Kakas, takas un smakas. Endijs Sīds

bērnu grāmataHelios izdevniecība 2022. gads, 64 lpp.

Bērnu grāmatas lasu reti, bet tiklīdz ieraudzīju šo – nespēju atturēties. Gan nosaukums, gan ilustrācijas lika manam iekšējam bērnam priecīgi iesaukties “gribu!”.

Lasītājiem tiek piedāvātas nodaļas par kakām, pēdām, mītnēm, ēšanas paradumiem un beigās par olām un spalvām. Būtībā par visu, ko dzīvnieki atstāj aiz sevis. Grāmata ir skaisti ilustrēta un ilustrāciju ir tiešām daudz. Teksta ir mazāk, bet pietiekoši, lai labi sabalansētu izglītošanu un uzjautrināšanu. Ievas Melgalves kā tulkotājas izvēle, manuprāt, ir ļoti veiksmīga, jo viņa jūt valodu un spēj ar to arī spēlēties. Kokains tulkojums būtu nokāvis daļu no šīs grāmatas burvības. Patika, ka autors iztiek bez moralizēšanas vai klīrīgas pamācīšanas. Pieaugušajiem, kuri visu uztver pārāk burtiski un pārāk sakāpināti, varētu būt problēmas ar tekstu.

Patiesībā negaidīju, ka šī bērnu grāmata man sagādās tik daudz prieka, sasmīdinās un vienlaikus uzzināšu arī jaunus faktus. Ar aizrautību izpildīju nodaļu beigās esošos testus. Kaku atpazīšanā gāja grūtāk, bet pēdu atpazīšanā esmu “pēdu pavēlnieks”. Arī mājokļus un ēdienu atliekas atpazinu tīri veiksmīgi, atrijas gan ir tikpat mīklainas kā kakas.

Domāju, ka “Kakas, takas un smakas” varētu būt ļoti laba grāmata, ko pētīt un pārrunāt kopā ar zinātkāriem bērniem. Manā skatījumā grāmatai ir tikai viens mīnuss – pamanīju trīs neuzmanības kļūdas tekstā, divas no tām testu atbildēs. Jebkurā gadījumā “Kakas, takas un smakas” ir brīnišķīga dāvana, ko palikt zem eglītes mazajiem dabas pētniekiem.

Vērtējums: 5/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.

Trīs latviešu dzejas krājumi

Varbūt sanāks garāks raksts, bet gribu vienā reizē pastāstīt par trim samērā jauniem un kvalitatīviem dzejas krājumiem.

dzejas krājums, latviešu dzejaPoēma ar mammu. Andra Manfelde

Dienas Grāmata 2022, 104 lpp.

Kādu laiku nebija sanācis lasīt neko jaunu latviešu dzejā. Par šo rakstnieces Andras Manfeldes dzejoļu krājumu redzēju dažas labas atsauksmes, bet līdz galam mani pārliecināja anotācijā minētais par bērnību laukos, jo arī mana bērnība pagāja laukos. Ne vienmēr rožaini, tomēr ar laiku grūtais aizmirstas, atmiņas apsūbē ar zeltainu mirdzumu un tā vien gribas kaut uz brīdi atgriezties tajā laikā un vietā. No lasītā sapratu, ka Manfeldi vadīja līdzīga doma. “Poēma ar mammu” ir ļoti skaists, poētisks vēstījums. Viņas atmiņas un bērnība gan brīžiem bija skumjāka un smagāka par manējo, tomēr caur viņas dzeju es aizceļoju atpakaļ laikā un šķiet, ka viņai pašai arī izdevās “iekāpt laika mašīnā un nonākt Kalniešos”.

Mammas šeit ir maz. Viņa tepat ir, bet fonā, apkrāvusies ar nebeidzamiem darbiem tāpat kā pārējās sievietes. Vīriešu nav. Kaut kur jau ir vai bija, bet dzīves smagums uz sieviešu pleciem. Te ir gan priecīgas, gan skumjas atmiņas, bērnu spēles un pieaugušo problēmas, dabas ritums un darbs kā bezgalīgas biešu vagas (es tās vēl atceros!). Es lasīju un ļāvos, lai caur mani plūst divejādas atmiņas – savas un svešas, bet atpazīstamas.

