Trīs dienas Viļņā: muzeji

Turpinu savu stāstījumu par brīvdienām Viļņā ar apskatītajiem muzejiem. Pirms braukšanas atzīmēju tos muzejus, kurus noteikti gribējās apmeklēt ar domu, ka sliktos laika apstākļos vairāk dzīvošos pa izstādēm. Beigās sanāca tā, ka apmeklēju trīs muzejus un tas jau bija daudz. Nezinu kā citiem, bet manas smadzenes vienā brīdī pārsātinās un tad vairs neko nespēju uztvert, tāpēc šis skaits jau bija uz robežas. Dažus muzejus atstāju citai reizei.

Lietuvas nacionālais muzejs

Lietuvas nacionālais muzejs

Apskatīju tikai  vienu daļu –Jauno Arsenālu, kura ekspozīcijas veltītas Lietuvas vēsturei no 13. gs līdz 1795. gadam un etnogrāfijai (tautastērpi, sadzīves priekšmeti u.tml). Ekspozīcijas plašas, daudz ko redzēt. Mani pārsteidza Ēģiptes sarkofāgs (dāvinājums), milzīga Vitautas Lielā statuja un filigrānie kokgriezumi.

Drukas mašīna, 19. gs. vidus

Drukas mašīna, ko izmantoja nemiernieki. 19. gs. vidus.

Šeit līdz 16. jūnijam bija apskatāma “History and the Artist: Giedrius Kazimierėnas” – grandiozi psihadēliskas, ikonām līdzīgas gleznas. Ja man jautātu “vai patika?”, man būtu grūti atbildēt. Iespaidīgi, bet ikonogrāfija mani neaizrauj. Milzīgās gleznas Kazimierenas veidojis 15 gadus, par pamatu ņemot nozīmīgus notikumus Lietuvas lielkņazistes laikos.

Giedrius Kazimierėnas

Lietišķās mākslas un dizaina muzejs

Ieraugot, ka šeit apskatāma izstāde “The Magicians of Parisian Fashion. 1920–1999”, nolēmu, ka šis muzejs obligāti jāapmeklē. Brīnišķīga izstāde modes dāmām (tērpi un aksesuāri) apskatāma vēl līdz šī gada 20. augustam. Ja man būtu jāizvēlas, laikam izvēlētos Lanvin vai Diora tērpus, bet vispār izstādē tik daudz skaistu kleitu, ka grūti izvēlēties.

Parīzes modes burvji

Otra lielā izstāde ir “Three Centuries of Fashion” – tērpi (1740. – 1960. gadi) no Aleksandra Vasiļeva kolekcijas. Nezinu, cik ilgi vēl šī izstāde būs apskatāma, varbūt līdz rudenim. Saliekot abas izstādes kopā, ir ļoti interesanti apskatīties, kā mode mainījusies cauri gadsimtiem. Trešajā stāvā var apskatīties “Luxury and Craftsmanship” – dažādas skaistumlietas, ko radījuši amatnieki bagātnieku namu izdaiļošanai. Ja ir nogurums, šo var arī izlaist un doties uzreiz uz “The Weather Diaries” (apskatāma līdz 08.09.2019.). Izstāde ļoti pārsteidza ar atmosfēru – aptumšota telpa ar izgaismotiem objektiem, fonā mūzika, runa. Izstādes tēma – kā Islandes, Grenlandes un Faroe salu daba, vide un tradīcijas iespaido vietējos māksliniekus un dizainerus. Fantastiskas, sapņainas fotogrāfijas, tiešām iespaidīgi un skaisti. Ļoti priecājos, ka iegāju apskatīties.

The Weather Diaries

Iespējams, ka palaidu garām pirmā stāva pastāvīgo ekspozīciju ar mēbelēm, gobelēniem, svečturiem un citām dizaina lietām, jo pēc biļešu pārdevēju saslavēšanas uzreiz metos uz otro stāvu skatīties kleitas.

Viļņas gleznu galerija

Šo Lietuvas mākslas muzeja daļu gandrīz neapskatīju, jo jau biju piekususi un līdz muzeja slēgšanai bija palikusi pusotra stunda, tomēr nolēmu, ka vismaz vienu muzeju ar gleznām vajag, turklāt tur bija apskatāma izstāde par Viļņu mākslinieku gleznās un grafikās. Gleznas bija diezgan pašvakas un vienveidīgas manā izpratnē, grafikas un zīmējumi gan bija labi, pavadīju pie tiem tik daudz laika, ka cauri citām zālēm nācās steigties.

