TV series, 60 min. Piedzīvojumi, drāma, fantāzija.

Dž. Mārtina sāgas “Song of Ice and Fire” ekranizācija. Plānotas vismaz 6 sezonas, katrā sezonā pa vienai grāmatas ekranizācijai:

1. sezona: “A Game of Thrones”
2. sezona: “A Clash of Kings”
3. sezona: “A Storm of Swords”
4. sezona

Lielisks seriāls, lieliski aktieri, kostīmi un atmosfēra. Viens no retajiem gadījumiem, kad filma vai seriāls ir mani rosinājis izlasīt grāmatu, pēc kuras sarakstīts scenārijs. Jāsaka, ka seriālā atkāpju no oriģināla ir samērā maz. Kurus baida sāgas apjomi, droši var skatīties seriālu.

THE CRIMSON PETAL AND THE WHITE 2011, TV mini-series. Drāma, romantika.

Mišela Fābera “Ziedlapiņas tumši sārtās un baltās” ekranizācija. Romāns ekranizēts četrās stundu garās sērijās. Tik ļoti aizrāvos ar romānu, tāpēc man noteikti bija  jāredz tā ekranizācija. Kopumā jāsaka, ka tā sanākusi veiksmīga, lai gan daži notikumi ir steidzināti un tāpēc pazūd sīkas detaļas un tēli nav tik dziļi kā grāmatā. Ļoti patika Romola Garai Sirdspuķītes lomā, bet pie Viljama meitas rakstura  vajadzēja vairāk piestrādāt. Grāmatā meitenīte ir noslēgtāka, bailīgāka, nervozāka. Ekranizācija ļoti laba, tomēr iesaku lasīt grāmatu, ja gribat izbaudīt pilnībā, jo romāns ir tā vērts.

BLEAK HOUSE 2005, TV mini-series, 510 min. Drāma.

Mini-seriāla pirmo daļu noskatījos, kad Čārlza Dikensa “Bleak House” biju izlasījusi gandrīz līdz pusei. Seriāls ir lielisks! Ļoti palīdzēja man grāmatas lasīšanā. Scenārijs cieši turas pie grāmatas sižeta, tikai dažviet pamainot notikumu secību, bet tas nevis traucē, bet palīdz vieglāk saprast notiekošo. Domāju, Dikenss varētu būt apmierināts ar šādu sava darba ekranizāciju un aktieru izvēli. Lēdija Dedloka Džilianas Andersonas tēlojumā bija perfekta. To pašu varu teikt arī par citiem aktieriem. Droši iesaku seriālu, ja ar grāmatu nevarat vai negribat ķēpāties 🙂

  

THE MYSTERY OF EDWIN DROOD 2012, TV mini-series, 120 min. Drāma.

Čārlza Dikensa nepabeigtā romāna “The Mystery of Edwin Drood” ekranizācija. Uzreiz teikšu, ka ne tik veiksmīga kā “Bleak House”. Pirmā sērija, kura uzņemta pēc romāna motīviem ir laba, lai gan ir manā skatījumā nepiedodamas atkāpes no oriģināla. Otrā sērija, kur daļa ir tīri scenārista (kriminālromānu rakstnieces Gwyneth Hughes) fantāzija par to, kā romāns varēja beigties, mani apbēdināja, bet pēdējās minūtes vispār lika vilties. Protams, ir daudz un dažādas versijas par to, kādu noslēpuma atrisinājumu Dikenss bija iecerējis, bet man gribas apgalvot, ka noteikti ne tādu, kāds tas sanācis filmā. Iesaku lasīt romānu.

THE HITCHHIKER`S GUIDE TO THE GALAXY 2005, 109 min. Piedzīvojumi, komēdija, sci-fi.

Duglass Ādamss pats rakstīja scenāriju savai  “The Hitchhiker`s guide to the galaxy” ekranizācijai. Iespējams tāpēc tā sanākusi autentiska un smieklīga. Lai gan lielākie “Ceļveža” fani apgalvo, ka filma stipri atšķiras no oriģināla. Protams, nelielā filmā nevar iespiest visu Ādamsa izdomāto pasauli, ārpus kadra paliek daudzas slavenas frāzes un citāti, daudzas varoņu izdarības. Filmu var skatīties, lai iepazītos ar Ādamsa daiļradi, tomēr grāmata labāka (5 daļās).

THE HUNGER GAMES 2012, 142 min. Piedzīvojumi, sci-fi.