Pieļauju, ka “Poēma ar mammu” visspēcīgāk rezonēs lasītājiem ar līdzīgām atmiņām, tomēr tas nav obligāti. Citiem tas var būt skaists un arī smeldzīgs ieskats ne pārāk senā pagātnē. Tas ir rakstnieces un viņas ģimenes stāsts, tomēr tās ir arī lielas mūsu tautas daļas atmiņas. Krājums ir tik viengabalains, ka to var uztvert kā garstāstu dzejā. Tas bija pārsteidzoši. Ja latviešu literatūrā reizi gadā (pieņemsim) iznāk kaut kas patiešām labs, skaists, aizkustinošs un svaigs, tad šogad tā ir “Poēma ar mammu”.

Vērtējums: 5/5

dzejas krājums, latviešu dzejaPilsētā mirstošas saules ēnā. Dainis Deigelis

Jāņa Rozes apgāds 2020, 96 lpp

Varbūt man bija pārāk augstas gaidas pēc “Dievs beidz”, bet šis krājums neuzrunāja. Ar prātu saprotu, ka dzeja laba, Deigelim ir savs izteikts stils un izvēlēts interesants skatu punkts, bet sirdī gandrīz viss atstāja vienaldzīgu, kaut kas pietrūka. Laikam meklēju kaut ko, kur varētu teikt “jā, es arī tā jūtos”, bet šoreiz nebija.

Pilsētas dzeja man neviļus mudināja vilkt paralēles ar Čaku. Ceru, ka viņš par to negriezīsies kapā otrādi. Protams, Deigelis nav Čaks, viņš ir viņš pats ar samērā skarbu, neizskaistinātu, atkailinātu, vārdos diezgan skopu, bet precīzu pilsētas un cilvēku tēlojumu. Varbūt tam nav nekādas jēgas, bet kā tēlaini vizuāls elements man “mirstošās saules ēnā” šķiet kaut kas neparasts un skaists. Vizuāls tāpēc, ka es iedomājos futūristisku skatu, varbūt Zemes pēdējās dienas.

Arī šajā krājumā ieskanas dumpinieciska balss, tomēr ne tik spilgti kā “Dievs beidz”. Sajūta, ka notikusi samierināšanās, vai beidzies jaunības maksimālisms? Šoreiz arī sociālā kritika ir pieklusinātāka.

Vērtējums: 3/5

dzejas krājums, latviešu dzejaTas pats izmisums, tikai ar puķēm. Inga Pizāne

Jāņa Rozes apgāds 2022, 60 lpp.

Krājuma lasīšanas laikā es biju samērā pretējā noskaņojuma pusē Ingas izmisumam, tāpēc šis dzejas krājums mani tā neuzrunāja kā viņas iepriekšējie darbi. Tas gan netraucēja izbaudīt trauslās dzejas rindas, kas kā smalkas leduspuķu mežģīnes uz loga stikla noklājušas grāmatas lapas. Dzeltenā krāsa mudina domāt par ko saulainu un priecīgu, bet šis laikam domāts kā “smaidu, lai gan gribas raudāt”. Vai varbūt dzeltenais simbolizē to, ka izmisums nav galējs? Arī dzejoļos izmisums nav jūtams kā smagums vai bezcerība, drīzāk sāpes un skumjas, bet vienmēr ar cerību, ar nepadošanos.

Inga kā vienmēr raksta ļoti personīgi par to, kas viņai svarīgs, mazliet ironizē par to, ka visiem tāpat nebūs labi, lai ko viņa rakstītu. Dzejoļos arī ienācis karš un man patika kā Inga par to raksta (liekas briesmīgi tā teikt; daudz vairāk man patiktu, ja par karu nebūtu jāraksta vispār). Visvairāk uzrunāja “Ko es zinu…” dzejoļi par radiniekiem. Tagad, atsauksmes vajadzībām pāršķirstot un palasot pa rindai šur un tur, jūtu kā krājums sāk mani vairāk uzrunāt. Varbūt tāpēc, ka rudens.