Lietuviešu māksla

Šajā galerijā ir divas patstāvīgās izstādes – ēkas interjers un “Lithuanian Art from 16th to 19th century”. Izstāde par lietuviešu mākslu ir tiešām plaša, pārsvarā gan gleznas un zīmējumi. Ļoti daudz portretu, pāris ļoti iespaidīgas ainavas. Izstāde izkārtota nelielās zālēs un beigās bija sajūta, ka apmaldīšos un mani tur ieslēgs līdz rītam.

Lietuviešu māksla

Samīlējos šajā portretā. Viens no dzīvākajiem, kāds redzēts. Gleznojis Jonas Rustemas.

***

Vai jūs muzejos cītīgi lasāt visu, kas rakstīts? Es nē, jo informācijas ir pārāk daudz un tā izrādījās pareizā pieeja, lai smadzenes neatslēgtos jau pēc Lietuvas nacionālā muzeja (kurā apmeklēju tikai vienu daļu!), jo apskatāmā bija tiešām daudz. Pēc pieredzes varu arī ieteikt izvēlēties dažādus muzejus, lai ir dažāda informācija, dažāda pieredze. Ieejas maksa pieaugušajiem šajos muzejos ir 3 eiro. Jāņem vērā, ka pirmdienās un svētku dienās muzeji ciet (vismaz tie, kurus gribēju apskatīt).

Nākamreiz došos uz Nacionālo mākslas galeriju, MO muzeju un Valdnieku pils muzeju.

Advertisements

Klejojumi Igaunijas rietumkrastā. 2. daļa

igaunijas rietumkrasts

Pirmās dienas iespaidi šeit.

Otrās dienas rīts pienāca saulains, ar kūpošu miglu. Piestātnē viss bija klusu, izņemot to pašu večuku, kas sarkanā žigulī atkal atbrauca un aizīrās līcī.

piestatne

Osterby piestātnes mols, pāri - Hāpsalu

Tur pāri ir Hāpsalu.

Pabrokastojām un devāmies uz Saare, kur kartē tika solīta dabas taka, muiža un putnu vērošanas torņi. Taka Silmas dabas rezervātā pie Sāres ir īsa, ar diviem skatu torņiem (skats uz niedrāju un ūdeņiem), bet putnu migrēšanas laikā noteikti ārkārtīgi aizraujoša vieta.

sares torni

Vispār, cik sapratu, Igaunijas piekrastē ir daudz putnu vērošanas vietu – piekraste pārsvarā zema, līdzena, daudz purvainu vietu. Savukārt Sāres muiža ir smuka un sakopta. Ja mēs jau nebūtu pabrokastojuši, tad muižas kafijas istabā iedzertu kafiju.

Sāres muiža

Pēc Sāres aizbraucām uz Puise ragu (Matsalu nacionālajā parkā) pa rallija cienīgiem ceļiem. Vietas tur ainaviski skaistas.

Puise rags

Kīdeva muiža

Kīdevas muiža. Pašreizējā muižas ēka celta 19. gs. beigās no koka. Unikāla ar to, ka sienas izliktas ar zivju zvīņu veidā sakārtotām lubiņām.

Kiideva nespējām atrast kārtējo apskates torni jūras krastā – visur “ķieģeļi” un laikam tikai vietējie zina ceļu. Noskumuši nolēmām doties mājās. Pērnavā piestājām Subway iestiprināties un pēc Pērnavas izlocījām kājās pie Rannametsa-Tolkuse dabas takas. Izrādās, ka, piestājot ceļa pusē virzienā uz Rīgu un uzkāpjot pa taku uzkalnā aiz pieminekļa, ir piknika vietas, labierīcības un var uzkāpt augstā kāpā no kuras caur priedēm redzama jūra.

Tootusemae takas atpūtas vieta

Tipiska Igaunijas atpūtas vieta.

Tootusemae takas atpūtas vieta

Viss tā klusi noslēpies, bez norādēm. Rannametsa-Tolkuse taku (2,2 km gara) bijām staigājuši divreiz, bet par ceļa otru pusi līdz šim neinteresējāmies. Taku, starp citu, iesaku. Pēcpusdienā saguruši, bet apmierināti atgriezāmies mājās.