Sjūzenas Kolinsas “Bada spēļu” ekranizācija. Grāmata man patika, tāpēc saņēmos noskatīties filmu. Ceru, ka režisoram ir kauns par padarīto. Varoņi sanākuši plakani, tuvplānu par daudz un tā kameras raustīšanās…. Beigas vispār sasteigtas un bez emocijām. Pie grāmatas sižeta turas cieši, izņemot dažas atkāpes, tomēr tas neglābj no sajūtas – filma varēja būt krietni labāka. Ja nu kāds vēl nav lasījis ne grāmatu, ne skatījies filmu, es silti iesaku sākt ar grāmatu.

 

REBECCA 1940, 130 min. Drāma, noir, detektīvs.

Dafnes di Morjē “Rebekas” ekranizācija Alfrēda Hičkoka izpildījumā. Šī ir pirmā Hičkoka Holivudas filma un vienīgā viņa filma, kas ieguva Oskaru kā gada labākā filma. Filma interesanta, tomēr manā skatījumā Hičkoks sabendējis lielisku romānu, mēģinot to pataisīt par savu kārtējo šausmeni. Un jaunās de Vintersa kundzes atveidotāja Joan Fontaine pārspīlē ar baiļošanos. Grāmata daudz labāka.

ALICE IN WONDERLAND 2010, 108 min. Ģimenes, piedzīvojumi, fantasy.

Luisa Kerola “Alises piedzīvojumi Brīnumzemē” un “Alise Aizspogulijā” Tima Bērtona ekranizācija ar vienu niansi: Alise ir gandrīz pieaugusi un nokļūst pazemē vēlreiz. Notikumi ir līdzīgi, tēli ir tie paši: Marta zaķis, Trakais Cepurnieks, Sarkanā un Baltā karaliene, Česīras kaķis. Domāju, Kerols var būt apmierināts ar Bērtona veikumu – filma ir izdevusies krāšņa, groteska un aizraujoša. Džonijs Deps kā Trakais Cepurnieks ir pavisam traks. Nav tiešs literāro darbu ekranizējums, bet ļoti interesanta versija par tēmu.

КОРОЛЬ ДРОЗДОВИК 1984,94 min. Pasaka, ģimenes.

Brāļu Grimmu pasakas  “King Thrushbeard” ekranizācija. Nejaukt ar A. Brigaderes pasaku lugu “Princese Gundega un karalis Brusubārda”. Čehijas (Čehoslovākijas) – Vācijas kopražojums ir viena no manām mīļākajām bērnības pasaku filmām. Pasaka ekranizēta diezgam precīzi, šo to pieliekot klāt, lai filma sanāktu pieklājīga garuma.  Aktierspēle vietām teatrāla, neizskaistināti kostīmi un dekorācijas. Vērts paskatīties kaut vai tāpēc, lai redzētu kā agrāk taisīja pasaku filmas.

  

THE HOBBIT: AN UNEXPECTED JOURNEY 2012, 169 min. Fantasy, piedzīvojumi.
THE HOBBIT: THE DESOLATION OF SMAUG 2013, 170 min, Fantasy, piedzīvojumi.
THE HOBBIT: THE BATTLE OF THE FIVE ARMIES 2014, 144 min, Fantasy, piedzīvojumi

Tolkīna fantāzijas šedevra “The Hobbit” ekranizācija. Saprotu, ka režisors Pīters Džeksons ir liels Tolkīna fans, bet šoreiz viņš ir pārpūlējies no samērā īsas grāmatas (351 lpp) sižetu izstiepjot 3 filmās. Pirmā filma aptver grāmatas pirmo trešdaļu – līdz brīdim, kad rūķi un Bilbo tuvojas Mirkwood. Otrā filma vēl vairāk attālinās no grāmatas – ir ceļojums cauri Mirkwood, ir elfi, ir nokļūšana cilvēku pilsētā un beigās cīņa alā ar pūķi, bet ir ļoti daudz kā, kas nav oriģinālajā darbā. Trešā filma atgriežas pie grāmatas beigām – piecu armiju kaujas par pūķa alas dārgumiem. Ir dinamika, tomēr to tik un tā apēd aktieru un režisora tīksmināšanās pašiem par sevi. Kopumā sižets ir ļoti izstiepts, daļa ainu piedomātas klāt, daļa notikumu sagrozīti, tāpēc silti iesaku lasīt grāmatu, ja gribat piedzīvot īstu “Hobitu”.