Vērtējums: 3/5

Kāpēc neviens man to iepriekš nav teicis? Džūlija Smita

Džūlija Smita, Helios, psiholoģijaHelios izdevniecība 2022. gads, 295 lpp.

Fakts, ka šīs grāmatas latviskais izdevums piedzīvoja papildtirāžu neilgi pēc izdošanas (un oriģināls labus panākumus citur pasaulē), savā ziņā runā pats par sevi. Tomēr piefiksēšu savas domas par “Kāpēc neviens man to iepriekš nav teicis?” – jauno zvaigzni psiholoģijas/pašpalīdzības grāmatu lauciņā.

Grāmata ir lieliska un ļoti noderīga, ja meklējat psiholoģijas grāmatu vienkāršā valodā ar padomiem kā sev palīdzēt sakārtot domas un emocijas, rezultātā – uzlabot savu mentālo veselību un dzīvi. Pieci soļi kā kļūt veiksmīgai, bagātai un nemainīgi laimīgai ceļoties agri, skaitot afirmācijas un domājot tikai pozitīvas domas te nav. Bet kas ir? Ir zinātniskos pētījumos (ar visām atsaucēm) balstīti skaidrojumi par mūsu uzvedību, emocijām un domām, un iedoti instrumenti, kas var palīdzēt mazināt trauksmi, šaubas, nomāktu noskaņojumu un citus stāvokļus, ko darīt ar sērām, kā rast motivāciju un dzīves jēgu. Piekritīsiet, ka ļoti, ļoti svarīgas tēmas. Kā dažus noderīgus piemērus minēšu latviski iztulkoto emociju apli, kas ļauj iemācīties precīzāk aprakstīt savas emocijas; kā mainīt attieksmi pret neveiksmēm un kā atgūties pēc neveiksmes; kādi ir domāšanas aizspriedumi; kā saprast savas vērtības; kādas ir hroniska stresa pazīmes; rīcības, kas tikai pavairo trauksmi un kā to mazināt un vēl daudz kas cits.

Manuprāt, no šīs grāmatas, tāpat kā no citām līdzīga veida grāmatām, būs jēga tad, ja 1) saprot, ko lasa, 2) izmanto iegūtās zināšanas un iedotos vingrinājumus. Tāpēc es lasīju lēnām, apdomāju. Daļu jau zināju, jo biju lasījusi vai dzirdējusi no citiem avotiem, bet šeit viss ir apkopots vienkopus un tas ir ļoti ērti. Nenāk par sliktu atkārtot jau zināmas patiesības. Bija arī brīži, kad man nācās uzdot to pašu jautājumu, kas rotā grāmatas vāku. Lai strādātu ar sekām un risinātu problēmu, man vienmēr šķiet ārkārtīgi būtiski saprast cēloni, tāpēc ļoti pozitīvi novērtēju autores skaidrojumus un piemērus par katru grāmatā skarto tēmu, kas ļāva padziļināt izpratni.

Mans grāmatas eksemplārs ir izraibināts ar līmlapiņām un plānoju pārlasīt noteiktas nodaļas, kad jutīšu vajadzību. Grāmatas beigās ir garš atsauču saraksts, kas varbūt vairāk interesēs psiholoģijas un psihoterapijas speciālistiem. Savukārt resursu sadaļa noderēs mums – parastajiem lasītājiem. Tur ir Latvijā aktuālas organizācijas, kas piedāvā atbalstu, un autores sastādīts pašpalīdzības grāmatu saraksts, ja kāds viņas minētais instruments vai pieeja īpaši ieinteresējusi un gribas uzzināt vairāk. Ja patīk sociālie tīkli, Džūlija Smita ir aktīva TikTok un Instagram. Ak jā, Džūlijai Smitai ir vairāk kā 10 gadu pieredze klīniskajā psiholoģijā. Vispār vēl nekad nav bijis tik viegli atrast literatūru un video, lai parakātos savā galvā un vismaz mēģinātu saprast, kas notiek un kā sev palīdzēt. Diemžēl tikpat viegli ir uzrauties uz šarlatāniem. “Kāpēc neviens man to iepriekš nav teicis?” ir labs punkts, kur sākt vai turpināt.

Vērtējums: 5/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.