Ko ņēmām līdzi road-trip diviem cilvēkiem ar suni:

– pases (arī sunim), nauda
– maiņas veļa, zeķes
– vējjakas
– pārtika un ūdens (nopirkām pa ceļam)
– aptieciņa (citramons, plāksteri, ogle)
– nazis, krūzes, tējkarote
– elektriskā tējkanna (domāta mašīnai, tehnikas brīnums, ko mums uzdāvināja)
– sausā barība un bļoda sunim
– mīksta sega uz kuras gulēt mašīnā
– 2 guļammaisi
– telefoni, planšete ar navigāciju HERE, vads lādēšanai
– papīra salvetes
– pretkukaiņu līdzeklis
– neliels dvielis, higiēnas līdzekļi (ķemme, zobubirstes utml)

Esam sapratuši, ka mums pilnīgi pietiek ar minimumu. Noteikti šādi brauksim vēl. Ja varat ieteikt interesantas apskates vietas Igaunijā, labprāt par tām uzzinātu.

Šis nebija iespaidīgu tūrisma objektu brauciens, tomēr mums patika. Kadiķu audzēs, akmeņainajā jūrmalā un sarkanajās koka mājās ir patiess un kluss ziemeļniecisks šarms, ko mēs pratām novērtēt. Mums jau ir plāns citai reizei – apskatīt Hāpsalu, aizbraukt līdz Paldisku klinšainajam krastam un sameklēt kādu garāku dabas taku.

Kubeseles dabas taka

Liliju labirints pie Krimuldas baznīcas

Sen nebija izstaigāta neviena jauna dabas taka, tāpēc izmantojām iespēju apskatīt Kubeseles dabas taku. Taka izveidota 2002. gadā un ir tīri labi uzturēta. Sākums pie Krimuldas baznīcas un tad tikai jāseko zīmēm. Nomaldīties nevar, ja iepriekš apskatīta karte. Taka pārsvarā vijas caur jauktu koku mežu, tāpēc patiks dabas un klusuma mīļotājiem. Mums patika.

Apskates objekti

Krimuldas baznīca. Viena no vecākajām mūra baznīcām Latvijā, celta 1205. gadā. Laikam bijām par agru, jo baznīca bija ciet, bet no citas reizes atceros vienkāršo, gaišo interjeru.

Krimuldas baznīca

Zvanu tornis piebūvēts krietni vēlāk – 1905. gadā.

Krimuldas baznīca

Krimuldas baznīca

Blakus baznīcai reiz bijusi Vecā kapsēta. Netālu ir piemineklis draudzes skolas skolotājam un vienam no latviešu rokrakstu literatūras pārstāvjiem Jurim Natanaēlam Ramanam.

Krimuldas baznīca

Apskatījām Kaupo Lilijas labirintu (ideja aizgūta Francijā, Šartras katedrālē, labirinta fragmentu var redzēt pašā pirmajā bildē) un devāmies pa tiltiņu uz mācītājmāju Kubeseles pilskalnā. Pašreizējā ēka celta 1775. gadā, vēlāk pārbūvēta un man šķita ļoti interesanta ar īpatnējiem lieveņiem un terasi ēkas otrā pusē.

Krimuldas mācītāja māja

Krimuldas mācītāja māja Kubeseles pilskalnā

Aiz mājas stāva taciņa ved lejā uz Kaupo kapa uzkalniņu un Kubeseles jeb Runtiņa alu. Mūs vairāk interesēja ala, jo tās sienas ir pamatīgi izraibinātas ar uzrakstiem un dažādām zīmēm.

Kubeseles ala

Tālāk pa taciņu gar Runtiņupīti devāmies iekšā mežā. Varu iedomāties cik daudz tur ir odu siltā laikā! Mežs smuks, upīte līkumaina. Vietējie taku pieskata, tikai vienā vietā nebija novākts nokritis koks un viens tiltiņš prasījās pēc labošanas.

Kubeseles dabas taka

Meža skaistumi

Pie apskates objektiem ir plaša informācija (tikai latviski). Kad nonācām līdz Saulstaru klintīm, varējām pat piesēst uz soliņa.

Saulstaru iezis un ala

Kubeseles taka ir apļveida, netālu no Gaujas tā satiek vienu no gar Gauju ejošiem maršrutiem un pie Enkurkluča pagriežas atpakaļ uz Krimuldas baznīcu. Jāsaka, ka atpakaļceļā nekā īsti nav, ko skatīt, tikai vairāki kapi. Cerēju uz Baronu kapiem, bet tie izskatījās galīgi aizauguši. Informācijas plāksne vēstīja, ka arī stipri izpostīti. Žēl.

Bija ļoti patīkami un atspirdzinoši saelpoties vēso un smaržīgo mežu.