LIFE OF PI 2012, 127 min. Drāma, piedzīvojumi.

Fantastiski skaista Jana Martela “Life of Pi” ekranizācija. Filma sanākusi emocionāli vieglāka kā grāmata – Pī un tīģera mocības okeānā nav tik detalizētas, bet, izņemot pāris epizodes (ainiņa kuģa virtuvē, no laivas izlekušais tīģeris okeānā) scenārijs gandrīz vārds vārdā sakrīt ar grāmatu. Grāmatu ir vērts lasīt, bet silti iesaku noskatīties filmu. Patiess baudījums.

ANNA KARENINA 2012, 130 min. Drāma, romantika.

Tolstoja apjomīgā romāna “Anna Kareņina” savdabīga ekranizācija – varoņu dzīve uznesta uz skatuves. No romāna paņemta pati esence un lielāks uzsvars uz Annas un Vronska liktenīgo kaislību. Tikpat kā nav skarti ekonomiskie un politiskie jautājumi, kam Tolstojs romānā atvēlējis diezgan daudz vietas. Levins un Kitija arī vairāk otrā plānā, lai gan romānā tos varētu uzskatīt par vienas medaļas otru pusi. Vizuāli skaista filma un drosmīgs risinājums. Iesaku skatīties, ja romāns šķiet nepievarams.

  

SNOW WHITE AND THE HUNTSMAN 2012, 127 min. Fantasy, piedzīvojumi, drāma.

Lily Blake versija par Sniegbaltīti “Snow White and the Huntsman” tik ļoti līdzinās scenārijam, ka neesmu pārliecināta, kas bija pirmais: viņas darbs vai filma. Vai varbūt darbs tapa priekš filmas. Lai nu kā, iesaku skatīties vizuāli baudāmo filmu un grāmatiņai netērēt laiku. Šoreiz Sniegbaltīte ir kareivīga. Man patika.

JOHN CARTER 2012, 132 min. Piedzīvojumi, fantasy, sci-fi.

Edgar Rice Burroughs “A Princess of Mars” ekranizācija. Episks piedzīvojums uz Marsa labākajās pulp fiction un Holivudas tradīcijās. Scenārijs diezgan daudz pieturas pie grāmatas, tomēr daļa ir Holivudas piedomāta (augstākā rase, kas visus kontrolē, beigās došanās pa upi uz svēto vietu u.c.), lai būtu iespaidīgs action. Pieļauju, ka daži notikumi ir pagrābti no citām Barsoom sērijas grāmatām. Pieļauju arī, ka Burroughs būtu tīri apmierināts redzot filmu. Ja vispirms skatīsieties filmu un pēc tam lasīsiet grāmatu, tad grāmatas darbība šķitīs lēnāka un ne tik iespaidīga.

ON THE ROAD 2012, 137 min. Piedzīvojumi, drāma.

Džeka Keruaka leģendārā darba “Ceļā” ekranizācija. Laikam tomēr ir grāmatas, kuras nav iespējams pārnest uz ekrāna nezaudējot daļu jēgas un burvības. Šī ir viena no tām. Vismaz manā skatījumā. Filma nav slikta, bet man bija garlaicīgi skatīties. Silti iesaku grāmatu, ja kādam ir tuvi bītņiki.

 

THE GREAT GATSBY 2013, 143 min. Drāma, romantika.

F.S. Ficdžeralda klasiskā darba “Lieliskais Getsbijs” ekranizācija. 1930. gadu spožums un posts visā pilnībā. Naudas vara un cilvēku tukšums, un tam pa vidu kāda paštaisīta bagātnieka sapnis par mīlestību. Nevaru būt objektīva, jo man patīk Leonardo di Kaprio un man viņš šķita lielisks Getsbijs. Ekranizācija ļoti tuvu grāmatas sižetam, lai gan, protams, Lurmans ir iepinis savas idejas un sapludinājis moderno ar klasisko, kas ne visiem varētu patikt. Ja nesapratāt romānu, iesaku noskatīties filmu.

INTERVIEW WITH THE VAMPIRE 1994, 123 min. Drāma, fantāzija, šausmas.

Annas Raisas vampīrsāgas pirmās grāmatas “Intervija ar vampīru” ekranizācija. Filmu, tāpat kā grāmatu jau var uzskatīt par klasiku – gaismas, mūzika, atmosfēra, aktieru tēlojums – viss ir salikts perfekti līdz niansēm, lai pasniegtu kāda melanholiska vampīra dzīvesstāstu. Rakstot scenāriju, Anna Raisa ir izmainījusi dažas detaļas (piemēram, Luijam filmā nomirst sieva, grāmatā – brālis), bet pamatā filma ir tuvu grāmatai. Arī šoreiz mani Luija čīkstēšana kaitināja. Silti iesaku noskatīties filmu, ja grāmata jūs nogurdina, to līdz galam neizprotat, vai arī tieši otrādi – stāsts ļoti patika un vēlaties to izdzīvot vēlreiz.

GONE WITH THE WIND 1939, 238 min. Drāma, romantika, karš.

Episkā un lieliskā M. Mitčelas romāna “Vējiem līdzi” tikpat episkā un lieliskā ekranizācija. Diez vai kāds jebkad spētu iedomāties citu, nevis Vivjenas Lī atveidoto Skārletu. Un Klārka Geibla atveidotais Rets Batlers? Droši var teikt, ka bez šiem aktieriem filma būtu citādāka. Filmā ir attēlota liela daļa biezās grāmatas notikumu (ir dažas novirzes no sižeta, šķiet, ka Skārletai filmā nebija bērns no pirmā vīra), tomēr trīs stundas paiet gandrīz nemanot. Ja jums patika romāns, filma ir obligāti jānoskatās. Filmu var droši skatīties arī tad, ja grāmatas apjoms jūs baida.

  

DRACULA 1992, 128 min. Šausmas, fantāzija.

Krietni seksuālāka un asiņaināka Drakulas versija kā Brema Stokera oriģinālais darbs, tomēr ekranizācija daudz nenovirzās no romāna sižeta un Kopola labi uztvēris stāsta būtību. Līdz galam gan filma nepārliecina, ir vairāki neveikli brīži un paliek tāda kā sasteigtības sajūta neskatoties uz to, ka filma ir gara. Grāmata tik un tā labāka.

ABRAHAM LINCOLN: VAMPIRE HUNTER 2012, 94 min. Šausmas, fantāzija.

Te nav daudz ko teikt. Viduvēja stāsta viduvēja ekranizācija. Ja neskaita dažas feinas kaujas ainas, tad ne ar ko nepaliek atmiņā. Droši var skatīties filmu un netērēt laiku Seth Grahame-Smith tāda paša nosaukuma romānam, jo romānu pa 94 min. tomēr neizlasīt.

THE COLOUR OF MAGIC 2008, 191 min. Fantāzija.

Līdz galam šo sapratīs un spēs priecāties tikai Pratčeta fani. Pārējie varētu vietām garlaikoties. Ļoti cieši seko Diskzemes pirmo divu (?) grāmatu sižetam (The Colour of Magic un The Light Fantastic) un tieši no šīs cenšanās neko neizlaist cieš filmas temps un reizēm atstāj amatierisku iespaidu. Bet Pratčeta uzburtā pasaule ir traka un burvīga, un to ir vērts redzēt un lasīt.

 

DIVERGENT 2014, 139 min. Sci-fi, ya.

Ja salīdzinām ar citas YA distopijas ekranizāciju – “Bada spēļu” pirmo daļu, tad šī filma ir izdevusies krietni veiksmīgāk. Ekranizācija diezgan precīzi seko grāmatas sižetam, ir iekļauti visi svarīgie brīži (un varbūt pārāk centīgi), tomēr kāda nozīmīga lieta palikusi aiz borta – ir pilnīgi vienalga, kas notiek ar varoņiem. Grāmatā bija labāk, tur varēja līdzpārdzīvot Tris un Four. Plusiņš – filmā Tris ir krietni attapīgāka. Spriedums – neko nezaudēsiet, ja noskatīsieties tikai filmu un neizlasīsiet grāmatu (tas YA faniem, citiem nav īsti jēga lasīt). Filmu ir patīkami skatīties un lai kādas kļūdas tajā būtu, tā ir labāka kā gaidīju, tomēr izpaliek grāmatas spriedze.

FIFTY SHADES OF GREY 2015, 125 min. Drāma, romantika.

Diez vai šī slavenā un daudz aprunātā filma prasa kādus komentārus. Aiz ziņkārības to ir redzējuši pat tie, kuri grāmatu nav lasījuši. Filmai neko īsti pārmest nevar, tā attēlo visus galvenos grāmatas notikumus, tomēr izlaižot pikantākās lietas un noplacinot emocijas. Gribat seksa ainas – lasiet grāmatu.