Takas garums: 3,6 km
Grūtības pakāpe – viegla
Kam patiks – dabas un vēstures cienītājiem

Takas informācija un karte

Atpakaļ pagātnē, draudzīgas govis un nikni suņi

ZilaiskalnsJeb par mūsu līdz šim garāko velopiedzīvojumu –> Mujāni – Zilaiskalns – Dikļi – Augstroze. Ar startu un beigām Valmierā sanāca gandrīz 79 km.

Kāda no Mujānu muižas ēkām?

Mujānu baltais tornisPa ceļam izpētījām Mujānu balto torni. Žēl, ka no kādreiz lielās muižas teritorijas gandrīz nekas nav palicis pāri. Grezno kungu māju nojauca 1975. gadā. Tālāk mūsu ceļš veda uz Zilokalnu. Zilaiskalns. Tornis slēgts

Zilākalna ģeodēziskais atbalsta punkts

Zilākalna ģeodēziskais atbalsta punkts.

Viss, kas redzams no Zilākalna

Vienīgā spraudziņa kokos, pa kuru paveras “skats” no Zilākalna.

Godīgi sakot, Zilaiskalns atstāja nožēlojamu iespaidu. Tornis nav publiski pieejams, ja negribas barot odus un nolikt ziedus uz svētakmeņa, tad tur nav ko darīt. Krietni interesantāks ir Zilākalna ciemats, kur vienlaikus pastāv divas paralēlās pasaules – mūsdienas un padomju gadi. ZilaiskalnsŠaursliedīša pievads uz ZilokalnuPašā raksta sākumā redzams kolorītais Zilākalna veikals. Ja iepatiksieties pārdevējai, viņa jums iedos labāko žāvētas gaļas gabalu. Staļina laika klasicisma paraugi mijas ar vēlāku gadu trīsstāvenēm un citiem veidojumiem. Kaut kādu dzīvību ciematā uztur kūdras purvs. Papriecājāmies par šaursliežu dzelzceļa atzara sliedēm un braucām tālāk uz Dikļiem. Dikļu pilsDikļu pils parksNo izdaudzinātās Dikļu pils gaidīju iespaidīgāku parku, bet prieks par sakoptu un publiski pieejamu vietu. Šeit atradām klusāku stūrīti pusdienām. Dikļos apskatījām Neikenkalna estrādi un “Skaņu birzi”. Ļoti simpātiska estrāde. Gribētos šeit kādreiz atbraukt uz koncertu. Neikenkalna estrāde DikļosNeikenkalna estrāde DikļosZemes ceļš uz Augstrozi bija izaicinājumu pilns – lietus, trepe, smiltis un dusmīgi suņi. Pakomunicējām arī ar draudzīgām un ziņkārīgām govīm. Dikti draudzīgas govisPie Augstrozes pamatīgi izlijām, Augstrozes Lielezeru neatradām (dikti viltīgi tur tie celiņi), toties atklājām citas interesantas vietas, ko vajadzētu citreiz apskatīt kārtīgāk – Krusta kalnu, pilskalnu, Liepleju elku ozolus, Augstrozes muižu. Šoreiz tikai papriecājāmies par lapegļu aleju un baznīcu. Baznīcai diemžēl ieliktas nesimpātiskas plastmasas durvis. Augstrozes baznīcaNetālu no Augstrozes baznīcasAtpakaļceļā debesis palika tik draudīgas, ka ar steigu meklējām glābiņu zem kokiem. Būs gāziens. Limbažu šoseja pa ceļam uz ValmieruGaidām, kad pāries lietus

Ainava, ko 40 min. vēroju no plēves apakšas, ir viena no maniem šīs vasaras mīļākajiem skatiem. Vienkārši sēdēt, neko nedomāt, skatīties, kā līst un vējš kustina smilgas…

Gauja un Sietiņiezis

Gauja pie Sietiņieža

Esmu tik ļoti, ļoti ar visu aizkavējusies. Man jums ir Dikļi un Augstroze, Raunis un citas vietas. Tas viss būs. Pagaidām papriecējiet acis ar Gauju pie Sietiņieža. Vislabāk klintis var izbaudīt no laivas, jo no krasta redz tikai daļu, pārējo aizsedz koki. Pašlaik arī tur grūti nokāpt, jo vecās kāpnes ir likvidētas, bet jaunas vēl nav. Cerams, ka gan kāpnes lejā uz Gauju (kur, starp citu, ir iecienīta laivotāju pieturvieta), gan taka, laipas un kāpnes gar iezi būs gatavas līdz rudenim.